Oklūzijas plāksne. Sagitālās, transversālās līknes, to pielietojums zobu tehnikā. Autors:1Z1 kursa students Mārtiņš Efneris Darba vadītājs: Pasniedzējs.

Презентация:



Advertisements
Похожие презентации
Oklūzijas plāksne. Sagitālās, transversālās līknes, to pielietojums zobu tehnikā. Autors:1Z1 kursa students Mārtiņš Efneris Darba vadītājs: Pasniedzējs.
Advertisements

Транксрипт:

Oklūzijas plāksne. Sagitālās, transversālās līknes, to pielietojums zobu tehnikā. Autors:1Z1 kursa students Mārtiņš Efneris Darba vadītājs: Pasniedzējs. Aldis Vidžis Darba vadītājs: Pasniedzējs. Aldis VidžisRīga-2009

Ievads Katram cilvēkam, ja drīkst tā teikt, daba ir devusi unikālu sakodienu, taču, kad pacientam nepieciešams izgatavot protēzi tehniķis meklē veidu kā atjaunot zaudētās zobu attiecības. Šajā situācijā galvenais orientieris, kas palīdz sasniegt mērķi, proti, atjaunot fizioloģisku sakodienu, ir oklūzijas plāksne. Katram cilvēkam, ja drīkst tā teikt, daba ir devusi unikālu sakodienu, taču, kad pacientam nepieciešams izgatavot protēzi tehniķis meklē veidu kā atjaunot zaudētās zobu attiecības. Šajā situācijā galvenais orientieris, kas palīdz sasniegt mērķi, proti, atjaunot fizioloģisku sakodienu, ir oklūzijas plāksne.

Oklūzija Oklūzija ir zobu rindu attiecība starp augšžokli (maxilla) un apakšžokli (mandibula). Oklūzija ir zobu rindu attiecība starp augšžokli (maxilla) un apakšžokli (mandibula). Mandibula Maxilla Centrālā oklūzija Mandibula Maxilla Centrālā oklūzija + = + =

Oklūziju iedala sānu oklūzijā, priekšējā oklūzijā un centrālajā oklūzijā. Sānu oklūzija izpaužas košļāšanas procesā, savukārt priekšējā oklūzija izpaužas pie barības nokošanas. Centrālo oklūziju mēdz saukt par sakodienu, tas ir žokļu stāvoklis, kad starp zobiem antagonistiem ir maksimāls kontakts (Katram zobam ir divi zobi antagonisti izņemot apakšžokļa otros incisīvus un augšžokļa astotos zobus). Deniņu- žokļa locītavas galviņa atrodas locītavas bedrītes dziļākajā vietā, košanas muskuļi ir līdzsvarā un cilvēks var brīvi rīt. Oklūziju iedala sānu oklūzijā, priekšējā oklūzijā un centrālajā oklūzijā. Sānu oklūzija izpaužas košļāšanas procesā, savukārt priekšējā oklūzija izpaužas pie barības nokošanas. Centrālo oklūziju mēdz saukt par sakodienu, tas ir žokļu stāvoklis, kad starp zobiem antagonistiem ir maksimāls kontakts (Katram zobam ir divi zobi antagonisti izņemot apakšžokļa otros incisīvus un augšžokļa astotos zobus). Deniņu- žokļa locītavas galviņa atrodas locītavas bedrītes dziļākajā vietā, košanas muskuļi ir līdzsvarā un cilvēks var brīvi rīt.

Oklūziju summu sauc par artikulāciju. Fizioloģiskais miera stāvoklis pret centrālo oklūziju ir 2-3 mm (intraokluzālā distance starp zobiem antagonistiem). Apakšžokļa virzīšanu uz priekšu sauc par protruzīvo kustību (locītavas galviņas (procesus artikularis) sagitālā kustība). Jebkuru protēzi veido vadoties pēc sakodiena. Oklūziju summu sauc par artikulāciju. Fizioloģiskais miera stāvoklis pret centrālo oklūziju ir 2-3 mm (intraokluzālā distance starp zobiem antagonistiem). Apakšžokļa virzīšanu uz priekšu sauc par protruzīvo kustību (locītavas galviņas (procesus artikularis) sagitālā kustība). Jebkuru protēzi veido vadoties pēc sakodiena.

Sakodienu raksturo: 32 (28) zobi. Piena zobu sakodienā ir 20 zobi. 2 zobu rindas; 4 kvadranti Sejas viduslīnija iet starp apakšžokļa un augšžokļa centrālajiem incisīviem; simetrisks zobu sadalījums un izvietojums attiecībā pret viduslīniju Augšžoklis puselipses formā; apakšžoklis parabolas formā Deniņu – žokļa locītavas galviņa atrodas bedrītes dziļākajā vietā un maksimāli cieši piekļaujas diskam Katram zobam ir divi antagonisti, izņemot apakšžokļa centrālos incisīvus un augšžokļa pēdējos zobus Augšžokļa sānu zobu bukālie pauguri pārsedz apakšžokļa sānu zobu bukālos paugurus Augšžokļa priekšzobi klāj apakšējos par 1/3 daļu no to garuma, taču ne vairāk par ½ no to garuma

Ideālu sakodienu sauc par ortognāfisku sakodienu. Ideālu sakodienu sauc par ortognāfisku sakodienu. Ideāla oklūzija-Zobu izvietojums, kad košanas slodzes darbojas fizioloģiskās robežās un darbojas uz zobu gareniskajām asīm visā zobu lokā. Ideāla oklūzija-Zobu izvietojums, kad košanas slodzes darbojas fizioloģiskās robežās un darbojas uz zobu gareniskajām asīm visā zobu lokā.

Attālums starp zobiem antagonistiem pie centrālās oklūzijas stāvokļa 3,00mm 3,00mm 1,50mm 1,50mm 0,00mm 0,00mm

Oklūzijas plāksne Oklūzijas plāksne ir pieņemts orientieris, kas iet no incisīviem līdz septīto zobu distobukālajiem pauguriem. Tas ir orientieris pēc kura var atjaunot centrālo oklūziju un sejas estētiku. Oklūzijas plāksne ir pieņemts orientieris, kas iet no incisīviem līdz septīto zobu distobukālajiem pauguriem. Tas ir orientieris pēc kura var atjaunot centrālo oklūziju un sejas estētiku.

Pupillārā līnija Oklūzijas plāksne ir paralēla acu zīlīšu (pupilla) līnijai

Kampera līnija Oklūzijas plāksne ir paralēla Kampera līnijai (no deguna pamatnes līdz travus viduslīnijai).

Lai ļautu dabīgajiem zobiem funkcionēt stabili, oklūzijas plāksnei jābūt novietotai perpendikulāri pret košanas muskuli.

Oklūzijas plāksnes deformācija Oklūzijas plāksnei ir jābūt tāda pašā augstumā, kā pa labi, tā pa kreisi, lai nodrošinātu līdzsvaru. Pie zaudēta zoba, zobs antagonists pagarinās līdz iegūst kontaktu ar kādu no mutes dobuma audiem. Tas ir iemesls sakodiena līdzsvara zaudēšanai.

Sagitālās un transversālās līknes. Sagitālās un transversālās līknes mēdz dēvēt arī par kompensatorajām līknēm. Tās norāda zobu stāvokli mutes dobumā (cavum oris). Sagitālās un transversālās līknes mēdz dēvēt arī par kompensatorajām līknēm. Tās norāda zobu stāvokli mutes dobumā (cavum oris).

Špē (Špī) līnija Špē(Špī) līnija iet no premolāriem līdz molāriem, tā ir sagitālā oklūzijas līnija(skats no sāniem). Špē(Špī) līnija iet no premolāriem līdz molāriem, tā ir sagitālā oklūzijas līnija(skats no sāniem).

Sagitālā plakne Sagitālā plakne ir iedomāta līnija, kas iet caur sejas viduslīniju un dala to divās simetriskās daļās. Sagitālā plakne ir iedomāta līnija, kas iet caur sejas viduslīniju un dala to divās simetriskās daļās.

Vilsona līnija Vilsona līnija parāda pretējo zobu stāvokļu attiecību, tā ir transversālā oklūzijas līkne. Tā parāda zobu sagāzumu un stāvokli zobu rindā. Vilsona līnija parāda pretējo zobu stāvokļu attiecību, tā ir transversālā oklūzijas līkne. Tā parāda zobu sagāzumu un stāvokli zobu rindā.

Transversālā jeb horizontālā plakne Iedomāta plakne, kas sadala seju augšējā un apakšējā daļā.

Vertikālā plakne Iedomāta plakne, kas ir perpendikulāra sagitālajai plāksnei un sadala seju priekšējā un aizmugurējā daļā. Iedomāta plakne, kas ir perpendikulāra sagitālajai plāksnei un sadala seju priekšējā un aizmugurējā daļā.

Oklūzijas plāksnes un kompensatoro līkņu pielietojums zobu tehnikā Oklūzijas plāksne ir svarīgs orientieris nosakot sakodienu. Oklūzijas plāksne ir svarīgs orientieris nosakot sakodienu.

Oklūzijas plāksne ir orientieris pēc kura uzstāda mākslīgos zobus, atjauno centrālo oklūziju un sejas estētiku. Bezzobu mutē orientieris ir angulus oris un retromolārais paugurs u.c. Apakšžokļa totālās protēzes zobu rindai jābūt paralēlai pupillārajai līnijai. No sagitālās puses oklūzijas plāksne paralēla Kampera līnijai. Oklūzijas plāksne visbiežāk sakrīt ar vestibulāro valnīšu līniju, jeb alveolāro līniju. Pupillas vidusdaļa atbilst mediālai (centrālai) asij (sejas viduslīnijai). Oklūzijas plāksne ir orientieris pēc kura uzstāda mākslīgos zobus, atjauno centrālo oklūziju un sejas estētiku. Bezzobu mutē orientieris ir angulus oris un retromolārais paugurs u.c. Apakšžokļa totālās protēzes zobu rindai jābūt paralēlai pupillārajai līnijai. No sagitālās puses oklūzijas plāksne paralēla Kampera līnijai. Oklūzijas plāksne visbiežāk sakrīt ar vestibulāro valnīšu līniju, jeb alveolāro līniju. Pupillas vidusdaļa atbilst mediālai (centrālai) asij (sejas viduslīnijai).

Veiduļu ieģipsēšana artikulātorā.

Vadoties pēc oklūzijas plāksnes veiduļus ieģipsē artikulātorā. Vadoties pēc oklūzijas plāksnes veiduļus ieģipsē artikulātorā. Artikulātorā parasti rūpnieciski iestrādāts zobu sakodiena ekvators (horizontālā plāksne) un oklūzijas plāksnes atrašanās vieta, virziens un augstums. Klasiskajā variantā pirmo ieģipsē apakšžokļa veiduli vadoties pēc atzīmes artikulātorā, bet mūsdienās arvien vairāk tehniķu sāk ieģipsēšanu ar augšžokļa veiduli. Artikulātorā parasti rūpnieciski iestrādāts zobu sakodiena ekvators (horizontālā plāksne) un oklūzijas plāksnes atrašanās vieta, virziens un augstums. Klasiskajā variantā pirmo ieģipsē apakšžokļa veiduli vadoties pēc atzīmes artikulātorā, bet mūsdienās arvien vairāk tehniķu sāk ieģipsēšanu ar augšžokļa veiduli.

Ortognātiskā sakodiena pazīmes Apakšžokļa 6. zobs kontaktē ar augšžokļa 6. zobu un augšžokļa 5.zobu. Augšžokļa 6.zobs kontaktē ar apakšžokļa 6 un 7. zobu. Maksimāls kontakts starp zobiem antagonistiem. Katram zobam ir divi antagonisti. Augšžokļa centrālo incisīvu griezējšķautne atrodas vienā līmenī ar augšlūpas apakšējo malu, vai 1-2mm iet zem tās malas. Sejas viduslīnija iet starp incisīviem un dala seju divās simetriskās daļās. Katram zobam ir zobi antagonisti, izņemot apakšžokļa pirmos un augšžokļa astotos zobus. Augšžokļa priekšējie zobi klāj apakšējos zobus par 1/3 no tā garuma. Augšžokļa 6 zobu mediobukālais paugurs atrodas starp apakšžokļa 6. zoba mediāliem un distāliem pauguriem. Augšžokļa kanīnu viduslīnija iet caur apakšžokļa kanīna un pirmā premolāra aproksimālo virsmu. Augšžokļa palatinālais paugurs ir starp apakšžokļa bukālo un lingvālo pauguru. Deniņu-žokļa locītavas galviņa cieši piekļaujas diskam.

Secinājums Šajā darbā ir atspoguļotas, ka oklūzijas plāksne un kompensatorās līknes ir svarīgi orientieri, lai uzstādītu mākslīgos zobus, atjaunotu fizioloģisko sakodienu un estētiku, jo pacientam ir svarīga ne tikai zobu protēžu funkcionalitāte, bet arī dabīgums. Neievērojot šos orientierus zobu tehniķis pacientam izjauc deniņu-žokļu locītavas darbību, un rada traumatisko artikulāciju, kas var sagādāt nepatīkamus brīžus ne tikai pacientam, bet arī zobu tehniķim, viņa atalgojumam, reputācijai un pat karjerai. Šajā darbā ir atspoguļotas, ka oklūzijas plāksne un kompensatorās līknes ir svarīgi orientieri, lai uzstādītu mākslīgos zobus, atjaunotu fizioloģisko sakodienu un estētiku, jo pacientam ir svarīga ne tikai zobu protēžu funkcionalitāte, bet arī dabīgums. Neievērojot šos orientierus zobu tehniķis pacientam izjauc deniņu-žokļu locītavas darbību, un rada traumatisko artikulāciju, kas var sagādāt nepatīkamus brīžus ne tikai pacientam, bet arī zobu tehniķim, viņa atalgojumam, reputācijai un pat karjerai.

!!! Špē un Vilsons zobu tehniķiem ir tas pats kas fiziķiem Īzaks Ņūtons Špē un Vilsons zobu tehniķiem ir tas pats kas fiziķiem Īzaks Ņūtons

Paldies par uzmanību!!