Stāvokli 1.Uzmanība 2.Afekts 3.Stress. Uzmanība Uzmanība – psihes koncentrācija uz apkārtējas vides priekšmetiem un parādībām ar mērķi labāk tos atspoguļot.

Презентация:



Advertisements
Похожие презентации
Labdien! Oļega Nikiforova lekcija. Dr.psych., PA asoc. Prof., BSA asoc.prof.,DU asoc.prof., Katoļu semināra prof.
Advertisements

Stāvokli 1.Uzmanība 2.Afekts 3.Stress. Uzmanība Uzmanība – psihes koncentrācija uz apkārtējas vides priekšmetiem un parādībām ar mērķi labāk tos atspoguļot.
Транксрипт:

Stāvokli 1.Uzmanība 2.Afekts 3.Stress

Uzmanība Uzmanība – psihes koncentrācija uz apkārtējas vides priekšmetiem un parādībām ar mērķi labāk tos atspoguļot.

Uzmanības veidi Tīša Netīša Pēc tīša

Netīša – rodas kairinātāja īpatnību ietekmēs rezultātā. Īpatnības: Spēks, Spilgtums, Kontrasts.

Tīša – rodas pēc gribas spēka piepūles. Tīšai uzmanībai ir konkrēts mērķis – precīzi atspoguļot objektu.

Pēctīšo uzmanību izraisa interese pret objektu un darbību. Tai nav gribas piepūles un ir tiešs mērķis.

Uzmanības veids Mērķis Gribas piepūle NetīšaNavNav TīšaIrIr Pēctīšairnav

Uzmanības īpašības Apjoms - raksturo objektu skaitu, kuru cilvēks var paturēt uzmanībā īsā (1- 2) sek.) laika sprīdī. 7 ± 2

Noturīgums – nosaka psihes noturēšanas stiprums un stabilitāte uz priekšmetiem ilgā laika posmā. Tas uzmanības pagaidu raksturojums

Koncentrācija – apziņas iedziļināšanas pakāpe objektā un novēršanas no citiem kairinātajiem.

Sadalīšana – spēja vienlaikus virzīt un sadalīt apziņu uz dažādiem objektiem.

Pārslēgšana – apzināta uzmanības pārnešana no viena objekta uz citu. To raksturo ātrums. Normā – 2-3 sek.

Svārstīšanas – neapzināta pārslēgšana.

Izklaidība Cēloņi – Stipra koncentrācija uz kādu domu (profesorā izklaidība) Nogurums Stress Pārslodze Nervu sistēmas traucējumi.

Izziņas procesi 1.Sajūtas 2.Uztvere 3.Atmiņa 4.Domāšana 5.Iztēle 6.Runa

Sajūtas un uztvere Sajūtas – psihisks izziņas process, kas ir saistīts ar apkārtējas pasaules priekšmetu un parādību īpašību atspoguļošanu ar maņu orgānu palīdzību.

Uztvere – psihisks izziņas process, kurā notiek uz maņu orgāniem iedarbojošos priekšmetu un parādību īpašību kopuma atspoguļojums.

Sajutu veidi 2 klasifikācijas: 1. Pēc maņu orgāniem 2. Pēc maņu orgānu atrašanas vietas.

Pēc maņu orgāniem Redzes Redzes Dzirdes Dzirdes Ožas Ožas Garšas Garšas Taustes Taustes

Pēc maņu orgānu atrašanas vietas Interoceptīvās – sirds, kuņģis, zarnas Interoceptīvās – sirds, kuņģis, zarnas Eksteroceptīvās Eksteroceptīvās - Kontaktas – garša, tauste. - Distantās – redze, dzirde, oža. Proprioceptīvās – līdzsvara. Proprioceptīvās – līdzsvara.

Sajutu īpašības Jutīgums – kairinātāja intensitāte, ko spēj sajust cilvēks. Galvenais jutīguma radītājs ir slieksnis. Tas var būt absolūtais un relatīvais. Absolūtajam jūtīguma slieksnim var būt augšējā un apakšējā iespēju robeža.

A Apakšējo iespēju robežu nosaka sajūtas izsaucošā kairinātāja minimālais stiprums. Piemēram, cilvēka dzirdes orgāna apakšējais slieksnis ir 20 Hz (vibrāciju senkundē), t. i., 20 Hz cilvēka auss dzird, bet 18 Hz - nē.

Jūtīguma augšējo slieksni nosaka kairinātajā maksimālais stiprums, aiz kura robežām kairinātājs netiek uztverts un rodas sāpju sajūta. Piemēram, cilvēka dzirdes augšējais jūtīguma slieksnis ir Hz. Skaņas stiprums, kas lielāks par 130 decibeliem, rada sāpju sajūtu ausi.

Relatīvais (atšķirības) jūtīguma slieksnis izpaužas kā tā sākumkairinātāja jaunā, relatīvā daļa, kas ļauj šo jauno kairinātāju uztvert kā citu. Piemēram - mēs atrodamies spoži apgaismotā zālē, kur deg daudz lampu - vēl vienas lampas iededzināšana (kaut ari 100 W) netiks uztverta kā apgaismojuma izmaiņa. Tas pats sakāms arī par dzirdi: pilnīgā klusumā mēs atšķiram vismazāko troksni, bet kopējā troksnī mēs to ne­ ievērojam.

Sajutu kvalitāte – ļauj atšķirt kairinātājus pēc īpašības – sarkana krāsa, zaļa krāsa. Ilgums – laika raksturojums – īslaicīga skaņa, ilglaicīga skaņa. Telpiska orientācija – ļauj atrast kairinātāja avotu.

Sajutu fenomeni Adaptacija Adaptacija Sensibilizacija Sensibilizacija Sinestezija Sinestezija Idiosinkrozija Idiosinkrozija

Uztveres veidi Telpa Telpa Laika Laika Kustības Kustības Sociālā (cilvēka) Sociālā (cilvēka)

Uztvere raksturojas ar vairākām likumsakarībām: veselums, strukturālais raksturs, apjēgšana, apercepcija, atlase, konstantums.

Uztveres veselums (vienotība) izpaužas prasme atspoguļot priekšmetu kopumā pat tad, ja tas sastāv no atsevišķiem elementiem.

Piemēram, klausoties mūziku, tā tiek uztverta nevis kā atsevišķu 7 skaņu (nošu) vai atsevišķu sitienu skanējums, bet gan kā vesela melodija. Vai, piemēram, doto ģeometrisko figūru mēs uzreiz uztversim kā trijstūri, kaut gan to sastāda atsevišķi nogriežņi. Piemēram, klausoties mūziku, tā tiek uztverta nevis kā atsevišķu 7 skaņu (nošu) vai atsevišķu sitienu skanējums, bet gan kā vesela melodija. Vai, piemēram, doto ģeometrisko figūru mēs uzreiz uztversim kā trijstūri, kaut gan to sastāda atsevišķi nogriežņi.

Strukturālais raksturs - cilvēka spēja uztvert atsevišķus elementus, izdalot tos no priekšmeta vai parādības veseluma. (Klausoties orķestri, var, piemēram, ieklausīties vijoles partijā.) Strukturālais raksturs - cilvēka spēja uztvert atsevišķus elementus, izdalot tos no priekšmeta vai parādības veseluma. (Klausoties orķestri, var, piemēram, ieklausīties vijoles partijā.)

Apjēgšana ir spēja uztverto ierindot noteiktā priekšmetu vai parādību grupā un apzīmēt to ar vārdu, t. i., definēt to. Priekšmets tiek uztverts tikai tad, ja tas ir apjēgts. Šī likumsakarība nosaka uztveres saistību ar domāšanu un runu, līdz ar to bagātina uztveri, sasaistot juteklisko un abstrakto pasaules atspogu­ ļošanu. Apjēgšana ir spēja uztverto ierindot noteiktā priekšmetu vai parādību grupā un apzīmēt to ar vārdu, t. i., definēt to. Priekšmets tiek uztverts tikai tad, ja tas ir apjēgts. Šī likumsakarība nosaka uztveres saistību ar domāšanu un runu, līdz ar to bagātina uztveri, sasaistot juteklisko un abstrakto pasaules atspogu­ ļošanu.

Apercepcija (no lat. ad - pie, perceptio - uztvere) ir pieredzes (zināšanu, māku, interešu) ietekme uz objektu vai priekšmetu uztveri. Piemēram, mūsdienu automašīnas dzinējs inženiera konstruktora un pa­vāra uztverē tiks uztverts dažādi. Apercepcija (no lat. ad - pie, perceptio - uztvere) ir pieredzes (zināšanu, māku, interešu) ietekme uz objektu vai priekšmetu uztveri. Piemēram, mūsdienu automašīnas dzinējs inženiera konstruktora un pa­vāra uztverē tiks uztverts dažādi.

Konstantīnus (no lai. consianiis - nemainīgs, pastāvīgs) - uztveres likumsakarība, kam ir svarīga loma cilvēka darbības organizācijā. Konstantīnus (no lai. consianiis - nemainīgs, pastāvīgs) - uztveres likumsakarība, kam ir svarīga loma cilvēka darbības organizācijā. Priekšmetu formas uztveres konstantums izpaužas priekšmetu uztveres nemainīgumā neatkarīgi no to izvietojuma attiecībā pret mūsu acīm. Priekšmetu formas uztveres konstantums izpaužas priekšmetu uztveres nemainīgumā neatkarīgi no to izvietojuma attiecībā pret mūsu acīm.