Labdien! Oļega Nikiforova lekcija. Dr.psych., PA asoc. Prof., BSA asoc.prof.,DU asoc.prof., Katoļu semināra prof.

Vispārīga psiholoģija

1.Vēsture

Nosacījumi, kas ļauj to vai citu zināšanu nozari saukt par zinātni: Cilvēces vajadzība pēc šīs jomas zināšanām. Skaidrs zinātnes priekšmets, ko pētīs tikai šī zinātne. Metožu sistēma, ar kuru palīdzību tiks pētīts priekšmets.

Vajadzība – pirms zinātnīskajs posms. Multideisms. Par katru cilvēka īpašību atbildēja atsevišķs dievs vai dieviete. Mnemozina - atmiņa Afrodita - mīlestība Apollons - spējas Gefests – tirgošana un zagšana U t.t.

Priekšmets – filozofiskais posms. Psyche – dvēsele Psyche – dvēsele Platons – 427. – 347. g.p.m.ē. Dvēsele un miesa dzīvo atsevišķi. Platons – 427. – 347. g.p.m.ē. Dvēsele un miesa dzīvo atsevišķi. Aristotelis – Dvēsele var lokalizēties dažādos ķermeņa daļās. Aristotelis – Dvēsele var lokalizēties dažādos ķermeņa daļās. Hoklenius g. – jēdziens psiholoģija – mācība par dvēseli. Hoklenius g. – jēdziens psiholoģija – mācība par dvēseli. Rene Dekarts 1596 – 1650.g.g. – Apziņa – mācība par cilvēka iekšējo pasauli. Rene Dekarts 1596 – 1650.g.g. – Apziņa – mācība par cilvēka iekšējo pasauli.

Metode – zinātniskais posms gads. Leipcigs. Vilhelms Vundts dibina pirmo psiholoģisko laboratoriju, kurā izmantoja fizioloģijas metodes acumēra, reakcijas ātruma, refleksu, sajutu, uzmanības pētīšanai.

2. Psiholoģijas priekšmets 2. Psiholoģijas priekšmets

Psihe – psiholoģijas priekšmets. Dižais sprādziens Bezgalības rašanas.

Pasaule ir materiāla Matērijas galvenā īpašība – ir spēja atspoguļot iedarbību, reaģēt uz iedarbību. Atspoguļošana var būt aktīva vai pasīva.

Dižais sprādziens Bezgalības rašanas. Nedzīva matērija Pasīva atspoguļošana

Dižais sprādziens Bezgalības rašanas. Nedzīva matērija Pasīva atspoguļošana Dzīva augu matērija Aktīva vai pasīva atspoguļošana?

Dižais sprādziens Bezgalības rašanas. Nedzīva matērija Pasīva atspoguļošana Dzīva augu matērija Pasīva atspoguļošana. Dzīva dzīvnieku matērija Aktīva atspoguļošana

Psihes definīcija PSIHE – apkārtējas pasaules aktīva atspoguļošana, kas piemīt tikai dzīvai dzīvnieku matērijai.

Apziņa Cilvēks – dzīvas dabas pārstāvis. Cilvēka organisms ir pēc šūnu uzbūves, struktūras, funkcionālām sistēmām līdzīgs dzīvnieku organismam. Tā tad cilvēks ir dzīvas dzīvnieku matērijas pārstāvis. Cilvēka bioloģiska klasifikācija – ir: Tips – Vertebrata – mugurkauli Šķira – Hominidae – Pērtiķi Dzimta. – Homo – cilvēki Aina. Homo sapiens – Prātīgais cilvēks Cilvēkam piemīt pasaules atspoguļošanas (psihes) augstāka forma, kuru sauc par apzinu.

Psihes attīstība filoģenēzē 1. stadija Jūtīgums (sensora). Nervu sistēma – difūza. Nervu sūnas haotiski izplatītas pa visu ķermeni. Pārstāvis – medūza, hidra. Uzvedības formas: Zemāka – reflekss, tropisms. Augstāka – instinkts.

2. stadija. Perceptīva (uztveroša) Nervu sistēma – ganglioza. Nervu sūnas apvienojas krājuma – ganglijā. Pārstāvi – kukaini, vēži, zirnekļi, tārpi. Uzvedības formas: Zemāka – instinkts. Augstāka – apmācība.

3. stadija. Intelektuāla Nervu sistēma – centralizēta, ir galvas un mugura smadzenes. Pārstāvi – visi mugurkauli – putni, zvēri, zivis. Uzvedības formas: Zemāka – apmācība. Augstāka – intelektuāla – 2 posmu uzdevumu risināšana.

4. stadija. Apziņa Nervu sistēma – centralizēta, ir galvas un mugura smadzenes, ir 2 signālu sistēmas. Pārstāvi – Tikai cilvēks. Uzvedības formas: Zemāka – intelektuāla. Augstāka – apzināta – darbojas visas apziņas komponenti.

Psihes un apziņas atšķirības 1. Tikai cilvēks var atspoguļot sevi pašu. Tikai viņam ir PAŠAPZIŅA. 2. Tikai cilvēki var nodot visu uzkrāto pieredzi nākamai paaudzei, jo tikai cilvēkam ir apzināta RUNA. Dzīvniekiem ir tikai valoda ka signālu krājums.

3. Tikai cilvēks var likt sev priekša MĒRĶI un sasniegt to. Dzīvnieku uzvedība ir reflektora un saistīta tikai ar bioloģiskam vajadzībām. 4. Tikai cilvēkam ir JUTAS. Dzīvniekiem ir tikai emocijas.

Psiholoģijas definīcija Psiholoģija ir zinātne par apziņas rašanos, attistibu, izpausmes formām un likumsakarībām.

Apziņas struktūra PASAULE 1.Izziņas procesi 2.Stāvokli 3.Emociju un gribas sfēra 4.Individuālas īpašības Pasaules subjektīvais tēls

Izziņas procesi 1. Sajūtas 2. Uztvere 3. Atmiņa 4. Domāšana 5. Iztēle 6. Runa

Stāvokli 1. Uzmanība 2. Afekts 3. Stress

Emociju un gribas sfēra 1. Jūtas 2. Emocijas 3. Griba

Individuālas īpašības 1. Temperaments 2. Spējas 3. Raksturs

Psiholoģijas virzieni (skolas) Biheviorisms Biheviorisms Kognitīvais (geštaltpsiholoģija) Kognitīvais (geštaltpsiholoģija) Psihoanalīze (Freidisms, panseksualisms, dzila psiholoģija) Psihoanalīze (Freidisms, panseksualisms, dzila psiholoģija) Darbības pieeja. Darbības pieeja.

Biheviorisms S R

Biheviorisms r s r s S R

Kognitīvais virziens Pētīt tēlus, kuri veidojas cilvēka apziņā vērojot pasauli. Apziņas strukturelements – geštalts (tēls, forma). Operācija ar tēliem – kognitīva shēma – uzdevuma risināšanas algoritms, kurš ir universāls.

Psihoanalize Super ego EGO ID Morālas un ētikas normas, kurus veido sabiedrība. Pēt – filozofi, teologi. Mana paša uzskati par uzvedības normām. Pētīt – nav jēgas – cik cilvēku – tik daudz normu. Galvenais psihes elements. Saturs – instinkti, tieksmsmes, psihoseksualie kompleksi, LIBIDO – seksuala vajadziba (aktivitātes energetiskais avots). Izpaužas sapņos, hipnotiskaja transa. EGO mūžigi svarstas starp Super ego un ID. Rezultātā – neiroze.

Darbības pieeja Darbība – apziņas rašanas iemesls, attīstības nosacījums un izpausmes forma. Visi apziņas komponenti izpaužas tikai darbibā.

PSIHOLOĢIJAS PAMATPRINCIPI Smadzeņu un psihes vienotības princips Smadzeņu un psihes vienotības princips Attīstības princips Attīstības princips Darbības un apziņas vienotības princips Darbības un apziņas vienotības princips Determinisma princips Determinisma princips Humānisma princips Humānisma princips Teorijas un prakses vienotības princips Teorijas un prakses vienotības princips Zinātniskuma princips Zinātniskuma princips

3. Psiholoģijas metodes

Pētīšanas metodes. Subjektīvas – introspekcija (pašizpēte) Subjektīvas – introspekcija (pašizpēte) Objektīvas – Objektīvas –VērošanaIntervijaAptaujaEksperimentsTestešana

Pētīšanas metodes. Darbības produktu analīze Dvīņu metode Dienasgrāmatas Matemātiskas statistikas metodes U.C.

PĒTIJUMA METODOLOĢISKAJS PAMATS 1. Filozofijas līmenis 2. Visparzinātniskais līmenis 3. Konkrētzinātniskais līmenis 4. Konkrētas teorijas līmenis 5. Konkrētas metodes un metodikas līmenis

Psiholoģijas struktūra Vispārīga psiholoģija Zoopsiholoģija Darbības veidu psiholoģijas: Juridiska Pedagoģiska Sporta Militāra Inženieru U.t.t. Attīstības psiholoģija: Zīdaiņu Bērna Pirmsskolas Sākumskolas Pusaudža Jauniešu Pieauguša Gerontopsihologija Sociālā Personības Mazo grupu (Līdz 100 cilv.) Lielo grupu (nāciju, tautu, etnopsiholoģija, kroskultūru)

Psiholoģijas Saistības ar citam zinātnēm PSIHOLOĢIJA FILOZOFIJAFIZIOLOĢIJAPEDAGOĢIJA SOCIOLOĢIJA KULTUROLOĢIJA MEDICINA VĒSTURE PSIHOLINGVISTIKA KIBERNETIKA STATISTIKA

O.Nikiforova koordinātes: E-pasts – E-pasts – SKYPE – nikkki-oleg1965 SKYPE – nikkki-oleg1965 ICQ – ICQ – Web adrese – Web adrese – Tālrunis Tālrunis

UZ REDZEŠANOS!!!