Tirdzniecība un amatniecība Sagatavoja: Andrejs Milovanovs 7b

Tirdzniecība Livonijas tirdzniecībā liela nozīme bija Rīgai, un tas bija pilsētas labklājības pamats gadā Rīgā tika ieviests izkrautņu spaids: tiem, kuri veda preces uz Krievzemi, tās vispirms bija jāpiedāvā vietējiem tirgotājiem.

Tirzdicibas partnieri 14. gadsimtā rīdzinieki izstūma sāncenšus un pārņēma tirdzniecību pa Daugavu. Rīgas galvenais tirdzniecības partneris Krievzemē bija Polocka pie Daugavas, ko tur sauca – Zapadnaja Dvina. Savukārt tirdzniecība ar Krievzemes pilsētām Pleskavu un Novgorodu notika pa sauszemes ceļiem cauri Vidzemei un Dienvidigaunijai.

Līdz 14.gs. beigām galvenie Rīgas tirdzniecības partneri Rietumos bija Lībekas tirgotāji, bet 15. gs. jau daudzi darījumi tika slēgti ar holandiešiem.

Rīgā ieveda siļķes, sāli, cukuru, rīsus, sieru, riekstus, eļļu, ābolus, šaujamieročus, bruņas, stiklu, svētbildes, apavus, cepures, dažādus vilnas audumus, jostas, pogas, mežģīnes, papīru, kā arī vīnu, garšvielas un dienvidu augļus – mandeles, vīģes, rozīnes, ingveru, safrānu, piparus un sīpolu sēklas. IMPORT LATVIJĀ

EKSPORT LATVIJĀ Uz Rietumiem galvenokārt izveda kažokādas un vasku, bet viduslaiku beigās – arī labību, linus, kaņepājus kuģu tauvu izgatavošanai. Šīs preces bija nākušas ne tikai no Livonijas, bet arī no Lietuvas un Baltkrievijas. Preču cena tika aprēķināta Rīgas markās. Tika pieņemtas arī ārzemju monētas, kuru vērtība tika pārrēķināta Rīgas markās.

Lielā ģilde – vācu tirgotāju organizācija Rīgā, izveidojās gadā un savu nosaukumu ieguva no tā, ka viņu uzceltais sanāksmju nams bija lielāks nekā amatniekus nams – Mazā ģilde.

Amatniecība Pirmie vācu amatnieki Rīgā ieradās no Gotlandes un no tām pašām Ziemeļvācijas pilsētām, no kurām nāca Rīgas tirgotāji. Līdz ar to arī šo amatnieku pieredze un prasmju līmenis bija līdzīgs kā zemēs, no kurām viņi bija izceļojuši, lai Rīgā apmestos uz dzīvi.

KAS IR CUNFTE? Cunfti vadīja vecākais jeb eltermanis. Katrai cunftei bija savs karogs, ģerbonis un amatu lāde. Cunfte kopīgi piedalījās reliģiskajās ceremonijās, aprūpēja slimos biedrus, rūpējās par mirušo apbedīšanu un viņu piederīgo atbalstīšanu. Senākā zināmā cunfte Rīgā, kam gadā rāte bija apstiprinājusi šrāgu, bija zeltkaļi.

Līdzās vācu amatniekiem 13.gs. Rīgā strādāja arī vietējie amatnieki. Līdzīgi kā Rietumeiropā, arī Rīgā izveidojās amatnieku cunftes.To mērķis bija pasargāt amatniekus no augošās konkurences, īpaši vienas nozares ietvaros. Katrai cunftei Rīgas rāte apstiprināja savus statūtus jeb šrāgas. Rāte arī veica cunftu uzraudzību un vajadzības gadījumā izšķīra strīdus.

Šrāgās bija noteikts, ka amatniekiem jārūpējas par preces kvalitāti. Ja bija pamatotas sūdzības, nācās maksāt rātei soda naudu. Par darba kvalitāti atbildīgs bija meistars. Viņa pienākums bija ne tikai uzraudzīt zeļļu un mācekļu darbu, bet arī tos kārtīgi apmācīt savam amatam. KAS IR ŠRAGAS?

Lai arī viduslaiku Rīgā darbojās daudz un dažādu nozaru amatnieki, amatniecībai pilsētā tomēr bija mazāka nozīme nekā tirdzniecībai.

PALDIES PAR UZMANĪBU!