LM ENKURA TINUMI

Līdzstrāvas mašīnas darbības nodrošināšanai nepieciešami vismaz divi tinumi: ierosmes tinums un enkura tinums. Pirmais no tiem rada mašīnā galveno magnētisko plūsmu, bet otrs piedalās enerģijas pārveidošanas procesā. Izņēmums ir magnetoelektriskās līdzstrāvas mašīnas, kurās ir enkura tinums, bet ierosmes lauku rada pastāvīgie magnēti.

Enkura tinumu veido vadi, kas noteiktā kārtībā savienoti savā starpā un pievienoti kolektoram.

Sekcija – enkura tinuma pamatelements. Tā ir tinuma daļa, kas satur vairākus vijumus un savienota ar divām tinuma apiešanas virzienā sekojošam kolektora plāksnītēm.

Sekcijai ir aktīvās malas – tās, kas atrodas rievās, un frontālie savienojumi (pieres daļas) – tās, kas savieno savā starpā aktīvās daļas. Sekciju aktīvā daļa (1, 2, 3, 4) sastāv no divām sekcijas aktīvajam malām (1, 3 un 2, 4) un katra vijumā aktīva daļa (1,2) sastāv no divām vijumu aktīvajam mālam.

Tinuma aktīvo daļu novietojums Sekcijas aktīvas malas novietotas tā, lai viena notām atrastos zem ziemeļu pola, bet otra – zem dienvidu pola – vienas pola iedaļas attālumā viena no otras. Tad vados inducētie EDS summējas.

Polu iedaļa Par pola iedaļu sauc enkura aploces daļu, kas atbilst vienam polam un aprēķina kā, kur D – enkura diametrs; 2p – galveno polu skaits. Pola iedaļas reizinājums ar polu skaitu ir vienāds ar enkura ārējo perimetru. Iedomāto līniju, kas dala uz pusēm attālumu starp poliem sauc pār ģeometrisko neitrāli. Ja ir viens polu pāris, ģeometriskā neitrāle perpendikulāra polu asij. Ja ir vairāki polu pāri, neitrālu skaits vienāds ar polu pāru skaitu. Ja slodzes nav, tad uz neitrāles magnētiskā indukcija vienāda ar nulli.

Enkura tinums ir noslēgta sistēma. Tā sekcijas saslēgtas virknē – pie katras kolektora plāksnītes pielodēts vienas sekcijas beigu gals un aiz tās shēmā sekojošās sekcijas sākuma gals.

Sekcijas rievās novieto divos slāņos tā, lai viena tās aktīvā mala atrastos vienas rievas augšējā slānī, bet otra – citas rievas apakšējā slānī (skat. 3. att.). Vienas sekcijas augšējā mala un citas sekcijas apakšējā mala, kas atrodas vienā rievā, veido elementāro rievu Ze. Reāla rieva var sastāvēt no vairākām elementārām: Elementārās rievas: a viena elementārā rieva; b divas elementārās rievas; c trīs elementārās rievas

Tinuma sekcijas attēlošana Lai ērtāk un uzskatamāk attēlotu tinumu, pieņemts cilindrisko enkuru kopā ar tinumu nosacīti izklāt plaknē un visus vadu savienojumus parādīt ar taisnām līnijām. Tādu tinuma shēmu sauc par izvērsto.

Cilpveida un vilņveida tinumu soli Atkarībā no tā, kādā kārtībā enkura tinuma sekcijas izvietotas rievās un sekciju gali pievienoti kolektora plāksnītēm, izšķir šādus tinumu tipus: cilpas, viļņa un kombinētais tinums. Visus tinumu veidus raksturo šādi soli: y1 – pirmais solis, kuru mēra starp vienas sekcijas abām aktīvajām malām. y2 – otrais solis – starp vienas sekcijas beigu un nākamās sekcijas sakuma malām. y – rezultējošais solis – starp divu blakus sekciju sākumu malām. yk - kolektora solis - attālums starp sekcijas sākumu un beigām uz kolektora virsmas. Starp minētajiem soļiem pastāv šādas sakarības: cilpas veida tinumā y = y1 – y2; viļņa veida tinumā y = y1 + y2. Tinuma soļus y1, y2 un y mēra ar elementāro rievu skaitu, bet yk – ar kolektora plāksnīšu skaitu.

Enkura tinuma soļus izsaka ar elementāro rievu skaitļu starpību

Vienkāršais cilpas tinums Vienkāršā cilpas tinumā katras sekcijas galus pievieno blakus esošām kolektora plāksnītēm. 1. attēlā parādīta cilpas tinuma vienvijuma, bet 2. attēlā – divvijumu sekcija.

Novietojot sekcijas enkura rievās, katras nākamās sekcijas sākumu pievieno iepriekšējās sekcijas beigām, pakāpeniski pārvietojoties pa enkura un kolektora virsmu tā, ka, apejot apkārt, tiek ieliktas visas tinuma sekcijas. Rezultātā pēdējās sekcijas beigas tiek pievienotas pirmās sekcijas sākumam un tinums ir noslēgts.

Vienkāršā cilpas tinuma soļi: a nekrustots tinums; b krustots tinums Kā izriet no definīcijas, vienkāršā cilpas tinumā katras sekcijas sākumu un beigas pievieno blakus esošām kolektorplāksnītēm. Tāpēc y = yk = 1. Šajā izteiksmē plus zīme atbilst nekrustotam, bet mīnus zīme – krustotam tinumam.

Vienkāršais viļņa tinums Vienkāršo viļņa tinumu iegūst, savienojot virknē sekcijas, kas atrodas zem dažādiem polu pāriem. Sekciju gali šādā tinumā tiek pievienoti kolektora plāksnītēm, kas atrodas viena no otras attālumā, kas vienāds ar yk = y 2. Vienreiz apejot apkārt enkuram, pievienoto sekciju skaits vienāds ar mašīnas polu pāru skaitu. Turklāt pēdējās sekcijas beigas pievieno plāksnītei, kas atrodas blakus izejas plāksnītei. Tinumu sauc par nekrustotu, ja pēdējās sekcijas beigas pievienotas plāksnītei, kas atrodas pa kreisi no izejas plāksnītes (14. a att.), un par krustotu, ja pa labi no izejas plāksnītes (14. b att.).

Vienkāršā viļņa tinuma shēmas: a nekrustots tinums; b krustots tinums

Vienkāršā viļņa tinuma izvērstā shēma (2p=4, Ze=13)

Kombinētie tinumi Kombinētais tinums apvieno cilpas un viļņa tinumus, kuri novietoti vienās rievās un pievienoti vienam kolektoram. Tā kā vienkāršie tinumi ir divslāņu, tad kombinētais tinums tiek novietots rievās četros slāņos un katrai kolektora plāksnītei tiek pievienoti četri vadi. Kombinēto tinumu lieto lielas jaudas mašīnās. Kombinētā tinuma sekcija: a izvietojums rievās; b atsevišķa sekcija

Kombinētie tinumi Tinuma soļus abiem tinumiem, kas veido kombinēto, izvēlas vienādus y1c = y1v. Kombinētā tinuma solis vienāds ar šo soļu summu y1c + y1v = +. Tā kā Ze = K, tad y1c + y1v =

Kombinētā tinuma shēma

Dažādu tinumu tipu lietošanas sfēras Tinuma tipsLietošanas sfēra Vienkāršais viļņa Mašīnas ar jaudu līdz 50 kW un spriegumu V. Mašīnas ar jaudu kW un spriegumu 440 V un augstāku. Saliktais viļņa Mašīnas ar jaudu kW un spriegumu V. Vienkāršais cilpas Mašīnas ar jaudu kW un spriegumu V. Mašīnas ar jaudu virs 500 kW un spriegumu V. Saliktais cilpas Mašīnas ar jaudu līdz 500 kW un spriegumu līdz 28 V. Mašīnas ar jaudu virs 500 kW un spriegumu līdz 230 V. Kombinētais Mašīnas ar jaudu virs 500 kW un spriegumu virs 600 V.

Piemērs: Vienkāršam nekrustotam cilpas veida tinumam, ja p=2 un S=Ze=K=12, ir šādi soļi:

Savienojumu shēma Tinumu sākam veidot no pirmās kolektora plāksnītes, pēc tam to ievietojam rievā 1. lai noteiktu numuru rievai, kurā jāievieto sekcijas beigas, pie tās rievas numura, kurā atrodas sekcijas sākums, pieskaitām y1 : 1+3=4. Sekcijas beigas ievietojam rievā 4 un pieslēdzam to otrajai kolektora plāksnītei, jo yk=1. Otro sekciju sākam no otrās kolektora plāksnītes. Lai noteiktu numuru rievai, kurā jāievieto otrās sekcijas sākums, pie tās rievas numura, kurā ievietots pirmās sekcijas sākums, pieskaitām y: 1+1=2. tātad otrās sekcijas sākums atrodas rievā 2. Turpmākie aprēķini notiek pie tā paša principa. Lai atvieglotu uztīšanu sastādām tinuma tabulu. To sekciju numuriem, kuras atrodas rievas apakšpusē, tabulā pievilksim prim zīmi.

Kolektora plāksnīte, pie kuras pielodēts sekcijas sākums Rievas, kurās ievietota sekcija Kolektora plāksnīte, pie kuras pielodētas sekcijas beigas ykyk ykyk y1y1 y Tabulas sastādīšanas princips ir šāds. Pirmajā ailē katram skaitlim pa vertikāli uz leju pieskaitām yk, otrajā ailē tāpat pa vertikāli pieskaitām y, bet pa horizontāli – y1, trešajā ailē pa vertikāli pieskaitām yk.

Tinuma izvērsta shēma

Tinuma radiālā shēma