Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.. - презентация

Презентация на тему: " Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.." — Транскрипт:

1 Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.

2 Operētājsitēmas Programmu komplekss, kas vada datu organizēšanu un programmu izpildi datorā, nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību, resursu racionālu izmantošanu, kā arī sadarbību ar lietotāju.

3 Plašāk izplatītas operētājsistēmas: MS-DOS Windows 9x Windows 2000 Windows XP LinuxUNIX

4 Operētājsistēmu klasifikācija OS klasifikācija pēc datora resursu vadības algoritmiem: Vienuzdevumu sistēmas – vienlaikus var strādāt tikai ar vienu uzdevumu. 1. Pakešu apstrādes režīms – Operētājsistēma izpilda vienu programmu līdz tās pabeigšanas Ir divi režīmi: 2. Interaktīvais režīms – Programmu var mainīt ievadot datus

5 Operētājsistēmu klasifikācija Daudzuzdevumu sistēmas – vienlaikus tiek izpildīti vairāki uzdevumi. Uzdevums – programmas daļa, kura tiek izpildīta tekošā momentā. Daudz uzdevumu režīmu var organizēt sekojuši: 1. Daudzlietotāju 2. Daudzuzdevumu 3. Daudz procesoru

6 Operētājsistēmu klasifikācija Pēc izmantojamo aparatlīdzekļu īpatnībām: Pēc izmantojamo aparatlīdzekļu īpatnībām: 1.Personālie datori 2.Mini datori 3.Tīkla datori Pēc izmantošanas sfēras daudz uzdevumu OS dalās: Pēc izmantošanas sfēras daudz uzdevumu OS dalās: 1.Pakešu apstrādes sistēmas 2.Laika sadales sistēmas 3.Reāla laika sistēmas

7 Microsot licences. OEM (Original Equipment Manufacturer/oriģinālās aparatūras ražotājs, preinstalētā programmatūra): Programmatūras licence uz neierobežotu lietošanas termiņu saskaņā ar Microsoft licences līgumu Programmatūru ir preinstalējis aparatūras ražotājs, kas nozīmē, ka dators ir gatavs lietošanai, tiklīdz to saņemat. (Ievērojiet, ka, pirmoreiz ieslēdzot savu jauno datoru, jums būs jāakceptē EULA (End User License Agreement) līguma noteikumi un nosacījumi). Pievilcīga cena Pieejami jauninājumi

8 Microsot licences. Pilnas komplektācijas produkts vai FPP (Full Packaged Product): Programmatūras licence neierobežotam lietošanas termiņam Var instalēt uzreiz Ietver atjauninājumu pilnvaras tā sauktajiem versijas atjauninājumiem Pilnvaras sūtīt atbalsta pieprasījumus Piemērots individuāliem lietotājiem un nelieliem uzņēmumiem ar ne vairāk kā piecām licencēm Krāsains slēgts iepakojums ar mazumtirdzniecības COA etiķeti

9 Microsot licences. Kā var pārliecināties, vai produktam ir oriģinālā versija? Krāsains iepakojums ar mazumtirdzniecības COA etiķeti (autentiskuma sertifikāts Certificate of Authenticity - COA) Brūns iekšējais kartons Vairākumā gadījumu - krāsaina rokasgrāmata Kompaktdisks; dažos gadījumos ar hologrammu Garantija Papildu mārketinga materiāls Licences līgums (EULA- End User License Agreement) - dažos gadījumos tikai elektroniskā formātā kompaktdiskā

10 Microsot licences. Brīdinājums Kompaktdiski, EULA līgumi un rokasgrāmatas netiek tirgotas atsevišķi. Rokasgrāmata nav licence Uzmanieties no baltām vai brūnām kastēm Pārliecinieties, vai iepakojums ir slēgts un uz tā ir COA etiķete

11 Microsot licences. Microsoft Open Licence (Open): Programmatūras licences neierobežotam lietošanas termiņam Paredzēta maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir 2 vai vairāk personālie datori Izdevīga lietotājiem, kam nepieciešamas 5 vai vairāk licences Vienkārša licenču pārvaldība, izmantojot tiešsaistes rīku eOpen Pievilcīgas lielapjoma atlaides ar trim cenu līmeņiem Samazināts licenču iztrūkšanas risks Jauninājumu aizsardzība, izmantojot Software Assurance

12 Microsot licences. Microsoft Open Subscription Licence (OSL): Nomāšana, nevis pirkšana programmatūras licence uz ierobežotu lietošanas laiku līguma darbības periodā Mazākas kopējās izmaksas (TCO) Pastāvīgi pieejama jaunākā programmatūra Vienkārša budžeta plānošana, pateicoties fiksētām cenām Bezmaksas atbalsta pieprasījumi Vienkāršota programmatūras un licenču pārvaldība

13 Microsot licences. Microsoft Open Licence: Microsoft Multi-Year Open (MYO): Uzņēmumiem un organizācijām, kurās ir vairāk nekā 5 personālie datori un standartizētas Microsoft IT platformas Programmatūras licences neierobežotam lietošanas termiņam Pievilcīgas lielapjoma atlaides ar trim cenu līmeņiem Vienkārša ikgadēja 'pēclicencēšana' papildu datoriem Pastāvīga piekļuve jaunākajām versijām bez papildu samaksas Ietverti zvani tehniskajam atbalstam

14 Microsoft produktu aktivizēšana

15 GNU licence Universāla sabiedriska licence GNU. 1. Varat izplatīt doto programmu jebkādā veidā uz jebkādiem datu nesējiem, ja jūs noradīsiet redzama vietā uz autortiesībām un atteikšanos pret kvalitātes pretenzijām. Jūs varat ņemt naudu par fiziskās kopijas nodošanu, kā arī kvalitāte nodrošināšanas. 2. Jūs varat mainīt programmu, bet jūsu izmaiņām jābūt viegli pamanāmam un jābūt norādēm, ka tās ir jūsu izmaiņas.

16 Sistēmas BIOS (Basic Input/Output System) Sistēmas BIOS (Basic Input/Output System) – programmu kopa, kas parasti ierakstīta personālo datoru lasāmatmiņā (BIOS mikroshēmā). Šīs programmas nodrošina datora darbības uzsākšanu un veic diskdziņu, tastatūras, monitoru un citas aparatūras vadību.

17 BIOS BIOS ir interfeis starp aparatlīdzekliem un operacionālo sistēmu. Tā tiek nodrošināts vienas operacionālas sistēmas palaišanu datoros ar dažādu aprikojumu (procesors, cietais disks, monitors un t.t.).

18 Sistēma BIOS izpilda četras pamatfunkcijas: 1. POST (Power On Self Test) – procesora, atmiņas, sistēmloģikas mikroshēmu, video adapteru, disku kontrolieru, diskdziņu, tastatūras paštestēšana ieslēdzot datoru;] 2. BIOS parametru uzstādīšanas programma (Setup BIOS) – sistēmas parametru konfigurēšana; 3. Operacionālas sistēmas ielādētājs – apakšprogramma, kura meklē ielādēšanas sektoru diskiekārtās; 4. BIOS – draiveru komplekts, kurš nepieciešams operacionālas sistēmas un aparatlīdzekļu mijdarbībai pie sistēmas ielādēšanas

19 BIOS ir ierakstīts lasāmatmiņā. Lasāmatmiņas mikroshēmu tipi: ROM (Read Only Memory) – lasāmatmiņa. Energoneatkarīga datora atmiņa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt; PROM(Programmable Read Only Memory) – programmējama ROM; EPROM(Erasable Programmable Read Only Memory) – dzēšama programmējama ROM; EEPROM (Electrically Erasable Programmable Read Only Memory) – elektriski pārprogrammējama ROM (Flash ROM);

20 Zīm.1. Ir parādīts kā divi dažādi datori, kuros tiek izmantoti unikāli BIOSi, kā interfeiss starp aparatnodrošinājumu un operacionālo sistēmu un tās pielietojumprogrammām.

21 MS-DOS sastāvs un galvenie moduļi. MS-DOS (Microsoft Disk Operating System) – personālo datoru operētājsistēma, kuru izstrādāja firma Microsoft. Šo operētājsistēmu vienlaicīgi var izmantot tikai viens lietotājs viena uzdevuma risināšanai. MS-DOS sastāv no sekojošiem galvenajiem failiem IO.SYS, MSDOS.SYS un COMMAND.COM. IO.SYS un MSDOS.SYS ir speciālie slēptie sistēmas faili, tos neredz parastajā katalogu pārskata režīmā. Fails IO.SYS pārvieto ievada/izvada bāzes funkcijas atmiņā un izpilda standarta MS-DOS vadības programmas, kuras sauc par ierīču draiveriem: Ielādes diska draiverus; Displeja un tastatūras draiverus; Reāllaika sistēmas pulkstenis; Paralēlos un virknes portus;

22 MS-DOS sastāvs un galvenie moduļi Fails MS-DOS.SYS realizē standarta funkcijas pielietojumu programmu atbalstam: Atmiņas vadību; Simbolu ievadīšanu un izvadīšanu; Piekļūšanu reāllaika pulkstenim; Failu un ierakstu vadību; Citu programmu izpildi; Komandu interpretators COMMAND.COM satur visbiežāk izmantojamas OS komandas. Pēc komandas ievadīšanas, notiek pārbaude, vai komanda ir iekšēja. Iekšējās komandas izpilda pats interpretators. Ārējās komandas glabājas atsevišķā failā uz diska.

23 Failu sistēma Informācija uz datu nesējiem tiek glabāta failu (datņu) veidā. Fails ir informācijas vienība (simbolu virkne), ar kuru var rīkoties kā ar vienu veselu. Failu var pārvietot, kopēt, izdzēst, iedarbināt u.c. Failā var glabāties dažāda informācija. Var būt faili, grafikas faili, komandu faili, sistēmas programmu faili u.c. Informācija uz datu nesējiem tiek glabāta failu (datņu) veidā. Fails ir informācijas vienība (simbolu virkne), ar kuru var rīkoties kā ar vienu veselu. Failu var pārvietot, kopēt, izdzēst, iedarbināt u.c. Failā var glabāties dažāda informācija. Var būt teksta faili, grafikas faili, komandu faili, sistēmas programmu faili u.c. Katram failam ir savs nosaukums, pēc kura to var atrast. Faila nosaukums sastāv no divām dalām: 1. faila vārda (līdz 8 simboliem); 2. faila tipa (sauc arī par paplašinājumu). Tipa apzīmēšanai lieto līdz 3 simboliem, kuru priekšā ir punkts (.). Failu nosaukumu piemēri: myfile.doc, failsll.txt, command.com, a.bat, me.exe autoexec.bat.

24 Failu sistēma Paplašinājums faila nosaukumā norāda, kāda tipa fails tas ir. Lietotājs to var norādīt arī patvaļīgi. Tomēr vēlams lietot vispārpieņemtos paplašinājumus. Ja lietotājs pats to nenorāda, tad daudzas programmas pašas pieliek attiecīgo paplašinājumu. Biežāk lietotie standartpaplašinājumi: izpildāmie faili.EXE.COM.BAT izpildāmie faili.EXE.COM.BAT teksta faili.DOC.DOT.TXT.WPS.CHI teksta faili.DOC.DOT.TXT.WPS.CHI grafikas faili.BMP.CGM.WMF.PIC.ICO WPG.TIF.PCX.GIF datu bāzes faili.DBF.MDB tabulu procesori.WKS.WQ1.XLS.XLW arhivētie (saspiestie) faili.ARJ.ZIP.RAR LZH rezerves kopijas.BAK programmu teksti.BAS.PAS skaņas faili.STM.MCD.WAV

25 Failu sistēma Visi faili tiek iedalīti divās grupās: izpildāmajos (ar paplašinājumu.EXE,.COM un.BAT) un neizpildāmajos (ar citiem paplašinājumiem vai bez tiem). Lietotāja darba atvieglošanai un datora darbības ātruma palielināšanai failus apvieno katalogos (directory). Katalogam ir tikai līdz 8 simboliem garš vārds. Fiziski katalogs ir fails, kurā glabājas ziņas par failiem vai apakškatalogiem, kas atrodas šajā katalogā. Failu un katalogu nosaukumu izvēlei ir vairāki ierobežojumi: 1. nedrīkst lietot šādus vārdus kā nosaukumus: PRNLPTl,LPT2utt. COM l, COM2utt. CONNULAUX 2. nedrīkst lietot šādus simbolus: ?,*>

26 Pilns faila nosaukums. Lai atrastu failu uz diska, kura ir daudz failu dažādos katalogos, ir jānorāda arī ceļš (Path), kā nokļūt pie vajadzīgā faila. Ceļš ir visprecīzākais veids, kā norādīt, kur vajadzīgais fails atrodas. Ceļā norāda iekārtu (piemēram, cieto disku, diskiekārtu, CD-ROM, tīklu), visus katalogus un apakškatalogus, caur kuriem jāiet, lai nokļūtu pie faila. Diskiekārtu apzīmē ar lielajiem latīņu burtiem, ar kolu (:) aiz tiem, piemēram, A: B: C: D: utt. Apzīmējumus A: un B: lieto lokano disku (diskešu) diskiekārtu apzīmēšanai. Lai norādītu pilnu ceļu, vispirms raksta diskiekārtu apzīmējošo burtu ar kolu (:). Pēc tam liek apgriezto šķērssvītru (\), tad kataloga nosaukumu, atkal apgriezto šķērssvītru un faila nosaukumu. Ja fails atrodas kādā no apakškatalogiem, tad pēc kārtas jānorāda tie visi, aiz katra liekot apgriezto šķērssvītru. Faila nosaukums ir beigās. Piemērs: C:\klase\viens\lasi.doc

27 Simbolu * un ? izmantošana Operētājsistēmu komandas bieži jāattiecina vienlaicīgi uz vairākiem failiem. Lai nevajadzētu katram failam rakstīt savu komandu, ir iespējams failu nosaukumos lietot aizstājējzīmes: * un ? Simbols ? norāda, ka dotajā pozīcijā faila nosaukumā (paplašinājumā) var atrasties jebkurš (viens) pieļaujams simbols, un fails tiks iekļauts apstrādē. Simbols * aizvieto faila nosaukumā (paplašinājumā) jebkuru simbolu grupu. Piemēri:

28 Galvenās DOS komandas Komandas var pierakstīt, kā ar lielajiem burtiem, tā arī ar mazajiem burtiem. MS-DOS komandas tiek dalītas: iekšējās (izpilda komandu procesors - COMMAND.COM); ārējās (izpilda DOS apkalpojošās programmas, kas ir atsevišķi faili). DOS komandas raksta DOS uzaicinājuma (Prompt) rindā. Uzaicinājuma rinda vienmēr sākas ar aktuālās diskiekārtas (un kataloga, ja tajā atrodas) apzīmējumu, piemēram: C:\> Piemēros sākumā dots pieraksts vispārīgā veidā (komandas sintakse) un pēc tam konkrētos piemēros. Vispārīgā pieraksta veidā lielumi, kas ieslēgti kvadrātiekavās [ ], nav obligāti.

29 Komandas darbam ar katalogu. Komanda DIR (Directory) – kataloga satura izvads; Komandas pieraksts vispārīgā veidā: dir [disks:][ceļš\][fails] [/slēdzis...] Ar komandu izmantojami slēdži: /p – pause, norāda kataloga saturu pa lappusēm; /w – norāda kataloga saturu visa ekrāna platumā; Informāciju par komandas dir slēdžiem var iegūt, ievadot komandrindā komandu Dir /?

30 Komandas darbam ar katalogu. Komanda MD (MKDIR) –jauna kataloga izveide: Komandas pieraksts vispārīgā veidā: md [disks:][ceļš\] nosaukums Piemērs: md tests - izveido aktuālajā katalogā apakškatalogu tests. md tests - izveido aktuālajā katalogā apakškatalogu tests. Komanda CD (CHDIR) – aktuālā kataloga maiņa: Komandas pieraksts vispārīgā veidā: cd [disks:] [ceļš] KomandaDarbība cdparādīt aktuālo katalogu cd testsieiet apakškatalogā tests cd c:\audzek\testsieiet diska C: kataloga AUDZEK apakškatalogā TESTS cd..iziet no apakškatalogā cd \pāriet uz saknes katalogu

31 Komandas darbam ar katalogu. Komanda RD (RMDIR) – kataloga dzēšana: Komandas pieraksts vispārīgā veidā: rd [disks:][ceļš\]nosaukums Piemērs: rd uldis – dzēš katalogu ULDIS. Komanda TREE – grafiski attēlo visu katalogu un apakškatalogu struktūru. Komandas pieraksts vispārīgā veidā: tree [disks:][ceļš\] [nosaukums] Piemērs: tree c: – grafiski attēlot diska c: organizāciju. Komanda DELTREE – dzēš izvēlēto katalogu ar visiem apakškatalogiem un failiem. Komandas pieraksts vispārīgā veidā: deltree [disks:][ceļš\] nosaukums Piemērs: deltree c:\driver – nodzēst katalogu DRIVER ar visiem apakškatalogiem un failiem.

32 Komandas darbam ar failiem. Komanda COPY - faila (failu) kopēšana: Komandas pieraksts vispārīgā veidā: copy [disks:] [ceļš\] sākumfails [[[disks:] [ceļš\] beigufails]] Piemēri: KomandaDarbība copy *.dbf a:\rezerve\*.*Kopē aktuālā kataloga.dbf failus A: diska katalogā rezerve copy a:\rezerve\apraksts.txtKopē aktuālajā katalogā failu apraksts.txt copy teksts.txt prnFaila teksts.txt izdruka copy viens.txt + divi.txt visi.txtApvieno failus viens.txt un divi.txt failā visi.txt

33 Komandas darbam ar failiem. Komanda XCOPY - kopē visus kataloga failus kopā ar apakškatalogiem: Komandas pieraksts vispārīgā veidā: xcopy [disks:] [ceļš\] sākumfails [[[disks:] [ceļš\] beigufails]] [/slēdzis...] Ar komandu izmantojami sļēdži: /s – kopēt ar apakškatalogiem kuri nav tukši; /e – kopēt ar visiem apakškatalogiem, ieskaitot tukšos; /v – pārbauda identitāti; /d: - kopē failus, kas modificēti, sākot ar norādīto datumu. /d: - kopē failus, kas modificēti, sākot ar norādīto datumu.Piemēri: xcopy a:*.* b: /d: – kopē visus failus no diska A: uz disku B:, kuri modificēti pēc gada 31. decembra. xcopy a:*.* b: /e /v – kopē visus failus un katalogus no diska A: uz disku B:, pārbaudot identitāti.

34 Komandas darbam ar failiem. Komanda REN – faila (failu) nosaukumu maiņa: Komandas pieraksts vispārīgā veidā: ren [disks:] ceļš\] fails fails Piemēri: ren tests.dbf tests1.dbf ren a:\teksti\*.txt *.doc – katalogān teksti visiem.txt failiem paplašinājumu maina uz.doc Komanda TYPE – faila satura izvads uz ekrāna; Komandas pieraksts vispārīgā veidā: type [disks:] [ceļš\]fails Piemēri: type visi.doc – izvada faila visi.doc saturu uz ekrāna; type a:\sekmes.doc /more - izvada liela faila saturu pa daļām (pa ekrānam).

35 Komandas darbam ar failiem. Komanda DEL – faila (failu) dzēšana; Komandas pieraksts vispārīgā veidā: del [disks:] [cejš\] fails Piemēri: del sekmes.doc – dzēš aktuāla kataloga failu SEKMES.DOC; del a:\teksti\darbs.*- dzēš A: diska katalogā teksti esošos failus darbs. Komanda ATTRIB – faila atribūtu maiņa; Komandas pieraksts vispārīgā veidā: attrib [ +R | -R] [ +A | -A] [ +S | -S] [ +H | -H] [[disks:] [cejš\] fails] + – atribūta uzstādīšana; - – atribūta noņemana; R – tikai lasāms fails; A – arhivējams fails; S – sistēmas fails; H – paslēpts fails; Piemēri: attrib +R c:\dos\mouse.doc – uztādam failam MOUSE.DOC atribūtu tikai lasīšanai;

36 Komanda Format Komanda FORMAT – diska vai disketes formatizēšana (inicializācija). Komandas pieraksts vispārīgā veidā: format disks: [slēdži] Ar komandu izmantojami sļēdži: /s – formatizē disku (disketi) un pārnes uz to sistēmas failus; /b – formatizē disku (disketi) un tikai rezervēt vietu sistēmas failiem; /f: – formatizē disketi norādītajai ietilpībai, ( var būt 160; 180; 320; 720; 1,2; 1,44; 2,88); /q – disketes ātrā formatizēšana, lieto informācijas dzēšanai. Ja diskete formatizēta, lietojot slēdzi /b (tiek rezervēta vieta sistēmas failiem), tad ar komandu sys var sistemas failus pārnest uz disketi, piemēram: sys C: A:

37 Svarīgākie paziņojumi par kļūmēm formatēšanas gaitā: Invalid parameter(s) - Nepareizi norādīti parametri Parameters not compatible - Parametri nav savietojami Norādītos parametrus nevar lietot vienlaicīgi. Paramelers nol supported by Drive - Parametri nav paredzēti šai ierīcei System transfered! - Sistēmas bāzes faili ir pārkopēti uz neformatētās disketes Unable to write BOOT - Nevar ierakstīt BOOT Disketes 0-tais celiņš ir bojāts, tāpēc šādu disketi nevar formatēt. Write protect error - Diskete aizsargāta pret ierakstu Format terminated - Formatēšana pārtraukta Diskete jāizņem no ierīces, jānoņem tai aizsardzība, jāievieto atpakaļ un komanda jāatkārto.

38 Atmiņas loģiska organizācija. Izmantojamie atmiņas bloki datoros: Pamatatmiņa (Conventional Memory) Augšēja atmiņa (Upper Memory Area - UMA) Augšējo adrešu apgabals (High Memory Area – HMA) Paplašināta atmiņa (eXtended Memory Specification – XMS) Papildus atmiņa (Expanded Memory Specification – EMS)

39 MS-DOS konfigurācija. Fails config.sys, ta specialās komandas. Fails config.sys nepieciešams: 1. Atmiņas vadības utilītu uzstādīšanai; 2. DOS konfigurācijai darbam ar dažādam ierīcēm un pielietojumu programmām; 3. Ierīču draiveru ielādei un rezidentprogrammu uzstādīšanai; Utilītprogramma – neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētajsistēma. Rezidentprogramma – programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā.

40 Fails config.sys Config.sys faila piemērs: 1. Device=c:\DOS\HIMEM.SYS Device=c:\DOS\EMM386.EXE 1024 RAM 2. FILES=30 BUFFER=15STACKS=9,256 DEVICE=C:\DOS\SMARTDRV.SYS 1024 DOS=HIGH,UMB 3. DEVICEHIGH=C:\MOUSE\MOUSE.SYS 4. INSTALL=C:\DOS\SHARE.EXE

41 Fails config.sys Atmiņas vadības programmas. HIMEM.SYS ielāde DOS paplašinātas atmiņas draiveri (XMS). Dotais draiveris vada paplašinātas atmiņas izmantošanu. HIMEM.SYS uzreiz aiz pirmā megabaita izveido 64 KB atmiņas apgabalu, kuru sauc par augšējas atmiņas apgabalu (HMA). Ar komandas DOS=HIGH palīdzētu daļa no DOS tiek pārvietota no pamatatmiņas uz HMA. Programma EMM386.EXE procesoram nodrošina piekļūšanu augšējas atmiņas apgabalam UMA. Kopā ar failu HIMEM.SYS dotā programma ļau jekonomēt pamatatmiņu, pārvietojot ierīču draiverus un rezidentprogrammas uz UMA. Failu EMM386.EXE var arī izmantot lai imitētu paplašinātas atmiņas režīmu operācijas ar adresēm, kas atrodas virs 1 MB.

42 Fails config.sys Faili, buferi, steki. Komanda FILES uzstāda failu skaitu, kuru DOS var izmantot jebkurā laikā. Komanda BUFFERS rezervē 15 operatīvas atmiņas adrešu apgabala blokus, lai izmantotu īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm. Komanda STACKS uzstāda atmiņas bloku skaitu un garumu, kurus izmanto operatīvas atmiņas speciālās operācijas. Ierīču draiveri. Draiveris – programma, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību, lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru Ar komandas DEVICEHIGH=C:\MOUSE\MOUSE.SYS tiek pieslēgts peles draiveris. Draiveris SMARTDRV.SYS organizē diska ķešu paplašinātas atmiņas apgabalā, t.i informācijas glabāšanai, kura tiek nolasīta no cietā diska. Uzstādīšanas komanda - INSTALL=C:\DOS\SHARE.EXE. Programma SHARE.EXE nodrošina kopējo failu izmantošanu tīklā.

43 Fails autoexec.bat. Fails autoexec.bat satur DOS komandas, kuras automātiski izpildās uzreiz pēc DOS ielādes. Faila autoexec.bat piemērs: DATETIMEPROMPT=$P$G SET TEMP=C:\TEMP PATH=C:\;C:\DOS;C:\MOUSE;C:\NC SMARTDRV.EXE 1024 CD\NCMAIN Pirmās divas komandas pieprasa ievadīt datumu un laiku. Komanda PROMPT=$P$G komandu rindiņā izvada informāciju par aktīvo disku un ceļu pie kataloga. Komanda SET TEMP=C:\TEMP nosaka pagaidfailu glabāšanas katalogu. Komanda PATH izveido speciālo ceļu kopu, kurā DOS meklēs izpildāmos failus (EXE, COM UN BAT); Komanda SMARTDRV.EXE 1024izveido diska kešatmiņu 1 MB. Ar komandas CD\ tiek pāriets saknes katalogā. Komanda NCMAIN ielādē atmiņā komandu NCMAIN.

44 OS MS-DOS instalācija. Pirms instalēt MS-DOS ir nepieciešams izpildīt sagatavošanas darbus: 1. Cieta diska sadalīšana loģiskajos diskos, izmantojot utilītu FDISK. 2. Cieta diska formatēšana, izmantojot utilītu FORMAT. Cieto disku var sadalīt uz vairākiem loģiskiem diskiem. Eksistē trīs diska nodalījuma tipi: 1. primārais DOS nodalījums; 2. paplašinātais DOS nodalījums; 3. ne-DOS nodalījums;

45 Aktivizējot utilītu FDISK parādās sekojušas opcijas: 1. Create DOS partition or Logical DOS Drive Izveidot nodalījumu DOS vai DOS loģisko disku 2. Set active partition Uzstādīt aktīvo nodalījumu 3. Delete partition or Logikal DOS Drive Izdzēst nodalījumu DOS vai DOS loģisko disku 4. Display partition information Parādīt informāciju par nodalījumiem 5. Change current fixed disk Drive Nomainīt tekošo sieto disku Enter choice:[1] Ievadiet izvēlētas opcijas numuru Press Esc to exit FDISK Press Esc to exit FDISK Nospiediet ESC lai beigt darbu ar utilītu FDISK

46 Nodalījumu veidošana. Izvēloties nodalījumu veidošanu parādās sekojošs: 1. Create primary DOS partition Izveidot primāro DOS nodalījumu 2. Create Extendet DOS partition Izveidot paplašināto DOS nodalījumu 3. Create Logical DOS Drive in the Extended DOS Partition Izveidot loģiskos diskus paplašinātā nodalījumā DOS Enter choice: [1] Enter choice: [1]Izvēle: Izvēloties pirmo variantu, parādīsies sekojošs: Create primary DOS partition Izveidot primāro DOS nodalījumu Current fixed disk drive: 1 Current fixed disk drive: 1 Tekošais cietais disks: 1

47 Nodalījumu veidošana Do you wish to use the maximum avaible size for a primary DOS partition and make the partition active (Y/N)...? [Y] Vai jūs vēlaties izmantot maksimāli iespējamo izmēru primārajam DOS nodalījumam un noteikt viņu par aktīvo [Y – jā, N – nē] Izvēloties N, tiks atspoguļot sekojošs teksts: Create primary DOS partition Izveidot primāro DOS nodalījumu Current fixed disk drive: 1 Tekošais cietais disks: 1 Tekošais cietais disks: 1 Total disk space is 42 Mbytes (1 Mbytes = bytes) Kopējais diska tilpums ir 42 Mbaiti Maximum space available for partition is 42 Mbytes (100%) Maximum space available for partition is 42 Mbytes (100%) Maksimāli pieejamais diska tilpums priekš nodalījuma ir 42 Mbaiti

48 Nodalījumu veidošana. Enter partition size in Mbytes or percent of disk space (%) to create Primary DOS Partition...:[ ] Ievadiet diska nodalījumu Mbaitos vai procentos. Izvēloties nodalījumu dzēšanu, parādīsies: 1. Delete primary DOS partition Izdzēst primāro DOS nodalījumu 2. Delete Extendet DOS partition Izdzēst paplašināto DOS nodalījumu 3. Delete Logical DOS Drive in the Extended DOS Partition Izdzēst loģiskos diskus paplašinātā nodalījumā DOS 4. Delete non-DOS Partition Izdzēst ne-DOS nodalījumu Disku formatēšana notiek ar komandu FORMAT.

49 Grafiskā čaula Norton Commander Pamatkomandu rinda. Biežāk lietojamas komandas darbam ar failiem un direktorijiem ir apvienotas pamatkomandu rindā. Izvēlēties kādu no komandām var divos veidos: nospiežot atbilstošo funkciju taustiņu F1 F10; novietojot peles kursoru komandas nosaukumā un noklikšķinot kreiso taustiņu. Izpildot komandas, uz ekrāna bieži atveras logi. Logi ir taisnstūrveida laukumi uz monitora ekrāna, kuros parasti jāievada darbības veikšanai nepieciešamā informācija vai kuros dota ar komandas izpildi saistīta informācija. Atteikties no izvēlētās darbības var, nospiežot taustiņu Esc.

50 Grafiskā čaula Norton Commander Pamatkomandu rindā ir šādas komandas: F1 (Help) - paliginformacija par Norton Commander iespējam angļu valoda; F2 (User menu) - lietotāja izvēles kartes izvads; F3 (View) - izvēlētā faila apskate uz ekrāna. Šis režīms ļauj apskatīt kā vienkāršus teksta failus, tā arī dažādu lietojumprogrammu (WordPerfect, Lotus 1-2-3, dBase u.c.) failus. Šis darba režīms dod iespēju ātri apskatīt failu saturu, pirms tam nepalaižot lietojumprogrammu; F4 (Edit ) - faila rediģēšana;

51 Grafiskā čaula Norton Commander F5 (Copy) - failu vai direktoriju kopēšana; F6 (RenMov) - faila vai direktorija nosaukuma maiņa vai to pārvietošana; F7 (MkDir) - direktorija veidošana; F8 (Delete) - faila vai direktorija dzēšana; F9 (PullDn) - izvēles kartes iegūšana; F10 (Quit) - beigt darbu ar Norton Commander.

52 DATU ARHĪVU VEIDOŠANA DISKOS Ir izstrādātas programmas, kas spēj uzglabāt failus "saspiestā" formā, samazinot to izmērus. Šādas programmas sauc par arhivacijas programmām jeb arhivatoriem. Populārākās arhivacijas programmas ir ARJ, PKZIP, PKUNZIP, LHA, PAK, PKPAK, RAR. Arhivatori rada un apkalpo tā saucamos arhīva failus vai īsāk arhīvus. Arhīva failā saspiestā formā glabājas viens vai vairāki faili. Nepieciešamības gadījumā failus no arhīva var "izņemt", t.i., pārveidot sākotnējā formā. Svarīgākās darbības, kuras var veikt arhivatori, ir šādas: failu ievietošana arhīvā; failu pārvietošana uz arhīvu; failu izņemšana no arhīva; failu dzēšana; arhīva saraksta apskatīšana.

53 Arhivacijas programma ARJ Arhivacijas programma ARJ ir viena no izplatītākajām, jo nodrošina augstu datu saspiešanas pakāpi un ātri strādā. Palaižot programmu: C:\>arj Uz ekrāna parādās informācija par programmu, tās palaišanas vispārējā forma un komandu un atslēgparametru apraksts. Komandai ir šāds formāts: ARJ command [sw] archive_name [filename], kur command programmas ARJ komandas, kas nosaka izpildāmo darbību; sw atslēgparametri, kas nosaka vai precizē komandas darba režīmus. Kvadrātiekavas nozīmē, ka atslēgparametri nav obligāti; archive_name arhīva vārds, kuru piešķir lietotājs. Programma noklusējot piešķir arhīva vārdam paplašinājumu "arj"; filename faila nosaukums, kas norāda, ar kādiem failiem jāveic darbības.

54 Failu ievietošana arhīva Failu ievietošanu arhīvā realizē trīs komandas: a - arhīvā ievieto visus komandā norādītos failus; u - arhīvā ievieto failus, kuru dublētājkopiju nav arhīvā vai kuri ir mainīti, t.i., tiem ir vēlāks modifikācijas datums jeb tie ir jaunāki par arhīvā esošo kopiju; f - arhīvā ievieto to failu jaunākās versijas, kuri jau atrodas arhīvā. Ja komandā failu nosaukumus nenorāda, tad arhivēti tiek visi faili, kas atrodas pašreizējā direktorijā. Komandu piemēri: C:\DOKUMENT>arj a dok - arhīva failā DOK.ARJ ievieto visus pašreizējā direktorija DOKUMENT failus; C:\DOKUMENT>arj a a:dok94 - diskdzinī A: uz disketes izveido arhīva failu DOK94.ARJ, kurā ievieto visus pašreizējā direktorija DOKUMENT failus.

55 Failu pārvietošana uz arhīvu Failu ievietošanas komandas veido eksistējošo failu kopijas. Faili bieži jāpārvieto uz arhīvu, t.i., pēc faila ievietošanas arhīvā tas jānodzēš. Failu pārvietošanu veic komanda m, piemēram:, C:\DOKUMENT>arj m a:dok94 Izpildot komandu, diskdzinī A: uz disketes tiek izveidots arhīva fails DOK94.ARJ, uz kuru pārvieto visus pašreizējā direktorija DOKUMENT failus. Pēc šīs darbības direktorija DOKUMENT ir tukšs.

56 Arhīva satura izvadīšana Ļoti bieži lietotājs vēlas apskatīt arhīva faila saturu. To var izdarīt ar komandu l(list), kura izvada uz ekrāna arhīva satura rādītāju. Uz ekrāna tiek izvadīta informācija par faila vārdu (Filename), faila izmēri sākumā (Original) un pēc saspiešanas (Compressed), saspiešanas rādītājs (Ratio), faila izveidošanas vai pēdējās modifikācijas datums (DateTime modified), kontroles kods (CRC - 32), atribūti un citas ziņas par failu. Komandas l piemērs: C:\>arj I a:dok94 Rezultātā uz ekrāna tiek izvadīts arhīva DOK94.ARJ saturs, bet arhīvs atrodas diskdziņa A: disketē.

57 Faila dzēšana arhīva un izņemšana no arhīva Failu arhīvā var dzēst ar komandu d, piemēram, C:\>arj d a:dok94.arj failavar Tās rezultātā arhīvā DOK94.ARJ, kas atrodas disketē, tiek dzēsts fails, kura nosaukums dots komandā (failavar). Lai izņemtu failus no arhīva, izmanto komandu e, piemēram, C:\>arj e a:dok94 c:\dokument Izpildot šo komandu, no arhīva DOK94.ARJ visi faili tiek izņemti un ievietoti cietā diska C direktorijā DOKUMENT. Arhīvs DOK94.ARJ atrodas uz disketes.

58 Arhivacija, ievērojot direktoriju struktūru Programma ARJ satur komandas, kas nodrošina dažādas darbības, ievērojot direktoriju struktūru. Tas nozīmē, ka darbības veic arī ar failiem, kas glabājas apakšdirektorijos. Programma ARJ piedāvā šādas iespējas: Atslēgparametrs r - parametru izmanto ievietošanas komandās. Arhīvā ievieto failus no direktorija un tā apakšdirektorijiem; x - izņemot failus no arhīva, tos ievieto atbilstošos apakšdirektorijos, kuri tiek izveidoti. Apakšdirektoriju izveidošana ir jāapstiprina; v - izvadīt arhīva saturu, norādot pilnu ceļu līdz katram failam. Informāciju par katru failu izvada divās rindās. Pirmajā tiek norādīts pilns ceļš līdz failam, bet otrā pārējās ziņas.

59 OS Windows evolūcija.

60

61 Daudzuzdevumu OS Daudzuzdevumu OS ir izstrādātas tā, lai varētu vienlaicīgi izpildīt vairākus uzdevumus. Uzdevums – programmas daļa, kura izpildās dotajā laika posmā. Datorprogrammas sastāv no vairākiem uzdevumiem, kurus var izpildīt kā atsevišķi, tā arī blokos. Uzdevumi savukārt var sastāvēt no vairākām plūsmām, kuru izpildīšana var būt neatkarīga. Plūsma – tas ir programmas daļa, kuras izpildīšanai OS izdala laiku, tā tiek nodrošināts vairāku plūsmu paralēlo izpilde. Daudzuzdevumu sistēma sadala uzdevumu, kas ir saistīts ar procesu, uz vairākām plūsmām. Viena no plūsmām var atbalstīt video izvadu, cita plūsma ievadu no peles, trešā atbild par printera darbu.

62 Windows 9X struktūra. OS Windows ielādējas uzreiz pēc faila WIN.COM aktivizēšanas. Pēc Windows 9x aktivizēšanas tiek ielādēti galvenie faili: KERNEL32.DLL un KERNEL386.EXE faili. GDI.EXE un GDI32.EXE faili. USER.EXE un USER32.EXE faili. Visi fonti un ar tiem saistītie resursi. WIN.INI fails. Windows 9x darbagalda faili. KERNEL32.DLL un KERNEL386.EXE faili satur Windows 9x kodolu un ielādē ierīču draiverus.

63 Windows 9X struktūra. GDI faili nodrošina pamatu ierīču grafiskam interfeisam. GDI faili grafiski attēlo un vada sistēmas aprīkojumu. USER faili nodrošina lietotāju interfeisu. WIN.INI, SYSTEM.INI UN WINFILE.INI faili ievietoti katalogā Windows, lai nodrošināt savietojamību ar novecojušu pielietojumprogrammu funkcijām. Dotos failus izmanto 16 bitu pielietojumprogrammas un nav nepieciešami lai funkcionētu Windows 9x pielietojumprogrammas. Windows inicializācijas faili. Inicializācijas faili vada dažādu Windows komponentu parametrus. INI – faili satur automātiskus vai tekošos parametrus dažādu Windows komponentu aktivizēšanai. Windows 9x izmanto ielādes failus, kuri aizvieto DOS failus.(IO.SYS, MSDOS.SYS, COMMAND.COM). Versija IO.SYS Windows9x ir reāla režīma OS un aizvieto DOS.

64 Windows 9X struktūra.

65 Windows bāzes komponenti Windows 9x sastāv no trijiem komponentiem, katrs komponents satur divus DLL failus: Kodols (kernel) ir sistēmas fundaments. Tajā ietilpst pamatatmiņas un ievad/izvada vadīšana, uzdevumu plānošana, kļūdu apstrāde un programmu palaišanas funkcijas Faili USER vada ievadu no aparatlīdzekļiem un izvadu lietotāja interfeisā (t.i. piktogrammas un ekrāna struktūrās) GDI vada to, kas parādās uz ekrāna un sastāv no divām daļām – grafiskās apakšsistēmas un izdrukas apakšsistēmas.

66 Windows bāzes komponenti

67 Windows 9x reģistri. Windows 9x vidē informācija par sistēmas konfigurāciju glabājas lielā hierarhiskā datu bāzē, kuru sauc par sistēmas reģistru (Registry). Reģistra saturs ir izvietots divos failos – USER.DAT UN SYSTEM.DAT. Fails USER.DAT glabā informāciju, kura ir saistīta ar lietotāju. Fails SYSTEM.DAT satur informāciju par aprīkojumu un uzstādījumiem. Reģistra saturu var apskatīt un izmainīt ar reģistra redaktora palīdzību (REGEDIT.EXE). Reģistrs sastāv no sešām galvenajām atslēgām kuri sākās ar HKEY_: HKEY_CLASSES_ROOT – dala failus sistēmā divās grupās pēc paplašinājuma un pēc saistītām pielietojumprogrammām.

68 Windows 9x reģistri. HKEY_CURRENT_USER – ir dati par sistēmas konfigurācijas parametriem katram lietotājam. HKEY_LOCAL_MACHINE – satur informāciju par sistēmas aparatūru. HKEY_USERS – satur informāciju par lietotājiem, kuriem ir atļauts reģistrēties sistēmā. HKEY_CURRENT_CONFIG – satur informāciju par aprīkojumu. HKEY_DYN_DATA - satur informāciju dažādu sistēmas ierīču dinamisko stāvokli. Atslēgas HKEY_CURRENT_CONFIG un HKEY_DYN_DATA strādā kopā ar atslēgu HKEY_LOCAL_MACHINE. Reģistra rezerves kopijas glabājas katalogā Windows\Sysbackup. Failos sekojošā formā RB0XX.CAB (kur xx – kopijas numurs). Rezervju kopijas satur sekojušos failus: SYSTEM.DAT, SYSTEM.INI, USER.DAT, WIN.INI Reģistra atjaunošana: Scanreg /Restore.

69 Windows 9x sistēmas politika Sistēmas politikas Windows 9x iestāda ierobežojumus lietotāju piekļūšanai vadīšanas panelim un darba galdam, kā arī dot iespēju sistēmas administratoram uzstādīt darba galda un tīkla parametru. Sistēmas politiku var rediģēt ar sistēmas politiku redaktoru (System Policy Editor, PolEdit). Politiku redaktors atrodas uz Windows 9x instalācijas diska direktorijā Admin\Apptools\PolEdit. Dažādu lietotāju politikas glabājas failā CONFIG.POL. Pēc lietotāja reģistrācijas daļa informācijas no dotā faila tiek pārnesta uz USER.DAT un SYSTEM.DAT failiem.

70 Windows 9x dispečeri Windows dispečeri atrodas starp Windows9x kodolu/reģistriem un ierīču draiveriem. Dotie komponenti vāc informāciju par sistēmu un saglabā to reģistrā. Konfigurācijas dispečers atpazīst, konfigurē un sadala sistēmas resursus visām iekārtam, kuras ir uzstādītas sistēmā. Virtuālo mašīnu dispečers satur procesu plānotāju, atmiņas lappusēm piekļūšanas bloka un MS-DOS aizsargāta režīma interfeisu. Uzstādāmas failu sistēmas dispečers (Installable file system, IFS) – apstrādā vaicājumus, nododot tos attiecīgam failu sistēmas draiverim (File System Driver, FSD). Draiveru moduļu dispečers – galvenā funkcija draiveru WDM atbalsts. Nodrošina ierīces darbu kā Windows 98, tā arī Windows NT.

71 Failu un katalogu sistēma Windows 9x Failu sistēma FAT. Pirms cieto disku varēs izmantot ir jāiziet trīs etapus: Zema (fiziska) līmeņa formatēšana ( pirms DOS). Disks tiek sadalīts uz celiņiem un sektoriem. Dotajā posmā nosaka cilindru un sektoru izvietošanu uz diska. Celiņš - tas ir viens gredzens vienā diska pusē. Celiņš ir pārāk liels lai to varētu izmantot, kā informācijas glabāšanas vienību. Viena celiņa ietilpība varētu būt lielāka par 100 tūkst. baitu. Tāpēc celiņi tiek dalīti sektoros. Sektora izmērs ir 512 baiti. Zema līmeņa formatēšana notiek rūpnīcā, kurā dotais cietais disks tiek ražots.

72 Cieta diska sadalīšana celiņos un sektoros

73 DOS disku struktūra Diska sadale (DOS komanda FDISK) Augsta (loģiska) līmeņa formatēšana (DOS komanda Format). Pēc diska sadales notiek tā augsta līmeņa formatēšana. Augsta līmeņa formatēšana notiek ar komandas Format palīdzību. Dota komanda izveido uz cieta diska divas tukšas failu izvietošanas tabulas (File allocation table) un saknes katalogu. Pāreja diska daļa tiek atvēlēta datu glabāšanai.

74 Failu izvietošanas tabula (FAT). Dota tabula satur informāciju par diska organizāciju un tiek reģistrēta cietajā diskā aizņemta vieta. Informācija par katru sektoru aizņēma 16 bitus. Maksimālai sektoru skaits varēja būt sektori. Tas ierobežoja DOS nodalījumu līdz 32 MB ( baiti). Lai efektīvāk izmantot diska apjomu, jaunākajās DOS versijās disku dala loģiski saistītos sektoru grupās, kurus sauc par iedalīšanas blokiem (allocation units) vai klasteriem (cluster). Sistēmās, kuras ir bāzētas uz DOS, klasteri ir informācijas minimālais apjoms un failu izvietošanas tabula strādā ar klasteriem nevis ar sektoriem. Klastera maksimālais izmērs var būt baiti. Visvairāk ir izplatītas divas failu sistēmas FAT16 un FAT32. FAT16 informācijai par katru klasteri izmanto 16 bitus, bet FAT32 – 32 bitus. Maksimālais diska nodalījums ko var izmantot FAT16 ir 2Gbaiti, FAT32 – 2Tbaiti (2048 Gbaiti).

75 Dažādu FAT piemēri. Brīvajos klasteros tiek ierakstīti 0. Izmantojamos klasteros tiek saglabāts klastera numurs. Ja fails aizņem vairākos klasterus, tad pirmais klasteris satur nākoša klastera numuru, kuru aizņem fails. Katrs nākošais klasteris satur nākoša klastera numuru. Pēdējais klasteris satur faila beigas marķieru. DOS diskā ir divas FAT tabulas, pirmo izmanto darbam, otra ir rezerves. FAT tipsNodalījuma izmērsKlastera izmērs FAT1632 Mb2048 FAT16128 Mb2048 FAT16256 Mb4096 FAT16512 Mb8192 FAT161 Gb16384 FAT162 Gb32768 FAT32<260 Mb512 FAT328 Gb4096 FAT3216 Gb8192 FAT3232 Gb16384 FAT32>32 Gb32768

76 Saknes katalogs. Saknes katalogā tiek ierakstīta to failu un mapju izvietošanas vieta, kas atrodas saknes katalogā. Mapes satur 32 baitu ierakstus par katru failu un mapi kas atrodas tajā. Ieraksta struktūra ir sekojuša: Nosaukums (formāts 8.3); Atribūtu baits (8 biti); Izveidošanas laiks (24 biti); Izveidošanas datums (16 biti); Pēdējas piekļūšanas datums (16 biti); Pēdējas modifikācijas laiks (16 biti); Pēdējas modifikācijas datums (16 biti); Faila pirmā klastera numurs failu izvietošanas tabulā (16 biti); Faila izmērs (32 biti);

77 Saknes katalogs.

78 Windows 9x instalācija Lai uzinstalēt operētājsistēmu uz jauna cietā diska ir nepieciešami četri soli: 1. Cieta diska sadale nodalījumos. 2. Diska formatēšana. 3. Speciālas programmas palaišana, lai uzinstalēt operētājsistēmu pilnā apjomā. 4. Nepieciešamo draiveru ielāde, lai nodrošināt operētājsistēmas darbu ar sistēmas ierīcēm. Operētājsistēmas Windows 9x uzinstalēšanai ir nepieciešami sekojuši aparatūras resursi: CPU 80486DX, RAM 8 Mb, HDD 40 MB, monitors VGA.

79 Windows 98 instalācija. Windows 98 ir nepieciešami sekojuši aparatūras resursi: CPU 80486DX/66, RAM 16 Mb, HDD 120 – 400 MB, monitors VGA. Windows 98 instalācijas soļi: 1. Windows 98 instalācijas programmas sagatavošana instalācijai (Preparing to Run Windows98 Setup). a)Saknes katalogā tiek izveidots fails SETUPLOG.TXT. b)Tiek indetificētas sākotnējas un beigu OS Windows 98 failu izvietošana vietas. c)Notiek programmas Setup CAB-faila MINI.CAB kopēšana jaunizveidotā katalogā Wininst d)Notiek Setup galveno failu atarhivēšana PRECOPY.CAB un PRECOPY2.CAB katalogā Wininst0.400.

80 Windows 9x instalācija 2. Informācijas savākšana par datoru (Collecting Informations about Your Computer). Dota informācija ietver sevī sekojušos datus: a)Kataloga atrašanas vieta, kur tiks kopēti Windows 98 faili. b)Dati par cieta diska brīvo vietu, kas ir nepieciešams Windows 98 instalācijai. c)Instalācijas tips (tipiska, portatīvajiem datoriem, kompakta, izvēles). d)Lietotāja vārds un firmas nosaukums. e)Windows komponenti, kurus nepieciešams instalēt. f)Datora identifikācija tīklā. Pēc informācijas savākšanas Setup aptur darbu, lai dot lietotājam iespēju izveidot sistēmas disketi. 3. Windows 98 failu kopēšana (Copying Windows 98 files to Your Computer). 4. Datora pārstartēšana. (Restarting Your Computer).

81 Windows 98 instalācija. 5. Aparatūras un sistēmas noskaņošana (Setting up Hardware and Finalizing Settings). Pēc datora pārstartēšanas instalācijas programma pabeidz sekojušo elementu inicializāciju: a)Vadības panelis. b)Izvēlnes Start saturs. c)Windows 98 palīdzības sistēmas bāzes funkcijas. d)Uzstādījumi DOS programmām. e)Pielietojumprogrammu palaišanas funkcijas. f)Informācija par laika zonu. g)Informācija par sistēmas konfigurāciju. Pēc doto soļu izpildīšanas notiek datora pārstartēšana.

82 Diagnostika, kļūdu meklēšana un labošana. Visas kļūdas kuras ir saistītas ar OS var sadalīt trijās pamata grupās: Instalācijas kļūdas (kļūdas, kuras notiek instalācijas vai modernizācijas laikā). Dotas kļūdas neļauj pabeigt instalāciju vai modernizāciju. Palaišanas kļūdas (kļūdas, kuras notiek sistēmas ielādes laikā). Dotas kļūdas noved pie situācijas, kad datora programmnodrošinājums nevar sākt normālo darbu. Dotas kļūdas dalās divas grupās: –Aparat nodrošinājuma konfigurācijas kļūdas; –Operētājsistēmas ielādes kļūdas;

83 Diagnostika, kļūdu meklēšana un labošana. Funkcionēšanas kļūdas (kļūdas, kuras notiek sistēmas funkcionēšanas laikā). Dotas kļūdas notiek kad sistēma ir ielādēta un uzsāka savu darbu. Dotas kļūdas dalās trijās kategorijās: –Kļūdas izpildot pielietojumprogrammas un darbā ar failiem. –Kļūdas izvadot uz drukas iekārtu. –Kļūdas izpildot tīkla funkcijas.

84 System Tools (programmas kļūdu meklēšanai un labošanai) Programmas kuras palīdz meklēt un labot kļūdas: Microsoft System Information (MSINFO32.EXE) dota programma tiek izvietota Program Files\Common Files\Microsoft Shared\msinfo Ar dotas utilītas palīdzību var apskatīties visu, kas saistīts aparatlīdzekļiem. Dr. Watson (DRWATSON.EXE). System File Cheker (SFC.EXE) – sistēmas failu pārbaude. Tiek pārbaudīts vai sistēmas faili tika mainīti vai izdzēsti, vai ir bojāti un tiek meiģināts tos labot. Utilīta atrodas katalogā Windows\System. Registry Checker (SCANREG.EXE UN SCANREGW.EXE) – reģistra pārbaude. Failu atrašanas vieta: Windows\Command un Windows.

85 System Tools (programmas kļūdu meklēšanai un labošanai) System configuration utility (MSCONFIG.EXE) – ļauj mainīt sistēmas konfigurāciju. Automatic Skip Driver (ASD.EXE); Version Conflict Manager (VCMUI.EXE) automātiski uzstāda Windows 98 draiverus. Microsoft Backup (MSBACKUP.EXE) un Recovery (PCRESTOR.EXE) – datu arhivēšana. Windows Update (WUPDMGR.EXE) – atjaunošanas programma. Antivīrusu programmas.

86 Windows NT (New Technology)/2000 Windows NT versijas: Windows NT Workstation Windows NT Server Windows NT Extended Server Windows 2000 versijas: Windows 2000 Professional Windows 2000 Server –Standard Server –Advanced server –Datacenter Server

87 Windows NT/2000 struktūra

88 Operētājsistēma Windows NT/2000 sastāv no diviem bāzes līmeņiem, kurus bieži sauc par režīmiem. Kodola režīms (sauc arī par supervizora vai aizsargāto režīmu). Lietotāja režīms. OS funkcionē kodola režīmā, bet pielietojuma programmas lietotāja režīmā. Lietotāja režīms ir ierobežots režīms, kur ir aizliegta tieša piekļūšana aparat līdzekļiem. Kodola režīmā tiek izpildīts tikai sistēmas kods. Lai pārslēgties starp režīmiem, lietojumprogrammām ir nepieciešams izmantot stingri noteiktu lietojumprogrammu interfeisu API (Application Program Interfaces).

89 Windows NT/2000 struktūra API – lietojumprocesos izmantojama pilna operētājsistēmas funkciju specifikācija, kā arī šo funkciju izmantošanas procedūru apraksts. API – programmu, protokolu un darbarīku kopa (iebūvēta OS), kas palīdz izstrādātājiem projektēt lietojumprogrammas. API dizains Windows NT kodols/lietotājs organizācijā garantē, ka ne viens process nevar dominēt sistēmā un konfliktēt ar sistēmu vai citu procesu. Tas aizsargā operētājsistēmu no lietojumprogrammu kļūdām.

90 Windows 2000 struktūra.

91 Windows 2000 struktūra Kodola režīms - tas ir režīms, kurā programmai ir neierobežota piekļūšana visai atmiņai, ieskaitot sistēmas aparatlīdzekļu atmiņai, lietojumprogrammām lietotāja režīmā un citiem procesiem (ievada/izvada operācijām). Kodola režīms sastāv no trijiem blokiem: Izpildāmā dienesta moduļa Win2k, kurš nodrošina OS bāzes funkcijas. Aparatūras abstrakcijas līmeņa (Hardware Abstraction Layer, HAL). Windows NT HAL tas ir ierīču draiveru bibliotēka, kura funkcionē starp aparatūru un pārējo sistēmu. Tas ļauj strādāt ar dažādiem mikroprocesora tipiem. HAL nodrošina standarta piekļūšanas portu visai sistēmas aparatūrai. Pāreja OS daļa nekad nestrādā tieši ar aparatlīdzekliem, to dara tikai HAL.

92 Windows 2000 struktūra Mikro kodola. Mikrokodols ir cieši saistīts ar HAL un nodrošina pilnīgāko mikroprocesora noslogojumu. Tas tiek nodrošināts plānojot plūsmas izmantojot prioritātes. Mikrokodols sinhronizē izpildāmu dienestu bloka darbu. Dotie trīs bloki veido Windows NT izpildāmo moduļi Windows NT Executive.

93 Windows NT/2000 sistēmas reģistri. Windows NT/2000 vidē informācija par sistēmas konfigurāciju glabājas lielā hierarhiskā datu bāzē, kuru sauc par sistēmas reģistru (Registry). Windows NT atslēgas HKEY sauc par zariem un pa š u reģistru par koku. Reģistra saturs glabājas piecos failos, kurus sauc par stropiem.

94 Windows NT/2000 sistēmas reģistri. Galvenās atslēga Fails HKEY_LOKAL_MACHINE\SOFTWARESoftware HKEY_LOKAL_MACHINE\SECURITYSecurity HKEY_LOKAL_MACHINE\SYSTEMSystem HKEY_LOKAL_MACHINE\SAMSAM HKEY_CURRENT_USERUserxxxAdminxxx HKEY_USER_DEFAULTDefault

95 Windows NT/2000 sistēmas reģistri. Dotie faili glabājās katalogā Winnt\System32\Config kopā ar rezerves kopijām. Konfigurācijas informācija par katru lietotāju, kurš ir reģistrējies sistēmā glabājas Winnt\Profiles\userxxx. Lietotāja konfigurācijas fails ir NTUSER.DAT. Rediģēt reģistru var ar programmu regedit (REGEDT32.EXE). Fails atrodas Winnt\System32

96 NTFS failu sistēma NTFS – New Technology File System. NTFS atbalsta diskus līdz 16 eksabaitiem ( GB). Klastera izmērs no 512 baitiem līdz 64 kilobaitiem. Katras sistēmas elements ir fails, pat dienesta informācija. Galvenais NTFS komponents ir MFT (Master File Table – kopēja failu tabula) Dotajā faila glabājās informācija par katru failu, kas atrodas uz diska. Ieraksta lielums sastāda 1KBaitu un atbilst vienam failam. MFT ieraksta formāts: – –Standarta informācija (Faila atribūti, izveidošanas, modifikācijas, piekļūšanas laiks); – –Faila vai kataloga nosaukums (Unicode kodēšanas tabula); – –Drošības deskriptors (satur informāciju par piekļūšanas tiesībām); – –Dati vai indekss (nelieli faili tiek glabāti pašā tabulā);

97 NTFS failu sistēma Pēc nodalījuma formatēšanas tiek izveidoti dienesta faili un MFT. Dotie dienesta faili satur failu sistēmai nepieciešamu informāciju. Pirmie 16 faili ir dienesta faili un nav pieejami OS, tos sauc par metafailiem. Pats pirmais metafais ir pats MFT. Doto 16 failu kopijas glabājas tieši diska vidū. Nosacīti NTFS disks ir sadalīts divās daļās: 1. 1.Pirmie 12% tiek atvēlēti MFT zonai Atlikušie 88% tiek atvēlēti failu glabāšanai. MFTMFT zonavieta priekš failiem 16 MFT vieta priekš failiem

98 Metafaili. Katrs no dotiem failiem atbild par noteikto sistēmas darbu. Meta faili atrodas NTFS diska saknes kataloga un sākas ar simbolu $. Izmantojami metafaili: $MFT – MFT; $MFTmirr – pirmo 16 ierakstu kopija; $LogFile – reģistrācijas fails, kur tiek saglabātas darbības, lai varētu atjaunot failu sistēmu; $Volume – nodalījuma fails, satur nodalījuma nosaukumu, failu sistēmas versija un t.t; $AttrDef – failu standarta atribūtus; $ – saknes katalogs, saknes mape uz diska; $Bitmap – brīvo sektoru karte; $Boot – ielādes sektors; $Quotq – lietotāju tiesības izmantot diska tilpumu.

99 NTFS un FAT failu sistēmu salīdzināšana NTFS NTFS ir vēlamā failu sistēma šai sistēmas Windows versijai. Tai ir vairāk priekšrocību nekā FAT32 failu sistēmai, tajā skaitā: iespēja automātiski atjaunoties no dažām ar disku saistītām kļūdām, ko nevar FAT32; uzlabots atbalsts lielākiem cietajiem diskiem; labāka drošība, jo varat izmantot atļaujas un šifrēšanu, lai ierobežotu piekļuvi pilnvarotu lietotāju noteiktajiem failiem.

100 NTFS un FAT failu sistēmu salīdzināšana FAT32 Sistēma FAT32 un mazāk lietotā FAT tika izmantota vecākās operētājsistēmas Windows versijās, piemēram, Windows 95, Windows 98 un Windows Millennium Edition. FAT32 nav drošības, kuru nodrošina NTFS, tādēļ, ja jums datorā ir FAT32 nodalījums vai sējums, ikviens lietotājs, kam ir piekļuve jūsu datoram, var lasīt jebkuru tā failu. FAT32 ir arī lieluma ierobežojumi. Jūs nevarat šajā sistēmas Windows versijā izveidot FAT32 nodalījumu, kas ir lielāks par 32 GB, un FAT32 nodalījumā saglabāt failu, kas ir lielāks par 4 GB.

101 Katalogi NTFS failu sistēmā katalogs ir specifisks fails, kurā glabājās norādes uz citiem failiem un katalogiem. Kataloga fails ir sadalīts blokos, kur katrs bloks satur faila vārdu, galvenos atribūtus un norādi uz MFT elementu, kurš norāda uz pilno informāciju par kataloga elementu. Iekšēja kataloga struktūra ir binārais koks.

102 Windows 2000/XP instalācija Minimālas prasības aprīkojumam: Processors: Pentium 233-megahertz (MHz) processor or faster (300 MHz is recommended) Operatīva atmiņa: 64 megabytes (MB) of RAM (128 MB is recommended) Cietais disks : 1.5 gigabytes (GB) Diskdzini: CD-ROM or DVD-ROM drive Video: Video adapteris un monitors ar Super VGA (800 x 600) vai lielāku izšķirtspēju Cits aprīkojums: tastatūra un pele

103 Windows 2000/XP instalācija Pirms sākt instalāciju janosaka: Ierīču savietojamību ar operētājsistēmu Windows XP; Ierīču savietojamību ar operētājsistēmu Windows XP; Diska nodalījumu noteikšana; Diska nodalījumu noteikšana; Failu sistēmas izvēle; Failu sistēmas izvēle; Tīkla uzstādījumus; Tīkla uzstādījumus;

104 Windows 2000/XP instalācija Kontroles tabula: DarbībasGatavība Dators atbilst instalācijas minimālām prasībām Eksistējošas ierīces ir savietojamās ar operētājsistēmu Failu sistēmas izvēle Noteikt tīkla uzstādījumus Noteikt datora nosaukumu Administrātora paroles noteikšana

105 Windows 2000/XP instalācija Instalācijas posmi: 1. Instalācijas programmas aktivizēšana. Programma Setup sagatavo cieto disku operētājsistēmas uzstādīšanai un kopē nepieciešamos failus veidņa aktivizēšanai. 2. Instalācijas veidņa aktivizēšana. Uzstādīšanas veidnis ievadīt datus par datoru. 3. Tīkla komponentu uzstādīšana. 4. Instalācijas pabeigšana. Uzstādīšanas laikā notiek failu kopēšana un sistēmas konfigurācija.

106 Instalācijas 1. posms Instalācijas veidnis 1. Ielādes programmas ievadīšana atmiņā 2. Ielādes programmas ar teksta interfeisu aktivizēšana 3. Nodalījumu veidošana 4. Nodalījumu formatēšana 5. Uzstādīšanas failu kopēšana cietājā diskā. 6. Datora pārstartēšana Ielāde

107 Instalācijas 2. posms Instalācijas veidnis vāc informāciju par jums, jūsu organizāciju un jūsu datoru: Regionālie parametri (Valoda, tastatūras izkartojumi un t.t.) Regionālie parametri (Valoda, tastatūras izkartojumi un t.t.) Vārds un iestāde (Cilvēka vards un iestādes nosaukums kurai pieder šī operētājsistēma) Vārds un iestāde (Cilvēka vards un iestādes nosaukums kurai pieder šī operētājsistēma) Datora noaukums (Nosaukuma garums līdz 15 simboliem) Datora noaukums (Nosaukuma garums līdz 15 simboliem) Administratora parole Administratora parole Laiks un datums Laiks un datums

108 Instalācijas 3. posms Instalācijas pabeigšana 1. Tīkla komponentu noteikšana 2. Tīkla komponentu izvēle 3. Pieslēgšana darba grupai vai domēnam 4. Komponentu uzstādīšana Tīkla komponenti

109 Instalācijas 4. posms 1. Failu kopēšana 2. Datora konfigurēšana 3. Parametru saglabāšana 4. Pagaidu failu dzēšana 5.Datora pārstartēšana Instalācijas pabeigšana Instalācija pabeigta

110 Windows instalācija Ielādes programmas ievadīšana atmiņā Ielādes programmas ar teksta interfeisu aktivizēšana Nodalījumu veidošana Nodalījumu formatēšana Uzstādīšanas failu kopēšana cietājā diskā. Datora pārstartēšana Tīkla komponentu noteikšana Tīkla komponentu izvēlePieslēgšana darba grupai vai domēnam Komponentu uzstādīšanaFailu kopēšana Datora konfigurēšana Parametru saglabāšana Pagaidu failu dzēšana

111 Active Directory struktūra Klients/serveris tīkls – tīkls, kur atsevišķi datori, tiek saukti par klientiem un ir savienoti ar galveno datoru, kuru sauc par serveri. Serveris arī tos administrē. Visi grupas locekli sastāda vienu veselu un to sauc par domēnu. Domēna locekli izmanto kopējo datu bāzi un ir organizēti līmeņos. Katram domēnam ir unikālais nosaukums un tas tiek administrēts, kā viens vesels, pakļaujoties kopējiem noteikumiem un procedūrām. Tīkli, kuri ir balstīti uz domēniem, vadība notiek centrālajā serverī (domēna kontrolierī). Windows NT ir divi domēna kontrolieru tipi: Primārais domēna kontrolieris (PDC, Primary domain controller) un rezerves domēna kontrolieris (BDC, Backup domain controller). PDC satur katalogu datu bāzi priekš tīkla. Dotā datu bāzē tiek glabāta informācija par lietotājiem, grupām un datoriem.

112 Domēnu tīkla arhitektūra

113 Domēna kontrolieri PDC un BDC

114 Active Directory Lietotāja atpazīšanas process, kura gaitā noskaidro, vai lietotājs ir pilnvarots izmantot datus, programmas vai ierīces, kā arī noteiktus sistēmas darbības režīmus. Galvenā Windows 2000 arhitektūras īpašība ir aktīva kataloga struktūra (Active Directory). Active Directory ir dalīta datu bāze, kur tiek glabāta informācija par lietotājiem un resursiem. Active Directory nomaina Windows NT domēnu struktūru. Active Directory organizē domēnu hierarhiju un nosaka starp tiem uzticības saites. Koks - objektu kolekcija, kuri izmanto vienu un to pašu DNS nosaukumu. Domēnu vārdu sistēma (DNS) – dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām IP adresēm. Sistēma DNS atbrīvo tīkla Internet lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.

115 Active Directory bāzes struktūra

116 Active Directory attiecības

117 Windows 2000 administrēšana Lai atvieglot administrēšanu Windows 2000 ir pieci spēcīgi administrēšanas līdzekli: Sistēmas politikas Lietotāju profili Grupas Tīkla resursu kopēja izmantošana NTFS tiesība Dotie instrumenti ir nepieciešami lai ierobežot vai atļaut lietotājiem piekļūšanu failiem, mapēm, dienestiem un administrēšanas līdzekļiem.

118 Datora vadības konsoles Sistēmas administrēšanas līdzekļi ir izvietoti Administrative Tools. Dota konsole ietver sevī trīs galvenās Microsoft vadības konsoles (MMC, Microsoft Management Consoles): System tools (Sistēmas līdzekli) ļauj skatīt un vadīt sistēmas objektus, kā arī mainīt tīkla uzstādījumu un apskatīt sistēmas notikumus Storage (Disku atmiņa) standarta līdzekļi darbam ar disku sistēmu Services and applications (dienesti un pielietojumi) ietver uzlabotus sistēmas vadības līdzekļus, kurā ir instrumentāra Windows vadība (WMI, Windows Management Instrumentation), visu pieejamo dienestu saraksts un piekļūšana Windows 2000 indeksēšanai.

119 Windows XP jaunie līdzekļi. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Veidots, izmantojot Windows dzinēju Sistēma Windows XP Professional ir veidota pēc pārbaudītā Windows NT® un Windows 2000 koda, kurš nodrošina 32 bitu datorarhitektūru un pilnībā aizsargātu atmiņas modeli. Uzlabots ierīču draiveru pārbaudītājs Pēc Windows 2000 ierīču draiveru pārbaudītāja parauga veidotā Windows XP Professional versija ierīču draiveriem nodrošina vēl jaudīgākus testus. Ierīču draiveri, kas iztur šos testus, ir visstabilākie pieejamie ierīču draiveri, kas nodrošina maksimālu sistēmas stabilitāti.

120 Vindows XP jaunie līdzekli. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Uzlabota koda aizsardzība Svarīgās datu struktūras ir tikai lasāmas, lai draiveri un lietojumprogrammas nevarētu tās sabojāt. Viss ierīču draiveru kods ir tikai lasāms un lappušaizsargāts. Kaitīgas lietojumprogrammas nevar nelabvēlīgi ietekmēt operētājsistēmas pamatapgabalus. Windows failu aizsardzība Aizsargā svarīgus sistēmas failus pret to pārrakstīšanu, instalējot lietojumprogrammas. Ja fails tiek pārrakstīts, Windows failu aizsardzība atjauno pareizo versiju. Aizsargājot sistēmas failus, Windows XP Professional mīkstina daudzas plašāk izplatītās sistēmas kļūmes, kas konstatētas iepriekšējās Windows versijās.

121 Vindows XP jaunie līdzekli. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Apsteidzošā vairāku uzdevumu arhitektūra Izstrādāta vairāku lietojumprogrammu vienlaicīgai darbībai, nodrošinot ātru sistēmas reaģēšanu un stabilitāti. Lietojiet savas visprasīgākās lietojumprogrammas, joprojām izbaudot ātru sistēmas atbildes laiku. Mērogojams atmiņas un procesora atbalsts Atbalsta līdz pat 4 gigabaitiem (GB) RAM un līdz pat diviem simetriskiem procesoriem. Lietotājiem, kam nepieciešams visaugstākais veiktspējas līmenis, tiek nodrošināta iespēja strādāt ar jaunāko aparatūru.

122 Vindows XP jaunie līdzekli. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Šifrēšanas failu sistēma (EFS) ar vairāku lietotāju atbalstu Šifrē katru failu ar nejauši ģenerētu atslēgu. Sistēmā Windows XP Professional EFS vairākiem lietotājiem ļauj piekļūt šifrētajam dokumentam. Visaugstākais aizsardzības līmenis pret hakeriem un datu zagšanu. Integrētā kompaktdisku rakstīšana Atbalsta kompaktdisku rakstīšanai CD-R un CD-RW diskdziņos ir integrēts Windows Explorer. Datu arhivēšana kompaktdiskā tagad ir tikpat viegla kā saglabāšana disketē un neprasa dārgus trešo pušu risinājumus.

123 Vindows XP jaunie līdzekli. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Attālais atbalsts Attālais atbalsts ļauj lietotājam kopīgot sava datora vadību ar citu personu tīklā vai internetā. Administrators vai draugs var apskatīt lietotāja ekrānu un vadīt peles rādītāju un tastatūru, lai palīdzētu novērst tehniskas problēmas. IT nodaļas var veidot pielāgotus risinājumus, pamatojoties uz publicētajiem API, lietojot HTML, lai piemērotu Attālo atbalstu savām vajadzībām, kā arī līdzekli var centralizēti iespējot vai atspējot. Samazina laiku, kas sistēmu administratoriem jāpavada pie lietotāju datoriem. Daudzus administratīvos un traucējummeklēšanas uzdevumus tagad administratori var veikt paši pie sava datora.

124 Vindows XP jaunie līdzekli. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Attālā darbvirsma Ļauj lietotājiem izveidot virtuālu sesiju ar galddatoriem, izmantojot Microsoft Attālās darbvirsmas protokolu (RDP). Ļauj lietotājiem piekļūt visiem saviem datiem un lietojumprogrammām, kas glabājas viņu galddatoros, no cita datora ar Windows 95 vai jaunāku operētājsistēmu, kas ir savienots ar vajadzīgo datoru, izmantojot tīklu.

125 Vindows XP jaunie līdzekli. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Sistēmas atjaunošana Sistēmas atjaunošanas līdzeklis lietotājiem un administratoriem ļauj atjaunot iepriekšējo datora stāvokli, nezaudējot datus. Sistēmas atjaunošana automātiski izveido vienkārši identificējamus atjaunošanas punktus, kas ļauj atjaunot sistēmu iepriekšējā stāvoklī. Ja rodas sistēmas kļūme vai cita nozīmīga problēma, lietotāji var izmantot Sistēmas atjaunošanu no Drošā režīma vai Parastā režīma, lai atgrieztos iepriekšējā sistēmas stāvoklī, atjaunojot optimālu sistēmas funkcionalitāti. Sistēmas atjaunošana neatgriež iepriekšējā stāvoklī lietotāja datus vai dokumentu failus, tāpēc tā neliek lietotājiem zaudēt darba rezultātus, pastu vai pārlūkošanas vēsturi un izlases.

126 Vindows XP jaunie līdzekli. LīdzeklisAprakstsPriekšrocības Interneta savienojumu ugunsmūris Ugunsmūra klients, kas nelielus uzņēmumus var aizsargāt no izplatītākajiem interneta uzbrukumiem. Nelielu uzņēmumu īpašnieki var veidot drošus savienojumus ar saviem Windows XP Professional datoriem internetā. Daudzvalodu atbalsts Ļauj lietotājiem viegli izveidot, lasīt un rediģēt dokumentus daudzās valodās, lietojot sistēmas Windows XP Professional angļu valodas versiju. Daudzvalodu lietotāja interfeisa versija ļauj katram lietotājam mainīt lietotāja interfeisa valodu. IT administratoriem vairs nav jāievieš vairākas operētājsistēmas lokalizētās versijas. Tas paātrina ieviešanu, samazina operētājsistēmas tēlu skaitu un samazina kopējās izmaksas.

127 Windows 7

128 Windows 7 sistēmas prasības 1 gigaherca (GHz) vai ātrāks 32 bitu (x86) vai 64 bitu (x64) procesors 1 gigabaita (GB) RAM (32 bitu) vai 2 GB RAM (64 bitu) 16 GB (32 bitu) vai 20 GB (64 bitu) brīvas vietas cietajā diskā DirectX 9 grafikas ierīce ar WDDM 1.0 vai jaunāku draiveri

129 Windows 7 Datori ar vairākkodolu procesoriem: Windows 7 ir izstrādāta, lai darbotos ar mūsdienu vairākkodolu procesoriem. Visas sistēmas Windows 7 32 bitu versijas var atbalstīt līdz 32 kodolu procesorus, bet 64 bitu versijas var atbalstīt līdz 256 kodolu procesorus. Datori ar vairākiem procesoriem (CPU): Komerciālajiem serveriem, darbstacijām un citiem augstas kvalitātes datoriem var būt vairāk par vienu fizisko procesoru. Sistēma Windows 7 Professional, Enterprise un Ultimate pieļauj divus fiziskos procesorus, nodrošinot vislabāko veiktspēju šāda veida datoros. Sistēma Windows 7 Starter, Home Basic un Home Premium atpazīs tikai vienu fizisko procesoru.

130 Windows 7 versijas

131 Windows 7 versiju salīdzinājums

132 Windows 7 līdzekļu apraksts Bluetooth atbalsts Bluetooth atbalsts Pievienošanās mājas grupai Pievienošanās mājas grupai Internet Explorer 8 Internet Explorer 8 Skatīt pieejamos tīklus Skatīt pieejamos tīklus Tūlīt pievienoties Windows (Windows Connect Now - WCN) Tūlīt pievienoties Windows (Windows Connect Now - WCN) Mājas grupas izveide Mājas grupas izveide Atrašanās vietas un citu sensoru atbalsts Atrašanās vietas un citu sensoru atbalsts Domēnu savienojumu atbalsts Domēnu savienojumu atbalsts


134 Windows 7 līdzekļu apraksts DirectX 11 DirectX 11 Sīkrīki Spēļu pārlūks Spēļu pārlūks Atskaņot arAtskaņot ar* Atskaņot ar Windows Media Player 12Windows Media Player 12* Windows Media Player 12 DVD disku izveidošana un atskaņošana* Vairāku spēlētāju spēles Vairāku spēlētāju spēles Attālā multivides straumēšana Attālā multivides straumēšana Windows Media CenterWindows Media Center* Windows Media Center


136 Windows 7 līdzekļu apraksts Darbību centrs Darbību centrs Audio un video uzlabojumi Audio un video uzlabojumi Enerģijas pārvaldība Enerģijas pārvaldība ReadyBoost Sākuma labošana Sākuma labošana Sistēmas atkopšana Sistēmas atkopšana Windows ērtā pārsūtīšana Windows ērtā pārsūtīšana Windows novērtējuma indekss Windows novērtējuma indekss Windows problēmu novēršana Windows problēmu novēršana Windows atjaunināšana Windows atjaunināšana Windows Anytime Upgrade Windows Anytime Upgrade 64 bitu atbalsts 64 bitu atbalsts


138 Windows 7 līdzekļu apraksts Pieejamība Kalkulators Device Stage Device Stage Darba sākšana Darba sākšana Saīšņu saraksti Saīšņu saraksti Bibliotēkas Molberts Pieķeršanās Windows faksu sūtīšana un skenēšana Windows faksu sūtīšana un skenēšana Windows meklēšana Windows meklēšana Windows uzdevumjosla Windows uzdevumjosla


140 Windows 7 līdzekļu apraksts Bloknots XPS Aero Vairāku monitoru atbalsts Vairāku monitoru atbalsts Ieskats Satricinājums Izgriešanas rīks Izgriešanas rīks Piezīmju lapiņas Piezīmju lapiņas Planšetdatoru atbalsts Planšetdatoru atbalsts Windows žurnāls Windows žurnāls Windows mobilitātes centrsWindows mobilitātes centrs** Windows mobilitātes centrs Windows Touch attēls Windows Touch attēls Drukāšana neatkarīgi no atrašanās vietas Drukāšana neatkarīgi no atrašanās vietas Attālās darbvirsmas savienojums Attālās darbvirsmas savienojums Windows XP režīms Windows XP režīms Valodu pakotnes Valodu pakotnes


142 Windows 7 līdzekļu apraksts Dublēšana un atjaunošana Dublēšana un atjaunošana Akreditācijas datu pārvaldnieks Akreditācijas datu pārvaldnieks Vecāku kontrole Vecāku kontrole Lietotāja konta kontrole Lietotāja konta kontrole Windows Defender Windows Defender Windows ugunsmūris Windows ugunsmūris BitLocker

143 OS Linux Linux ir daudzlietotāju un daudzuzdevumu (multitasking) operētājsistēma. Tās pirmsākumi meklējami Helsinku universitātē, kur 90. gadu sākuma students Linuss Torvalds sāka darbu pie jauna projekta gadā viņš publicēja Internetā pirmo Linux versiju un aicināja citus programmētājus iesaistīties tās uzlabošanā. Galvenā Linux sistēmas priekšrocība ir: tiek izplatīta bez maksas jebkuram ir iespējas iegūt arī sistēmas sākumkodu, kas ļauj brīvi pārveidot un uzlabot sistēmu. par brīvu ir pieejama ne tikai pati operētājsistēma, bet arī tūkstošiem citu tai paredzētu lietojumprogrammu, piemēram, OpenOffice (MS Office analogs), kā arī dažādi kompilatori, attēlu, skaņas un video apstrādes programmas, datu bāzu vadības sistēmas u.t.t. Linux atšķiras no MS Windows ar pārsteidzošu darba stabilitāti un pieticīgajām prasībām datora resursiem.

144 GNU licence Universāla sabiedriska licence GNU. 1. Varat izplatīt doto programmu jebkādā veidā uz jebkādiem datu nesējiem, ja jūs noradīsiet redzama vietā uz autortiesībām un atteikšanos pret kvalitātes pretenzijām. Jūs varat ņemt naudu par fiziskās kopijas nodošanu, kā arī kvalitāte nodrošināšanas. 2. Jūs varat mainīt programmu, bet jūsu izmaiņām jābūt viegli pamanāmam un jābūt norādēm, ka tās ir jūsu izmaiņas.

145 Linux distributīvi Distributīvs ir programmu pakete, kurā iekļauta pati operētājsistēma, kā arī liels daudzums lietojumprogrammu. Parasti didtributīvam tiek pievienota arī apmācības literatūra. Tas vairs nevar būt bezmaksas produkts, tomēr tā cena praktiski nosedz tikai materiālu izmaksas un ir daudzkārt mazāka nekā analoģiskiem maksas produktiem.

146 RedHat Linux Ražotājs: RedHat Software Apraksts: Red Hat Linux var stradāt gan uz Intel, gan Alpha gan arī SPARC. RedHat ir bieži izmantotās instalacijas pakešu sistēmas RPM izgudrotājs, ka arī daudzu citu jaunumu ieviešanā. Pastāv uzskats, ka RedHat Linux ir visspējīgākais kā darba stacija, nevis kā serveris. Latvijā nav problēmu ar RedHat Linux resursiem un zinošiem linuxistiem.

147 Slackware Linux Ražotājs: Walnut Creek Apraksts: Slackware Linux - spēcīgs Linux, spēcīgiem adminstratoriem. Slackware Linux uztur gandrīz visu Intel PC tehniku. Kodols sadarbībā ar Slackware Linux spēj uzturēt līdz pat 16 simetriskajiem multi-procesoriem, PCI, ka arī speciālu koda optimizāciju priekš Pentium, Pentium Pro, utt. Raksturojams ar kā nopietnais Linux

148 S.u.S.E. Linux Ražotājs: S.u.S.E. Linux Apraksts: S.u.S.E. Linux sevī ietver pilnu Linux sistēmu un vairāk ka 800 nokonfigurētu programu pakešu uz 5 kompaktdiskiem, ka arī grāmatu 400 lapaspušu apjomā. Grāmatā apkopoti gan iesācēju jautajumi, gan sarežģītākas lietas. S.u.S.E. ir spēcīgas konfigurēšanas programmas "YaST" radītājs, kura ļauj pilībā kontrolēt sistēmu, ļaujot instalēt, configurēt un "pieslīpēt" dažādus sīkumus. YaST ļauj jaunajiem lietotājiem sākt atrāk un vieglāk, un ekspertiem darīt to ko viņi vēlas. S.u.S.E. arī attīsta un uztur dažādus X Serverus jaunajām, profesionālajām video kartēm. S.u.S.E.

149 Debian GNU/Linux Debian GNU/Linux Ražotājs: Debian Apraksts: Debian GNU/Linux ir brīva uz Linux balstīta operētājsistēma. To uztur un attīsta daudzi pasaules lietotāji, kas ziedo savu brīvo laiku un darbu, lai attīstītu šo sistēmu. Kopā ar daudzām sakārtotām programām, tā arī ietver sistēmu kas kas ļauj erti pieinstalēt klāt programas pec vajadzības. Rūpība beta testēshana ir tas kas padara šo sistēmu ļoti stabilu, ka arī tas ka jebkurš var sameklēt esošu kļūdu sistēmā un izlabot.

150 Linux Mandrake Ražotājs: Mandrake Apraksts: Linux Mandrake ir balstīts uz pilnīgu 32 bitu daudzuzdevumu (multitasking) operētājsistēmu. Mandrake pirmsākumi ir RedHat Linux. Tāpat kā RedHat Mandrake Linux var strādāt uz platformām sākot no 486 līdz Pentium IV. Linux Mandrake apvieno stabilu UNIX sistēmu ar ērtu lietotāja grafisko interfeisu - KDE. Komplektēta ar pasaulē visvairāk izmantoto webserveri pasaulē - Apache, ka arī daudzām citām spēcīgām programām un serveriem. KDE

151 Linux grafiskie interfeisi. Uz jebkuras Linux sistēmām var uzinstalēt jebkuru grafisko lietotaja interfeisu. Tas nozīmē ka atšķirība no Windows, Linux lietotājs nau piesaistīts pie konkrēta izskata un pielietojuma grafiskā interfeisa.

152 KDE KDE radītāji ir izveidojuši apjomīgu Xlogu menedžeri, ar ērtu izskatu un vertīgām funkcijām. KDE pamatā ir pats Xlogu menedžeris (saukts kwm), failu menedžeris, termināla emulātors, plaša palīdzības sistēma un ērta displeja konfigurēšana. Kopā ar daudzām speciāli pielāgotām un uzlabotām programām KDE ir viens no apjomīgākajiem Xlogu menedžeriem, kura sliktā īpašība ir salīdzinoši lielais resursu patēriņš. KDE šobrīdējā versija ir 3.2.

153

154 GNOME GNOME - GNU Network Object Model Environment GNOME projekta mērķis ir radīt pilnīgu, lietotājam patīkamu un ērtu darba virsmu pilnībā balstītu uz brīvo programatūru. GNOME būtībā nav Xlogu menedžers, GNOME ir paredzēts izmantot kopā ar kādu Xlogu menedžeri, piemēram Enlightenment. GNOME būtībā nav Xlogu menedžers, GNOME ir paredzēts izmantot kopā ar kādu Xlogu menedžeri, piemēram ar Enlightenment. Enlightenment Nesen ir izlaists GNOME 2.18, un tas sāk ātri iegūt piekritējus visā pausalē. Daudzi pamanīs līdzību ar KDE. KDE Galvenā lapa kur doties GNOME interesentiem ir - GNOME projekta mājas lapa. GNOME ir radīts lai sadzīvotu ar kadu citu Xlogu menedžeri, parasti tas ir Enlightenment, kas patiesība tiek piedāvāts jau kopā ar GNOME. Ar GNOME var tikt lietots jebkurš Xlogu menedžeris, taču ja tas nav pielāgots GNOME Jūs zaudēsiet daudzas GNOME labās īpašības. Icewm ir vēlviens no šobrīd pilībā ar GNOME savietojamais Xlogu menedžeris. Enlightenment

155

156 Linux failu sistēma. Linux uztur un ļauj strādāt ar vairāku tipu failu sistēmām: Extended 3, Extended 2, FAT (MS-DOS), VFAT (Win9x), NTFS (WinNT), HPFS (OS/2), iso9660 (CD- ROM) un daudzām citām. Linux parasti tiek uzstādīts uz Extended 2 (turpmāk tekstā - ext2) failu sistēmas.

157 Linux failu sistēma struktūra. Failu sistēmas galvenā funkcija ir diska apjoma sadalīšana posmos ar nosaukumu - failos. Ext2 faili tiek dalīti vairākās grupās: parasti faili; direktorijas (katalogi) simboliskās norādes; speciālie faili un kanāli. Sistēmai nav nekādu datu par faila iekšējo uzbūvi, un piekļuve teksta failam, iekārtai vai procesam ir vienāda. Linux izmantotā failu sistēma ir hierarhiska. Sistēmas pamatkatalogs tiek saukts par saknes katalogu (root) un apzīmēts ar simbolu "/".

158 Linux failu sistēma struktūra. / | | | | | / | | | | | etc bin home usr | | | | | | | | | | | | | cp ls cat pwd janka ilze peecis | | | | | | | | šíavas.doc aaa.xls Mūzika | | | | | | | Enya Kā man neiet.mp3 | | | | | etc bin home usr | | | | | | | | | | | | | cp ls cat pwd janka ilze peecis | | | | | | | | šíavas.doc aaa.xls Mūzika | | | | | | | Enya Kā man neiet.mp3 | | | | | lilo.conf XF86Config skel rc.d lilo.conf XF86Config skel rc.d

159 Failu vārdi. ext2 failu sistēmā failu nosaukumiem var izmantot jebkurus simbolus, izņemot "/", piemēram, var pastāvēt fails Ak dievs, kā neiet! C:\windows\*.* izdzēsu! To var ajaunot? :) Veselai rindai simbolu ir speciāla nozīme, piemēram "*" apzīmē visus failus direktorijā. Lai Linux saprastu, ka "*" domāta kā daļa no faila vārda, šī simbola speciālā nozīme jāatslēdz ar simbolu "\". Piemēram: $ ls * parādīs visus failus direktorijā, savukārt $ ls \* parādīs tikai failu ar nosaukumu "*". Lai izdrukātu uz ekrāna augstākminēto failu, komanda izskatītos šādi: $ cat Ak\ dievs,\ kā\ neiet\!\ C\:\\windows\\\*.\*\ izdzēsu\!\ To\ var\ ajaunot\? \:\) Grafiskajā sistēmā Xwindow, protams, pieeja šādiem failiem izdarāma ar peli, un lietotājam nav jādomā par speciālu simbolu nozīmes atslēgšanu. Tomēr nav ieteicams failu nosaukumos lietot latviešu vai krievu burtus, jo tas var radīt problēmas, piekļūstot failiem no citiem datoriem. Linux lielos un mazos burtus uzskata par atšķirīgiem, tātad faili Fails un fails ir ar dažādiem nosaukumiem, un var atrasties vienā direktorijā.

160 Parastie faili un direktorijas (katalogi). Parastie faili izvietoti uz diska un satur informāciju, kura tajos ierakstīta. Tie ne ar ko neatšķiras no MS-DOS/Windows failiem. No Linux viedokļa fails ir bezstruktūras baitu masīvs ar noteiktu izmēru un vārdu. Vispārpieņemtā nozīmē direktorija ir mape, kurā glabājas faili, apvienoti pēc kāda brīvi izvēlēta principa - piemēram, grāmatvedības dokumenti. Direktorijā kopā ar failiem var būt citas direktorijas, kuras, savukārt, var saturēt sevī citus failus un direktorijas utt. Saknes direktorija tiek apzīmēta ar simbolu "/", un jebkuru failu sistēmā var adresēt attiecībā pret saknes direktoriju, piemēram /etc/lilo.conf. /etc/ ir ceļs (path) līdz failam lilo.conf. Šajā gadījumā saknes direktorija satur sevī direktoriju etc, kurā atrodas fails lilo.conf.

161 Direktorijas. Ja norādītā faila pilnais vārds (ieskaitot ceļu līdz tam) sākas ar simbolu "/", tad sistēma meklēs šo failu norādītajā vietā, neatkarīgi no pašreizējā darba punkta (working directory). Ja vārds nesākas ar "/", sistēma uztver norādīto faila adresi kā relatīvu pret pašreizējo darba punktu. Piemēram, aplūkot augstākminēto failu var ar dažādām metodēm: (Piezīme: turpmākajos piemēros ar simbolu "$" tiek apzīmēts sistēmas uzaicinājums - MS-DOS tas parasti izskatās apmēram kā C:\Program Files\>, Linux ir iespējami daudzi varianti, piemēram bash-2.03:/home$) $ cat /etc/lilo.conf vai $ cd /etc $ cat lilo.conf vai $ cd / $ cat etc/lilo.conf , Linux ir iespējami daudzi varianti, piemēram bash-2.03:/home$) $ cat /etc/lilo.conf vai $ cd /etc $ cat lilo.conf vai $ cd / $ cat etc/lilo.conf">

162 Direktorijas. Pēc konvencijas, hierarhiski augstākesošo direktoriju apzīmē ar "..", tekošo (darba punktu) - ".". Darba punktu var nomainīt ar komandu cd: $ cd /home/janka Uzzināt tekošo darba punktu var ar komandu pwd: $ pwd /home/janka $ cd.. $ pwd /home Komanda cd bez parametra nomaina darba punktu uz lietotāja mājas direktoriju: $ pwd /etc $ cd $ pwd /home/janka

163 Direktorijas. Lietotāja mājas direktorijā parasti tiek glabāti ne tikai lietotāja darba faili - dokumenti utt., bet arī daudzi konfigurācijas faili, kuru nosaukums sākas ar ".". Lietotāja mājas direktorija tiek apzīmēta ar simbolu "~". $ cd /etc $ ls -a /home/janka....bash_history.less.lessrc.xinitrc $ cat ~/.bash_history cd /etc ls -a /home/janka cat ~/.bash_history

164 Failu sistēmas uzbūve Failu sistēma pamatā ir trīs komponenti: Superbloks (superblock); Superbloks (superblock); Indeksa deskriptoru massīvs (inode list); Indeksa deskriptoru massīvs (inode list); Datu glabāšanas bloki; Datu glabāšanas bloki; HDD SuperbloksIndeksa deskriptoru massīvs Dati Bloks1Bloks2Bloks3.....BloksN

165 Superbloks Superbloks satur pamatinformāciju, kura ir nepieciešama failu sistēmas montēšanai un darbam: Failu sistēmas tips; Failu sistēmas bloku izmērs un daudzums; Indeksa deskriptoru daudzums; Pēdējas montēšanas laiks; Informācija par to, vai bija atmontēta sistēma; Brīvo bloku un indeksa deskriptoru saraksts un t.t.

166 Indeksa deskriptori. Indeksa deskriptors satur informācija par failu: Faila īpašnieks un lietotāju grupa; Faila īpašnieks un lietotāju grupa; Piekļuves tiesības; Piekļuves tiesības; Faila tips (direktorija, parastais vai speciālais fails); Faila tips (direktorija, parastais vai speciālais fails); Faila nosaukumu skaits (link counter); Faila nosaukumu skaits (link counter); Piekļūsanas datums; Piekļūsanas datums; Modifikācijas datums; Modifikācijas datums; Bloku skaits ko aizņem fails; Bloku skaits ko aizņem fails; Norādes faila datu blokiem. Norādes faila datu blokiem.

167 Katalogi Katalogi ir speciāls failu tips, kurš satur tabulu, kurā glabājās failu vārdi un tiem atbilstošie indeksa deskriptora numuri (inode). Direktorijas iekšējā struktūra ir ļoti vienkārša: katram failam vai zemāka līmeņa direktorijai atbilst sekojoša struktūra: struct { int inode; /* indeksa deskriptors */ char *name /* faila vārds */ } Tādējādi ir iespējams, piemēram, veikt failu sistēmas struktūras izmaiņas, nepārvietojot pašus failus. Ir iespējams novietot vienu un to pašu failu dažādās direktorijās, izveidojot attiecīgus ierakstus direktorijās, bet pašu failu nepārvietojot. Failam līdz ar to būs dažādi vārdi dažādās direktorijās, taču tie norādīs uz vienu un to pašu indeksa deskriptoru.

168 Piekļuves tiesības Katram failam ir divi identifikātori, kuri nosaka faila īpašnieku un piederību lietotāja grupai. UID – Lietotāja identifikātors (User ID) GID – Lietotāju primārās grupas identifikātors (Group ID) Linux vidē ir ir trīs bāzes klase piekļūšanai failiem: User access (u) – faila īpašnieka piekļuves tiesības; User access (u) – faila īpašnieka piekļuves tiesības; Group access (g) - faila īpašnieka grupas piekļuves tiesības; Group access (g) - faila īpašnieka grupas piekļuves tiesības; Other access (o) – visu pārējo lietotāju piekļuves tiesības; Other access (o) – visu pārējo lietotāju piekļuves tiesības;

169 Piekļuves tiesības Linux failu sistēmā katram failam ir norādītas tā piekļuves tiesības. Tās var aplūkot ar komandu ls ar opciju -l: $ ls -l -rwxr-xr-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg Daļa -rwxr-xr-- apzīmē faila tipu, īpašnieka, grupas un pārējo piekļuves tiesības: r - Read, w - Write, x - eXecute. Pirmais no šiem 10 simboliem apzīmē faila tipu: - - parasts fails, l - simlinks, c - baitorientēta iekārta, b - blokorientēta iekārta, d - direktorija, p - kanāls (pipe). Simboli 2-4 apzīmē faila īpšnieka tiesības, 5-7 grupas tiesības, visu pārējo lietotāju tiesības. Skaitlis 1, kā jau iepriekš minēts, apzīmē norāžu skaitu uz doto failu. Tālāk seko faila piederība, šajā gadījumā faila īpašneks ir tilc, un fails piedr grupai root. Tātad tilc'am ir tiesības šo failu lasīt, rakstīt tajā un izpildīt. Visiem grupas root locekļiem ir atļauts lasīt un izpildīt šo failu, bet visi pārējie sistēmas lietotāji šo failu var tikai lasīt.

170 Piekļuves tiesības Failu piekļuves tiesības var tikt mainītas ar komandu chmod. chmod a+x filename padara failu filename izpildāmu visiem - gan īpašniekam, gan grupai, gan visiem pārējiem. chmod o-w filename aizliedz rakstīt failā filename pārējiem, bet atstāj tiesības tajā rakstīt īpašniekam un grupai. Komandas sintakse ir chmod [tiesības] [faila vārds] kur tiesības ir : a - visi (all), u - īpašnieks (user), g - grupa (group), o - citi (others), + - alļaut, - - aizliegt, r,w,x - attiecīgi lasīt, rakstīt, izpildīt. Faila piekļuves tiesības var tikt mainītas arī tieši - izmantojot oktālo masku: chmod 764 filename izdara to pašu, ko chmod u+rwx g+rw-x o+r-wx filename Faila īpašnieku var nomainīt ar komandu chown, grupu ar komandu chgrp. Faila piekļuves tiesības var mainīt tikai tā īpašnieks vai superlietotājs root.

171 Faila īpašnieka maiņa Chown – komanda ļauj mainīt faila īpašnieku; Piemērs: # ls – l text -rw-r--r-- 1 peteris ubuntu :04 text # chown janis text # chown janis text # ls – l -rw-r--r- - 1 janis ubuntu :04 text

172 Faila lietotāju grupas maiņa Chgrp – komanda ļauj mainīt faila lietotāju grupu; Piemērs: # ls –l -rw-r--r-- 1 peteris ubuntu :04 text # chgrp grupa2 text # chgrp grupa2 text # ls – l -rw-r- -r- - 1 peteris grupa :04 text

173 Indeksa deskriptori. Katra jauna norāde uz failu tiek atzīmēta speciālā indeksa deskriptora laukā. Tas ļauj sistēmai sekot, vai fails vēl ir vajadzīgs. Dzēšot failu, tā norāžu skaits tiek samazināts par 1, un tikai tad, kad norāžu skaits sasniedz 0, fails tiek fiziski dzēsts no sistēmas: $ ls -l total 4 -rw-r--r-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 asdasd $ cat asdasd asdasdasdasd $ ln asdasd dfgdfg $ ls -l total 8 -rw-r--r-- 2 tilc root 13 Apr 10 00:36 asdasd -rw-r--r-- 2 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg $ rm asdasd $ ls -l total 4 -rw-r--r-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg $ cat dfgdfg asdasdasdasd $ ls -l total 4 -rw-r--r-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 asdasd $ cat asdasd asdasdasdasd $ ln asdasd dfgdfg $ ls -l total 8 -rw-r--r-- 2 tilc root 13 Apr 10 00:36 asdasd -rw-r--r-- 2 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg $ rm asdasd $ ls -l total 4 -rw-r--r-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg $ cat dfgdfg asdasdasdasd Ar komandu ls -l tiek parādīta paplašināta informācija par tekošajā katalogā esošajiem failiem - piekļuves tiesības, norāžu skaits, faila īpašnieks, faila piederības grupa, izmērs baitos, modifikācijas datums un laiks un faila vārds. Komanda cat drukā uz ekrāna faila saturu. Komanda ln (link) šajā gadījumā izveido vēl vienu vārdu šim failam (hardlink). Komanda rm (remove) dzēš norādīto failu.

174 Simboliskās norādes Simboliskās norādes (turpmāk tekstā - simlinki) ir ieraksti direktorijā, kuri satur tikai nosaukumu un norādi uz citu failu. MS Windows vidē aptuvens analogs būtu Shortcuts - faili ar paplašinājumu.lnk. bash-2.03$ ln -s dfgdfg qweqwe bash-2.03$ ls -l total 4 -rw-r--r-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg lrwxrwxrwx 1 tilc root 13 Apr 10 01:05 qweqwe -> dfgdfg Simlinki var norādīt gan uz relatīvo, gan absolūto faila adresi: bash-2.03$ pwd /home/tilc/draza bash-2.03$ ln -s /home/tilc/draza/dfgdfg zxczxc bash-2.03$ ln -s../draza/zxczxc werwer bash-2.03$ ls -l total 4 -rw-r--r-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg lrwxrwxrwx 1 tilc root 13 Apr 10 01:05 qweqwe -> dfgdfg lrwxrwxrwx 1 tilc root 13 Apr 10 01:09 werwer ->../draza/zxczxc lrwxrwxrwx 1 tilc root 13 Apr 10 01:08 zxczxc -> /home/tilc/draza/dfgdfg bash-2.03$ cat werwer asdasdasdasd bash-2.03$ pwd /home/tilc/draza bash-2.03$ ln -s /home/tilc/draza/dfgdfg zxczxc bash-2.03$ ln -s../draza/zxczxc werwer bash-2.03$ ls -l total 4 -rw-r--r-- 1 tilc root 13 Apr 10 00:36 dfgdfg lrwxrwxrwx 1 tilc root 13 Apr 10 01:05 qweqwe -> dfgdfg lrwxrwxrwx 1 tilc root 13 Apr 10 01:09 werwer ->../draza/zxczxc lrwxrwxrwx 1 tilc root 13 Apr 10 01:08 zxczxc -> /home/tilc/draza/dfgdfg bash-2.03$ cat werwer asdasdasdasd

175 Speciālie faili. Linux, ir ievades/izvades sistēma, kurā visas ārējās iekārtas tiek aplūkotas kā faili, un ar tām var veikt visas parastās failu operācijas. Linux ir arī iekārtu draiveri, taču lietotaja interfeiss ar tiem ir noformēts kā darbības ar failiem - tā sauktajiem speciālajiem failiem. Katrai pieslēgtajai iekārtai - diskam, terminālim, skanerim - atbilst vismaz viens speciālais fails. Kā likums, tie atrodas direktorijā /dev. $ ls -l /dev/d* crw-rw-r-- 1 root sys 14, 3 Jul /dev/dsp crw-rw-rw- 1 root sys 14, 19 Jul /dev/dsp1 Šie faili, piemēram, attiecas uz skaņas karti. Kad programma vēršas pie šāda faila, Linux sistēma - kodols - pārtver izsaukumu un vēršas pie fiziskās iekārtas. Programmai ir vienalga, kādai iekārtai fiziski atbilst šie faili, par to rūpējas kodols. Šāda faila indeksa deskriptors satur informāciju par iekārtas klasi, tās tipu un numuru.

176 Saknes kataloga struktūra. bin – pamatkomandu faili (utilītas). Ir nepieciešami, kad nav montēta cita failu sistēma. boot – faili kurus nevar mainīt, nepieciešami sistēma ielādei. dev - ierīču faili. etc – sistēmas konfigurācijas faili. home – lietotāja katalogs. lib – bibliotēkas un kodola moduli. mnt – montēšanas punkts. root – lietotāja root katalogs. opt – programmnodrošinājuma papildus paketes. sbin – sistēmas izpildāmie faili. tmp – pagaidfaili.

177 Komandu rindas struktūra Komandu rinda sastāv no trijām daļām: Komandas nosaukums – izpildama faila vai iekšējās komandas nosaukums; Komandas nosaukums – izpildama faila vai iekšējās komandas nosaukums; Opcijas – papildus instrukcijas, kuras nosaka papildus nosacījumus komandas izpildej. Opcijas – papildus instrukcijas, kuras nosaka papildus nosacījumus komandas izpildej. Arguments – objekts ar kuru strādā komanda. Arguments – objekts ar kuru strādā komanda.

178 Operetājsistēmas Linux čaulas Bourne Again Shell – bash; Publik domain Korn Shell – pdksh; Enhanced C Shell – tcsh; Z Shell – zsh; Sistēmā uzstādītas čaulas atrodās: /etc/shells Lai aktivizēt čaulu nepieciešams izpildīt atbilstošu failu: $ tcsh

179 Iebuvētas un sistēmas komandas Iebūvētas komandas izpilda pati čaula. Sistēmas komandas ir izpildamie faili; Sistēmas komandas pārsvara atrodās sekojošos katalogos: /bin /bin /sbin /sbin /user/bin /user/bin /user/sbin /user/sbin /user/local/bin /user/local/bin /user/local/sbin /user/local/sbin Lielākai daļai iebūvēto komandu ir sistēmas komandas. Piemēram: Iebuvētai komandai pwd; lai aktivizēt sistēmas komandu ir nepieciešams norādīt ceļu: /bin/pwd

180 Linux komandas Palidzības komanda Kaut kāda komanda - - help lmore Piemēram: cp --help |more Informācija par sistēmu un lietotāju pwd – izvada uz ekrāna darba direktorijas nosaukumu. hostname - izvada uz ekrana datora nosaukumu id – nosaka lietotāja identifikāciju; who – informācija par tekošo seansu;

181 Linux komandas Pamatoperācijas Direktorijas satura izvads: lsdir $ ls -l ~ – izvada garo sarakstu. drwxr-xr-x 2 janis grupa :04 Desktop drwxr-xr-x 2 janis grupa :04 janis drwxr-xr-x 2 janis grupa :04 Music drwxr-xr-x 2 janis grupa :04 Videos $ ls -ld ~ – izvada informāciju par pašu katalogu drwxr-xr-x 24 janis grupa :04 /home/janis

182 Linux komandas Failu vadīšana Kopēšana: cp no kurienes uz kurieni $ cp abc def $ cp abc ~ Pārnes vai pārsaukt failu: mv no kurienes uz kurieni $ mv abc def $ mv abc ~ Failu dzēšana: rm faila nosaukums $ rm abc $ rm *

183 Linux komandas Norades veidošana ln no kurienes uz kurieni Mapes veidošana: mkdir nosaukums $ mkdir dir1 Tukšas mapes dzēšana: rmdir nosaukums $ rmdir dir1 $ rmdir -rf abc – dzēš katalogu ar visu saturu; Faila satura pārskats cat faila nosaukums |more $ cat text

184 Montēšana un demontēšana Viena no Linux patīkamajām īpašībām ir iespēja montēt failu sistēmas - pievienot tās jebkurā direktoriju struktūras vietā. Piemēram, direktorija "/" ir sistēmas saknes direktorija, tā ir piemontēta punktā "/": $ mount /dev/hda1 on / type ext2 (rw) /dev/hda3 on /win type vfat (rw,gid=200,umask=007) none on /proc type proc (rw) /dev/hdb on /cdrom type iso9660 (ro) /dev/hda5 on /win/win95 type vfat (rw) Katru fizisko iekārtu var piemontēt tikai vienā punktā. Montējot kādu jaunu failu sistēmu, jums jābūt pārliecinātiem, ka montēšanas vieta - direktorija ir tukša, jo pēc montēšanas tajā esošie faili nebūs pieejami.

185 Komandas mount apskats Iss komandas mount pielietojuma apskats: mount [opcijas] [montējamā iekārta] [montēšanas vieta] Piemēram mount -t iso9660 -ro /dev/hdb /cdrom nozīmē, ka gribam montēt iekārtu /dev/hdb (pirmā IDE kontroliera sekundāro disku) punktā /cdrom, uz tās ir failsistēmas tips iso9660, un mēs to montējam read-only - tikai lasīšanai. mount bez parametriem parāda jau montētās failu sistēmas. mount -a automātiski montē visas konfigurācijas failā /etc/fstab norādītās failsistēmas. Ja failsistēma norādīta failā /etc/fstab, pietiek norādīt tikai montēšanas vietu: mount /cdrom paveiks to pašu, ko iepriekšējā komanda, ja failā /etc/fstab būs ieraksts: /dev/hdb /cdrom iso9660 ro 1 1

186 Demontēšanas komanda umount. Failsistēmu demontēšana notiek ar komandu umount. Îss tās pielietojuma apskats: umount [opcijas] [demontējamā iekārta] [montēšanas vieta] Piemēram umount /win/win95 demontēs punktā /win/win95 piemontēto failsistēmu. Iekārtu nevar demontēt, ja kāds process vai lietotājs uz tās ir atvēris kādu failu, vai kāda no iekārtas direktorijām ir jebkura lietotāja darba punkts: $ mount /cdrom $ cd /cdrom $ umount /cdrom umount: /cdrom: device is busy

187 Izmantota literatūra

Скачать бесплатно презентацию на тему "Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.." в формате .ppt (PowerPoint)

Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.. - презентация

Похожие презентации

Презентация на тему: " Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.." — Транскрипт:

Похожие презентации

MyShared.ru - крупнейшая база готовых презентаций с возможностью предпросмотра. Загружай и скачивай презентации бесплатно!

О проекте

Обратная связь

Вход в систему

Войти с помощью социльных сетей

Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.. - презентация

Похожие презентации

Презентация на тему: " Operētājsistēmas Sastādīja Dainis Susejs 2009.g.." — Транскрипт:

Похожие презентации

MyShared.ru - крупнейшая база готовых презентаций с возможностью предпросмотра. Загружай и скачивай презентации бесплатно!

О проекте

Обратная связь