Ievadlekcija 1. Politikas jēdziens 2. Ko pēta politikas zinātne?

1. Politikas jēdziens

Jēdziens politika nāk no grieķu polis – valsts, pilsēta, pils, cietoksnis, kopiena, sabiedriskās lietas.

Tātad šis jēdziens dzimis no polis un tālāk attīstījies caur komunālo, reģionālo, valsts un globālo politiku. Piemēram, apkārtējās vides aizsardzības politika, finansu politika, sociālā politika, iekšpolitika – ārpolitika utt.

Politika – viss, kas saistīts ar valsts pārvaldi. Politika – cilvēku rīcība attiecību sfērā starp lielām sociālām grupām (slāņiem, šķirām), arī nācijām un valstīm.

Makjavelli: politika ir visi tie līdzekļi, kas nepieciešami lai iegūtu varu, to noturētu un izmantotu savu vajadzību apmierināšanai... Ļeņins: pats svarīgākais politikā ir valsts varas uzbūve, noturēšana un realizēšana.

Harolds Lasvels: kurš, ko, kā, kad un kāpēc saņem.

Deivids Īstons: politika ir autoritatīva valdošās elites rīcība, lai sadalītu sabiedrības materiālās un nemateriālās vērtības.

Pēdējā laikā populāra versija: par politisku var uzskatīt jebkuru cilvēku rīcību, kas vērsta uz visiem (attiecīgajā grupā) obligātu, jeb saistošu lēmumu, normu un noteikumu pieņemšanu.

Politikas 3 dimensijas: 1. Polity (formālā) - politiskās sistēmas uzbūve, atsevišķi politiskie institūti, politiskās normas pēc kurām tiek spēlēta politikas spēle;

2. Politics (procesuālā) – politiķu rīcība, jeb aisberga redzamā daļa. Bieži vien tieši ar šo dimensiju tiek identificēta politika;

3. Policy (saturiskā) – kādā veidā valsts vara risina tos vai citus sabiedrībai svarīgus jautājumus. Piemēram, pensiju politika.

2. Ko pēta politikas zinātne?

Politikas zinātne, jeb politoloģija pēta politiku. Politikas zinātne ir sistemātiska nodarbe ar politikas dažādiem aspektiem.

Politikas zinātne ir zinātniska pieeja ļoti vecai un praktiskai ar cilvēku kā sabiedrisku būtni saistītai nodarbei – politikai.

Politikas zinātnes apakšnozares: 1. Politikas filozofija – kam jāvalda, kā jāvalda utt.; vienlīdzība un brīvība utt.; 2. Politisko ideju vēsture – materiāls politiskajai filozofijai; 3. Politiskās sistēmas izpēte un salīdzinoša analīze, jeb salīdzināmā politika;

4. Politikas socioloģija – galvenokārt politiskās kultūras, arī vēlēšanu izpēte; 5. Starptautiskā politika – starpvalstu attiecības un konflikti, starptautisko organizāciju darbība utt. 6. Politikas teorija