Pedagoģijas pamati Dr.psych., Prof. Oļegs Nikiforovs

Vispārīga pedagoģija Pēta un veido audzināšanas un mācīšanas principus, formas un metodes, kuri ir vienādi visām vecuma grupām un mācību iestādēm. Vispārīgas pedagoģijas sastāvdaļas ir Audzināšanas teorija Apmācīšanas teorija (didaktika) Izglītības sistēmas organizēšanas un vadības teorija

Pedagoģijas metodes Apmācības metodes – zināšanu, prasmju un iemaņu veidošanas metodes, kas veicina mācamo intelektuālo izaugsmi. Pētījuma metodes – pedagoģisko zināšanu ieguves paņēmieni, kas veicina pedagoģiska procesa mērķa un līdzekļu izstrādi, Audzināšanas metodes – audzēkņu vērtību, uzskatu, uzvedības formu un personības iezīmju veidošanas metodes

Pedagoģijas apakšnozares: Profesionāli tehniskās izglītības pedagoģija Penicitāra pedagoģija Pirmskolas pedagoģija Speciāla pedagoģija (defektoloģija) Vispārīgas izglītības mācību iestāžu pedagoģija Augstskolu pedagoģija Militāra pedagoģija Pedagoģijas vēsture

Attīstības definīcija attīstība nozīmē augšupejošas, progresīvas, kvantitatīvas un kvalitatīvas, psihosomatiskas un garīgas izmaiņas cilvēka organismā, kas notiek dabīgā vielu apmaiņas procesā, kā arī viņam iekļaujoties dzīvības procesa norisē, īpaši speciāli organizētos sociāli izzinošos, saskarsmes un attiecību veidos.

audzināšana Audzināšanu šaurākā nozīmē tradicionāli saprot kā mērķtiecīgu iedarbību uz personību, attīstību, personības veidošana audzinātāja noteiktajā virzienā, kas izpaužas pasaules uzskata, vērtību sistēmas, nostādņu, iedarbīgā cilvēka attieksmē pret dabu u.c. izmaiņā. Šāds priekšstats par audzināšanu ir vienkāršots un pašlaik ir pakļauts intensīvai pārskatīšanai.

Ar audzināšana plašākā nozīmē bez audzināšanas šaurākā nozīmē saprot arī mācību procesu, jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi. Audzināšana plašākā nozīmē ir mērķtiecīgu personības intelekta, fizisko un garīgo spēku veidošana, tās sagatavošana dzīvei, aktīvai līdzdalībai darbā.

Mācīšana Mācīšana – tas ir pedagoga un mācāmā darbības divpusējs mērķtiecīgs zināšanu nodošanas un apgūšanas process. Mācīšana vienmēr ir divpusējs process un sastāv no pasniegšanas un mācīšanās. Pasniedzēja darbību pie tam sauc par pasniegšanu, bet audzēkņa darbība – par mācīšanos. Šīs darbības apraksta katra pedagoģiskā procesa dalībnieka aktivitāti. Tāpēc mācīšanu var formulēt arī tā: mācīšana – tā ir pasniegšana un mācīšanās, kas ņemtas vienkopus. Tādejādi mācīšanu var noteikt kā apmācāmā un pasniedzēja kopēju darbību, kas virzīta uz mācību mērķu sasniegšanu, zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi, ko noteikuši mācību plāni un programmas.

Psihes struktūra pēc K.G.Junga 2,14,3, 57,6 Pasaule Ekstraversija Introversija

Temperaments – uzvedības forma Sangviniskais Holēriskais Melanholiskais Flegmātiskais S H M F Neirotisms Ekstraversija

Individualitātes struktūra Sajūtas Domāšana Intuīcija Jūtas S I J D FiziķiFilozofi MāksliniekiLiriķi

Ē.Froma tipologija Konformisms – Es kā citi Autoritarisms – Es jūs iemācīšu, kā vajag Destruktivisms – Es speciāli ne tā, kā citi

Ē.Froma Sociālie raksturi Sociofilīskais Ekspluatatorīskais Tirgotais Uzkrājieja Uztverošais Nekrofiliskais

Mīlētspēja – audzināšanas mērķis Mātes mīlestība Tēva mīlestība Ģimenes mīlestība Brāļu mīlestība Erotiska mīlestība Dieva mīlestība

Ē.Berne transakcijas analīze V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

V P B V P B

Dzīves stili Tu esi labs – Es esmu labs Tu esi labs, bet es neesmu Es esmu labs, bet tu gan neesi Tu neesi labs un es neesmu.

Scenārija dalībnieki UpurisIenaidnieks Glābies

Pedagoģiska procesa struktūra S-S Audzināšana S-S-O Apmācība S-O-S Mijiedarbība