Labdien! Es esmu izvēlējies Tēmu : Līdzatkarība Manuprāt šī tēma, ir ļoti svarīga tāpēc ka, daudzi cilvēki atrodas ciešā kontaktā ar atkarības slimnieku. Jēdziens līdzatkarība visbiežāk tiek lietots kopā ar ķīmiskās atkarības problēmu. Anna Vilsone Šefa (Anne Wilson Schaef) raksta, ka līdzatkarība ir slimība, kurai ir daudz formu un izpausmju, un tā attīstās no pamatprocesa, ko viņa sauc par atkarības attīstības procesu. Kaut arī vairāki autori līdzatkarību uzskata par slimību, tomēr slimību klasifikatorā šāda jēdziena nav. Līdzatkarīgs cilvēks ir tāds, kurš pilnībā pārņemts ar cita cilvēka uzvedības vadīšanu, kontroli, tajā pat laikā pilnīgi aizmirsdams par savām vajadzībām. Ja ģimenē valda atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm vai cietsirdīga attieksme, emocionāla, fiziska vai seksuāla vardarbība, nospiedoši likumi, kuri liedz atklāti izteikt savas jūtas, apspriest savas problēmas, tad šādu ģimeni sauc par disfunkcionālu ģimeni, un tajā veidojas un attīstās līdzatkarība. Augšana disfunkcionālā ģimenē veido tādas personības psiholoģiskās īpatnības, kas savukārt rada iespēju attīstīties līdzatkarībai. Šeit jāpiemin arī partneru izvēle kopdzīvei. Atkarīgu tēvu meitas daudz biežāk izvēlēsies atkarīgu vīrieti vai vīrieti, kuram ir predispozīcija uz atkarību, nekā vidēji populācijā. Turklāt katra nākamā laulība ir tikpat alkoholiska kā iepriekšējā, respektīvi, atkal atrod slimu partneri, bieži vien vēl slimāku, jo arī līdzatkarība progresē:No vilka bēg, uz lāci krīt. Tātad problēma ir katrā pašā, katrs līdzatkarīgais to nes sevī, un nav liela jēga mainīt partneri, nemainot sevi, savu uzvedību, domāšanu un attieksmi pret sevi un citiem. "Līdzatkarība" turpinājums, šoreiz par līdzatkarības pazīmēm, gaitu, fāzēm un mēģinājums rast atbildi uz jautājumu - ko darīt? Zema pašapziņa ir galvenā līdzatkarības pazīme, uz tās balstās pārējās. Līdzatkarīgais ir pilnībā atkarīgs no citu cilvēku sprieduma par viņu, no citu attieksmes pret viņu, kaut arī viņam pašam nav īsti skaidrs, kā pret viņu jāizturas. Līdzatkarīgs cilvēks sevi bieži kritizē, bet necieš, ja to dara citi, tad viņš kļūst naidīgs,izrāda sašutumu. Arī komplimenti un uzslavas viņā var izraisīt vainas sajūtu vai neapzinātu vajadzību pierādīt, ka viņš nav šo uzslavu vērts. Vainas sajūta izpaužas arī gadījumos, kad viņš tērē naudu savām vajadzībām vai izklaidējas.Līdzatkarīga cilvēka izteikumi visbiežāk ir: man jādara, tev jādara u.tml.Līdzatkarīgiem cilvēkiem ir kauns par sava vīra dzeršanu vai narkomāniju, jo viņi to uztver kā savu kļūdu, nolaidību; viņi cenšas to slēpt no citiem, ne tikai no radiem, bet arī ģimenē. Kā lai es vīram pasaku, ka dēls lieto narkotikas, viņš būs ļoti nikns? – tā jautā līdzatkarīga sieviete. Vīrs pats kaut ko nojauš, bet arī nespēj runāt ar sievu. Līdzatkarīgie netic, ka viņus var mīlēt un cienīt pašus par Līdzatkarība

sevi, viņi domā, ka tas ir jānopelna, tāpēc cenšas būt ģimenē neaizstājami un domā, ka tādi ir.Vēlēšanās kontrolēt citu cilvēku dzīvi. Alkoholiķu, narkomānu līdzatkarīgās sievas, mātes, tēvi, brāļi un māsas u.c. tic, ka spēj kontrolēt visu – atturēt no dzeršanas, aizliegt lietot alkoholu, narkotiskās vielas, atturēt no azartspēlēm. Jo lielāks haoss ģimenē, jo vairāk viņi cenšas kontrolēt, turklāt domā, ka apkārtējie uztver viņu ģimeni tādu, kādu viņi to pasniedz. Līdzatkarīgie domā, ka tikai viņi vislabāk zina, kā lietām jānotiek, kā citiem jāuzvedas. Pat konsultācijās pie ārsta viņi atbild savu pieaugušo tuvinieku vietā vai skaļi pamāca savu aizbilstamo: Kā tu runā!, Sēdi tā! u.tml. Līdzatkarīgie baidās atļaut cilvēkiem būt tādiem, kādi viņi ir. Lai kontrolētu citus, viņi izmanto draudus, kurus atkārto n-tās reizes un nerealizē, jo baidās par to pat domāt, pierunāšanu, pat piesolīšanu, padomus, cita bezpalīdzības uzsvēršanu (Dēls bez manis pazudīs, bet dēlam jau 50(!) gadi), bieži vien izmanto arī manipulēšanu un vainas sajūtas uzspiešanu (Es tev visu to labāko, bet tu..., Tad jau man jāmirst nost! u.tml.). Vēlēšanās kontrolēt to, kas faktiski nav līdzatkarīgā spēkos, noved pie enerģijas izsīkuma, depresijas, bezspēcības un nevērtības apziņas, viņi to uztver kā savu sakāvi, pat dzīves jēgas zaudēšanu. Un nonāk apburtā lokā – māte, gribēdama kontrolēt sava pieaugušā dēla (meitas) ļaunprātīgu dažādu ķīmisko vielu lietošanu vai slimīgu aizraušanos ar datoriem, pāriet uz citu darbu vai pat pamet to, bet atkarība turpinās, progresē, un māte pati nonāk atkarības kontrolē; viss – viņas domas, jūtas, pašsajūta, darbs, profesija un laiks u. c. – tiek pakļauts atkarībai. Līdzatkarības sekas var būt tādas: Zema pašvērtība – cilvēkam var veidoties zema pašcieņa. Vienaldzība – cilvēks pagriež muguru tuvam cilvēkam un ar laiku iemācās savas jūtas nejust vispār. Depresija – cilvēks jūt bescerību, kas var novest līdz depresijai vai pat līdz pašnāvībai. Veselības problēmas – nepārtrauktā spriedze uz cilvēku veicina galvas sāpju, muguras sāpju, asmas un citu veselību traucējumu attīstību. Attiecību problēmas – bieži nevēlas vai neprot dalīties savos pārdzīvojumos un uzticēties citiem cilvēkiem, un tā viņs vai viņa kļust vientuļi. Agris Šustiks