Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas ir neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma – uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiņas norises. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām. Atkarībā no minerālvielu daudzuma organismā, tās iedala makroelementos (vidējais daudzums lielāks kā 50mg uz kg ķermeņa masas) un mikroelementi (vidējais daudzums mazāks kā 50mg uz kg ķermeņa masas). Lai gan minerālvielas un mikroelementi cilvēka organismā ir neliela daudzumā, normālai organisma darbībai tie ir ļoti nepieciešami. Minerālvielas izdalās ar sviedriem, tāpēc ilgstošas pastiprinātas svīšanas laikā (sportistiem, arī fiziska darba darītājiem) nepieciešams uzņemt daudz lielāku minerālvielu daudzumu.
Visi dabā sastopamie ķīmiskie elementi lielākā vai mazākā mērā atrodami arī augu un dzīvnieku valsts produktos: Kalcijs Ca – stiprina zobus un kaulus, veicina asins piegādi audiem, stiprina sirdi un nervu sistēmu. Visvairāk kalcija ir piena produktos, īpaši sieros. Dienā ieteicamā deva 800 mg. Saturošie produkti: Piens, piena produkti, maize, zaļie lapu salāti. Kālijs K – veicina sirds muskuļa aktivitāti, stiprina nervu sistēmu, veicina nieru darbību. Visvairāk kālija ir gailenēs, kaltētās baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, sojas pupiņās, sausajā raugā, kviešu klijās, kaltētās aprikozēs un persikos.
Hroms Cr – uzlabo insulīna iedarbību, stimulē enzīmus vielmaiņas laikā, piedalās taukskābju un proteīnu sintēzes procesā, veicina organisma augšanu, aizsargā asinsvadus no pārkaļķošanās. Visvairāk hroma ir dārza pupiņās, sīpolos, kukurūzā, datelēs, rudzu graudos, nevārītos kartupeļos. Dienā ieteicamā deva 0,2 mg. Dzelzs Fe – nodrošina organisma apgādi ar skābekli, veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu un organisma augšanas procesus, regulē atindēšanas reakcijas un B12 vitamīna līmeni asinīs, uzlabo ādas krāsu, stiprina organismu. Visvairāk dzelzs ir jēra gaļā, sojas miltos, garnelēs, prosā, sojas pupiņās, baravikās, gailenēs, linsēkās, kviešu asnos, saulespuķu sēklās, nātrēs, dārza pupiņās. Dienā ieteicamā deva pieaugušajiem – 10 – 18 mg.
Magnijs Mg– stiprina sirdi un nieres, veicina un regulē vielmaiņas procesus, regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs. Visvairāk magnēzija ir kviešu klijās, saulespuķu sēklās, kviešu asnos, sojas pupiņās, prosā, auzu pārslās, baltajās dārza pupiņās. Nātrijs Na – svarīga viela muskuļaudu un nervu šūnu darbībai, regulē skābes līmeni kuņģī un šķidruma daudzumu ķermeņa šūnās. Visvairāk nātrija ir sparģeļos, šprotēs, kūpinātos lašos, rudzu maizē, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, margarīnā.
Kobalts – veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, aktivizē enzīmu darbību, regulē, B12 vitamīna līmeni asinīs. Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos, pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, sīpolos, garnelēs, rožu kāpostos, sarkanajos galviņkāpostos, liellopu aknās, ābolos, valriekstos, galviņkāpostos, tomātos. Cinks Zn – labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un saistaudu elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību, regulē ogļhidrātu pārstrādi un ķermeņa augšanu. Visvairāk cinka ir austerēs, jūras aļģēs, siļķēs, aknās, nierēs, gaļā, olās, sēnēs un sojas pupiņās. Dienā ieteicamā deva 14 mg.
Varš Cu – veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, enzīmu darbību, dzelzs izmantošanu organismā. Visvairāk vara ir aknās, nierēs, zivīs, pākšaugos un riekstos. Dienā ieteicamā deva 3 mg. Mangāns Mn – stiprina imūnsistēmu, regulē enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu veidošanos. Visvairāk mangāna ir olas dzeltenumā, sojas pupiņās, greipfrūtos, tējā un kafijā. Dienā ieteicamā deva 3 mg.
Bagātināsim savu uzturu arī ar minerālvielām!