Tiesu psihiatrija. Turpinājums
Viens no svarīgākajiem jēdzieniem tiesu psihiatrijā ir pieskaitāmība un nepieskaitāmība. Viens no svarīgākajiem jēdzieniem tiesu psihiatrijā ir pieskaitāmība un nepieskaitāmība. Par pieskaitāmu ir atzīstama persona, kas neatrodas psihoneiroloģiskā dispansera uzskaitē un kam iepriekš nav bijušas vērojamas apziņas un uzvedības patoloģijas, personas, kas apzinās savu rīcību, spēj to adekvāti novērtēt un vadīt. Par pieskaitāmu ir atzīstama persona, kas neatrodas psihoneiroloģiskā dispansera uzskaitē un kam iepriekš nav bijušas vērojamas apziņas un uzvedības patoloģijas, personas, kas apzinās savu rīcību, spēj to adekvāti novērtēt un vadīt.
Nepieskaitāmības medicīniskais aspekts Nepieskaitāmības medicīniskie kritēriji sevī ietver apkopojošu psihisko traucējumu uzskaitījumu, ko var sadalīt četrās grupās: Nepieskaitāmības medicīniskie kritēriji sevī ietver apkopojošu psihisko traucējumu uzskaitījumu, ko var sadalīt četrās grupās: 1) hroniskie psihiskie traucējumi; 1) hroniskie psihiskie traucējumi; 2) pagaidu psihiskie traucējumi; 2) pagaidu psihiskie traucējumi; 3) plānprātība; 3) plānprātība; 4) citi slimīgi psihes stāvokļi. 4) citi slimīgi psihes stāvokļi.
Pirmā grupa sevī ietver nepārtraukti vai lēkjmveidīgi noritošas psihiskas slimības, kam piemīt tendence progresēt un kas noved pie dziļām un noturīgām personības izmaiņām šizofrēnija, vecuma plānprātība, presenīlas psihozes, progresējoša paralīze u.c. Pirmā grupa sevī ietver nepārtraukti vai lēkjmveidīgi noritošas psihiskas slimības, kam piemīt tendence progresēt un kas noved pie dziļām un noturīgām personības izmaiņām šizofrēnija, vecuma plānprātība, presenīlas psihozes, progresējoša paralīze u.c.
Otrajā grupā ietilpst psihiskie traucējumi, kam piemīt dažāds raksturs un kas beidzas ar izveseļošanos. Pie tiem pieder alkohola psihozes delīrija formā, halucinācijas, paranoja, reaktīvas psihozes, citi sevišķi stāvokļi. Otrajā grupā ietilpst psihiskie traucējumi, kam piemīt dažāds raksturs un kas beidzas ar izveseļošanos. Pie tiem pieder alkohola psihozes delīrija formā, halucinācijas, paranoja, reaktīvas psihozes, citi sevišķi stāvokļi.
Medicīnisko kritēriju uzskaitījuma sastāvā esošā trešā slimību grupa sevī apvieno visus pēc etioloģijas stāvokļa dažādus psihiskās darbības noturīgus samazināšanās gadījumus, kam seko intelekta sabrukums, pirmkārt, atmiņa un kritika, neatgriezeniskas personības izmaiņas, kas izpaužas kā traucējumi vai nespēja sociāli pielāgoties. Medicīnisko kritēriju uzskaitījuma sastāvā esošā trešā slimību grupa sevī apvieno visus pēc etioloģijas stāvokļa dažādus psihiskās darbības noturīgus samazināšanās gadījumus, kam seko intelekta sabrukums, pirmkārt, atmiņa un kritika, neatgriezeniskas personības izmaiņas, kas izpaužas kā traucējumi vai nespēja sociāli pielāgoties.
Ceturtā grupa ietver sevī stāvokļus, kas nav psihiskas slimības šī vārda šaurākā nozīmē, bet tiem ir raksturīgi tie vai citi psihiskās darbības traucējumi: psihopātijas, psihiskais infantīlisms un daži kurlmēmuma gadījumi. Ceturtā grupa ietver sevī stāvokļus, kas nav psihiskas slimības šī vārda šaurākā nozīmē, bet tiem ir raksturīgi tie vai citi psihiskās darbības traucējumi: psihopātijas, psihiskais infantīlisms un daži kurlmēmuma gadījumi.
Nepieskaitāmības juridiskais aspekts Tiesu psihiatriskais novērtējums pamatojas uz diagnosticēto slimīgo psihes traucējumu smaguma (dziļuma) noteikšanu, tas arī veido pamatu nepieskaitāmības juridiskajam kritērijam, kas likumā tiek formulēts kā nespēja apzināties savas darbības (bezdarbības) faktisko raksturu un sabiedrisko bīstamību vai nespēja to vadīt. Juridiskais kritērijs sevī ietver divas pazīmes: intelektuālo (nespēju apzināties savas darbības (bezdarbības) faktisko raksturu un sabiedrisko bīstamību) un gribas (nespēju vadīt savas darbības), kas sniedz pilnīgāku, visaptverošāku psihisko traucējumu raksturojumu personai, kam tiek veikta ekspertīze. Tiesu psihiatriskais novērtējums pamatojas uz diagnosticēto slimīgo psihes traucējumu smaguma (dziļuma) noteikšanu, tas arī veido pamatu nepieskaitāmības juridiskajam kritērijam, kas likumā tiek formulēts kā nespēja apzināties savas darbības (bezdarbības) faktisko raksturu un sabiedrisko bīstamību vai nespēja to vadīt. Juridiskais kritērijs sevī ietver divas pazīmes: intelektuālo (nespēju apzināties savas darbības (bezdarbības) faktisko raksturu un sabiedrisko bīstamību) un gribas (nespēju vadīt savas darbības), kas sniedz pilnīgāku, visaptverošāku psihisko traucējumu raksturojumu personai, kam tiek veikta ekspertīze.
Personas atzīšana par nepieskaitāmu Persona var tikt atzīta par nepieskaitāmu tikai tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultātā. Persona var tikt atzīta par nepieskaitāmu tikai tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultātā.
Psihisko traucējumu klasifikācija (pēc DSM III)
DSM III – psihisko traucējumu klasifikators Klasifikatora pēdējais izdevums izdots 1980.gadā. Tā mērķis ir noteikt vienotu psihisko traucējumu klasifikāciju, izstrādāt vienotu simptomu diagnostikas starptautisko sistēmu un izstrādāt vienotu traucējumu noteikšanas terminoloģiju. Klasifikatora pēdējais izdevums izdots 1980.gadā. Tā mērķis ir noteikt vienotu psihisko traucējumu klasifikāciju, izstrādāt vienotu simptomu diagnostikas starptautisko sistēmu un izstrādāt vienotu traucējumu noteikšanas terminoloģiju.
Smagie psihiskie traucējumi
1. Traucējumi, kas raksturīgi bērnu un pusaudžu vecumam - Garīgā atpalicība - Garīgā atpalicība - Uzmanības traucējumi (piemēram, hiperaktivitāte) - Uzmanības traucējumi (piemēram, hiperaktivitāte) - Uzvedības traucējumi (agresīva vai nepietiekami socializēta uzvedība) - Uzvedības traucējumi (agresīva vai nepietiekami socializēta uzvedība) - Ar trauksmi saistīti traucējumi - Ar trauksmi saistīti traucējumi - Ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija) - Ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija) - Stereotipiskas kustības (tiki) - Stereotipiskas kustības (tiki) - Traucējumi ar fiziskām izpausmēm (enurēze, enkuprēze) - Dominanti attīstības traucējumi (piemēram, autisms) - Traucējumi ar fiziskām izpausmēm (enurēze, enkuprēze) - Dominanti attīstības traucējumi (piemēram, autisms)
2. Organiskas izcelsmes psihiskie traucējumi -Senilās un presenilās demences -Ārstniecības preparātu izraisīti traucējumi (saindēšanās, halucinācijas, amnēzijas u.t.t.)
3. Traucējumi, kas saistīti ar ārstniecisko preparātu lietošanu -Atkarība, pieradums, pārdozācija. -Atkarība, pieradums, pārdozācija.
4. Šizofrēniskie traucējumi 1. Nesistematizēta šizofrēnija, kam raksturīgs domāšanas sajukums, murgi un halucinācijas, kas nav saistīti ar kaut kādu noteiktu tēmu, un, visbeidzot, emocionāli pārdzīvojumi, kas tiek izrādīti neadekvātā vai dīvainā veidā. 1. Nesistematizēta šizofrēnija, kam raksturīgs domāšanas sajukums, murgi un halucinācijas, kas nav saistīti ar kaut kādu noteiktu tēmu, un, visbeidzot, emocionāli pārdzīvojumi, kas tiek izrādīti neadekvātā vai dīvainā veidā. 2. Katatoniskā forma, kam raksturīgas psihomotorās uzvedības īpatnības – slimnieks var stundām ilgi saglabāt vienu un to pašu pozu vai pēkšņi, bez jebkādu ārējo stimulu ietekmes pāriet pie vētrainas kustību aktivitātes. 2. Katatoniskā forma, kam raksturīgas psihomotorās uzvedības īpatnības – slimnieks var stundām ilgi saglabāt vienu un to pašu pozu vai pēkšņi, bez jebkādu ārējo stimulu ietekmes pāriet pie vētrainas kustību aktivitātes. 3. Paranoīdā forma ar lieluma māniju vai sekošanas māniju, ko pavada halucinācijas, kas nav saistītas ar kādu šauru tēmu. 3. Paranoīdā forma ar lieluma māniju vai sekošanas māniju, ko pavada halucinācijas, kas nav saistītas ar kādu šauru tēmu. 4. Nenoteikta tipa šizofrēnija, kas sevī ietver visus slimību gadījumus, kas neattiecas uz trijām iepriekš aprakstītajām kategorijām. 4. Nenoteikta tipa šizofrēnija, kas sevī ietver visus slimību gadījumus, kas neattiecas uz trijām iepriekš aprakstītajām kategorijām.
5. Paranoīdie traucējumi Paranoja – noturīga murgu forma ar lieluma māniju, greizsirdību, sekošanas māniju, kas pāraug maniakālā idejā. Paranoja – noturīga murgu forma ar lieluma māniju, greizsirdību, sekošanas māniju, kas pāraug maniakālā idejā.
6.Neklasificētie psihiskie traucējumi - Asas psihotiskas šizofrēnijas formas vai šizoafektīvas reakcijas
7. Afektīvi traucējumi - Bipolāri traucējumi – depresīva un maniakāla stāvokļa maiņa. - Dziļa depresija – skumjas, kas noved līdz izmisumam, nevēlēšanās runāt, uzņemt ēdienu u.t.t. - Citi specifiski afektīvi traucējumi (depresīva neiroze u.c.)
8. Ar trauksmi saistīti traucējumi Fobijas Fobijas Panika Panika Obsesīvi-kompulsīvi traucējumi: obsesija – uzmācīgas domas vai aicinājums, kompulsija – nenoteikta vēlēšanās kaut kādas darbības, lai atbrīvotos no trauksmes Obsesīvi-kompulsīvi traucējumi: obsesija – uzmācīgas domas vai aicinājums, kompulsija – nenoteikta vēlēšanās kaut kādas darbības, lai atbrīvotos no trauksmes Posttraumatiski traucējumi Posttraumatiski traucējumi
9.Somatiskie traucējumi Konversijas traucējumi – paralīzes, nervu tiki, raustīšanās, runas traucējumi. Konversijas traucējumi – paralīzes, nervu tiki, raustīšanās, runas traucējumi. Somatiskie traucējumi – uzmācīga vēlme saņemt medicīnisko palīdzību, pie kam slimība neizpaužas un slimīgās sajūtas nav lokalizētas. Somatiskie traucējumi – uzmācīga vēlme saņemt medicīnisko palīdzību, pie kam slimība neizpaužas un slimīgās sajūtas nav lokalizētas. Hipohondrija – pārspīlēta raizēšanās par savu veselību. Hipohondrija – pārspīlēta raizēšanās par savu veselību.
10. Disociatīvi traucējumi Psihogēna amnēzija – aizmiršana, kas radusies stresa vai pārdzīvotu baiļu rezultātā. Psihogēna amnēzija – aizmiršana, kas radusies stresa vai pārdzīvotu baiļu rezultātā. Psihogēna bēgšana – vēlme pārtraukt iepriekšējo dzīves veidu, «piedzimt no jauna». Psihogēna bēgšana – vēlme pārtraukt iepriekšējo dzīves veidu, «piedzimt no jauna». Personības dalīšanās – dažādā laikā slimniekā it kā dzīvo dažādas personības. Personības dalīšanās – dažādā laikā slimniekā it kā dzīvo dažādas personības. Traucējumi, kas saistīti ar depersonalizāciju – personības apziņas zaudējums, nav kontakta ar ikdienu – dzīve nav reāla – tā ir sapnis. Traucējumi, kas saistīti ar depersonalizāciju – personības apziņas zaudējums, nav kontakta ar ikdienu – dzīve nav reāla – tā ir sapnis.
11. Psihoseksuāli traucējumi Traucējumi, kas saistīti ar dzimuma identifikāciju Traucējumi, kas saistīti ar dzimuma identifikāciju Parafīlijas Parafīlijas Dzimumfunkcijas traucējumi Dzimumfunkcijas traucējumi Citi psihoseksuāli traucējumi Citi psihoseksuāli traucējumi
12.Traucējumu simulācija Mēģinājums simulēt tos vai citus psihisko traucējumu simptomus. Slimnieks pakāpeniski sāk ticēt traucējumu patiesumam un simulē pastāvīgi jau neatšķirot reālo uzvedību no simulētās. Simulācijas diagnostika pamatojas uz to, ka cilvēks nevar zināt visus slimības simptomus un tādēļ bieži sniedz pretrunīgas ziņas par slimības gaitu. Disimulācija – mēģinājums noslēpt savu slimību.
13. Tieksmju kontroles traucējumi Kleptomānija Kleptomānija Piromānija u.tml. Piromānija u.tml.
14. Adaptācijas traucējumi Uzvedības adaptācijas traucējumi darbā, skolā u.t.t. Uzvedības adaptācijas traucējumi darbā, skolā u.t.t.
15. Personības traucējumi Paranoīdai personībai raksturīgs ārkārtīgs aizdomīgums pret cilvēkiem. Paranoīdai personībai raksturīgs ārkārtīgs aizdomīgums pret cilvēkiem. Šizoīdai personībai raksturīga kaut kāda veida sociāla izolācija un nepietiekami emocionāla notikumu uztvere. Šizoīdai personībai raksturīga kaut kāda veida sociāla izolācija un nepietiekami emocionāla notikumu uztvere. Kompulsīva personība raksturīga pedantiem un cilvēkiem, kas pārliecīgi tiecas pēc pilnības. Kompulsīva personība raksturīga pedantiem un cilvēkiem, kas pārliecīgi tiecas pēc pilnības.
Narcisistiska personība noslēdzas pati sevī; tā jūt pārmērīgu mīlestību pret sevi un ārkārtīgi nevērīgi attiecas pret sociālajiem nosacījumiem un citu cilvēku tiesībām. Narcisistiska personība noslēdzas pati sevī; tā jūt pārmērīgu mīlestību pret sevi un ārkārtīgi nevērīgi attiecas pret sociālajiem nosacījumiem un citu cilvēku tiesībām. Histrioniskai personībai raksturīga nepārtraukta nepieciešamība ar savu uzvedību un pārāk emocionālām reakcijām pastāvīgi pievērst sev uzmanību. Histrioniskai personībai raksturīga nepārtraukta nepieciešamība ar savu uzvedību un pārāk emocionālām reakcijām pastāvīgi pievērst sev uzmanību. Nenoturīgu personību raksturo krasas garastāvokļa, sociālo attiecību un jūtu, ko tā izjūt pret savu personīgo « Es», izmaiņas; nereti tā cieš no skumju lēkmēm. Nenoturīgu personību raksturo krasas garastāvokļa, sociālo attiecību un jūtu, ko tā izjūt pret savu personīgo « Es», izmaiņas; nereti tā cieš no skumju lēkmēm.
Pasīvi-agresīva personība raksturīga atkarīgiem cilvēkiem, kas ārēji visam piekrīt, bet īstenībā pretojas vai izrāda pasīvu pretdarbību savu tuvinieku prasībām, ko viņi visbiežāk uztver kā savas neiecietības sekas. Pasīvi-agresīva personība raksturīga atkarīgiem cilvēkiem, kas ārēji visam piekrīt, bet īstenībā pretojas vai izrāda pasīvu pretdarbību savu tuvinieku prasībām, ko viņi visbiežāk uztver kā savas neiecietības sekas. «Izvairīga» personība, pārdzīvojot tās vai citas sociālās situācijas, izpauž sociālo fobiju spēcīgu baiļu un trauksmes veidā. «Izvairīga» personība, pārdzīvojot tās vai citas sociālās situācijas, izpauž sociālo fobiju spēcīgu baiļu un trauksmes veidā.
Atkarīga personība izjūt patstāvīgu vajadzību pēc citu cilvēku atbalsta un sistemātiski turās neitrālā pozīcijā, nenosliecas uz konkurenci un ir ārkārtīgi noturīga pret frustrāciju. Atkarīga personība izjūt patstāvīgu vajadzību pēc citu cilvēku atbalsta un sistemātiski turās neitrālā pozīcijā, nenosliecas uz konkurenci un ir ārkārtīgi noturīga pret frustrāciju. Antisociālai personībai raksturīga nespēja veidot noturīgas sociālās attiecības, nevēlēšanās ievērot vispārpieņemtās normas, zema lojalitāte pret citiem, tieksme neievērot savus pienākumus pret citiem un, visbeidzot, vainas izjūtas trūkums pat par savu visneglītāko rīcību. Antisociālai personībai raksturīga nespēja veidot noturīgas sociālās attiecības, nevēlēšanās ievērot vispārpieņemtās normas, zema lojalitāte pret citiem, tieksme neievērot savus pienākumus pret citiem un, visbeidzot, vainas izjūtas trūkums pat par savu visneglītāko rīcību.
Traucējumi, kas saistīti ar alkohola vai narkotisko sindromu Vienkāršs alkohola reibums (viegls, vidējs, smags) Vienkāršs alkohola reibums (viegls, vidējs, smags) Patoloģisks alkohola reibums - norisinās ātri mazas vai nozīmīgas alkohola devas uzņemšanas rezultātā, to pavada slimīgas fobijas, neirozes, kas noslēdzas ar bezspēku, miegu un atmiņas zudumu. Pieskaitāms pie psihozēm kā alkohola psihoze. Patoloģisks alkohola reibums - norisinās ātri mazas vai nozīmīgas alkohola devas uzņemšanas rezultātā, to pavada slimīgas fobijas, neirozes, kas noslēdzas ar bezspēku, miegu un atmiņas zudumu. Pieskaitāms pie psihozēm kā alkohola psihoze.
Tiesu medicīnas ekspertīze Risina jautājumus par pieskaitāmību, rīcībspēju, par iespēju izciest sodu, par liecinieka vai cietušā spēju pareizi uztvert apstākļus, kas attiecas uz lietu, sniegt par tiem pareizas un precīzas liecības, kā arī par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepieskaitāmām personām.
Tiesu medicīnas ekspertīzes veidi Ekspertīze izmeklētāja kabinetā Ekspertīze izmeklētāja kabinetā Ambulatorā tiesu medicīnas ekspertīze Ambulatorā tiesu medicīnas ekspertīze Stacionārā tiesu medicīnas ekspertīze Stacionārā tiesu medicīnas ekspertīze Ekspertīze tiesas sēdē Ekspertīze tiesas sēdē Tiesu medicīnas ekspertīze neklātienē (tajā skaitā arī pēcnāves) Tiesu medicīnas ekspertīze neklātienē (tajā skaitā arī pēcnāves)
Paldies par uzmanību. Gaidu Jūsu jautājumus un atsauksmes – Nikkki-oleg1965 – skype – ICQ – tel.