Baltijas jūrā ūdens zemā sāļuma dēļ,vairums zivju sugu atrodas savas izplatības robežapstākļos. Zilaļģes vairojas, dzelme turpina atmirt, līči aizaugt un mencas iznīkt. Vairāk nekā sestā daļa Baltijas jūras mirst – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada dēļ vairs gandrīz nekas nespēj dzīvot.Ūdenī ieplūstot pārāk daudz barības vielām, tiek veicināta ātri augošo aļģu vairošanās. Pūstot tās patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc zivis, jūras zīdītāji un daudzi citi dzīvi organismi nespēj vairoties un izdzīvot šajās Baltijas jūras vietās.

Pēdējo 50 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā– tagad tajā ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 1900.g. Vairāku desmitu metru dziļumā jūra ir kļuvusi par bezskābekļa zonu, no kuras ņemtie ūdens paraugi smird kā kanalizācija. Ūdens caurredzamība samazinājusies par trīs metriem, un būtiski izmainījies jūras augu valsts sastāvs, ko bieži var redzēt pat ūdens virskārtā.

Lauksaimniecības, rūpniecības un pilsētu notekūdeņu nepietiekama attīrīšana- nonākot jūrā tie nodara lielu postījumu visai dzīvībai, jo to sastāvā ir dažādas kaitīgas vielas. Pieaugošā jūras satiksmes intensitāte-notiek degvielas un naftas noplūdes. Liela apjoma zivju nozveja. Masveida aļģu savairošanās, kas pazemina ūdens kvalitāti.

Pētnieki nespēj vienoties par metodēm un rīcības plānu - arī jaunākais priekšlikums jūrā izvietot milzīgu vārstuļu sistēmu, kas kavētu ar skābekli bagāto ūdeņu izplūšanu, izpelnījies kategoriskas iebildes. Stokholmas universitātes jūras pētnieki aprēķinājuši, ka fosforu saturošu veļas pulveru tirdzniecības aizliegums par 20% samazinātu Baltijas jūrā nonākušā fosfora daudzumu.

Nelietot vienreizlietojamos traukus, Ierobežot sadzīves ķīmijas lietošanu, Nebraukt pa kāpām ar motorizētu transporta līdzekli, Burāt un airēt, nevis braukt ar motorlaivu. Atceries – jūra nav tualete vai izgāztuve!

Ķīmiskais piesārņojums var radīt ādas un plaušu problēmas cilvēkiem. Uzturā izmantojamās zivis tiktu saindētas. Ūdens kļūtu nepiemērots peldēšanai un lietošanai uzturā. Nozvejas dēļ samazinātos zivju skaits, kas varētu novērst pie veselu sugu izzušanas. Kāpu izbraukāšana paātrinātu krastu ieskalošanos jūrā.

Ja Baltijas jūras piesārņošana turpināsies, tad jau pēc dažiem gadiem šīs sekas būs daudz plašāk izplatītas nekā šobrīd: palielināsies saslimstība ar ādas slimībām, izmirs daudzas jūras iemītnieku sugas un jūrā nebūs iespējams peldēties biezā mehānisko atkritumu slāņa dēļ.

1. K ā trūkst Baltijas jūrā? 2. Kāpēc aļģes vairojas tik ātri? 3. Kādus postījumus nodara fosilie kurināmie? 4. Ko mēs varam darīt, lai novērstu piesārņojumu Baltijas jūrā? 5. Kā jūras piesārņojums ietekmē cilvēkus? 6. Kādus jūras iemītniekus cilvēku saimnieciskā darbība apdraud visvairāk?