Vecāku diena Skrīveru vsk. 20.10.2011. Jānis Pāvulēns. - презентация

1 Vecāku diena Skrīveru vsk Jānis Pāvulēns

2 216 skolēni,116 meitenes un 110 – zēni. Izlasē apmēram vienādās daļās iekļauti 5. un 8. klases skolēni un vidusskolēni no 10. līdz 11. klasei 140 skolotāji no 200 skolotāju stratificētās izlases, pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāji, vīrieši un sievietes proporcijā 1:4 (atbilstoši Latvijas skolās pastāvošajai skolotāju dzimuma proporcijai); no četrām izglītošanās jomām (valodas, cilvēks un sabiedrība, zinātņu pamati un matemātika, mākslu jomas), no skolām ar latviešu un krievu mācību valodu. Avots: Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm. Tālākizglītības programma skolotājiem. Labklājības ministrija, 2005

3 Skolotāju vairākums uzskata, ka skolēnu dzimumam nav nozīmes mācību darbā. Daļa skolotāju tomēr uzskata, ka izziņas procesā skolēna dzimumam ir nozīme un ka tas jāņem vērā, apgūstot konkrētus mācību priekšmetus, skolēnu sekmes (mācību sasniegumi) konkrētā mācību priekšmetā saistīti ar skolēna dzimumam raksturīgajām īpašībām. Vairāk nekā trešā daļa respondentu uzskata, ka zēnu un meiteņu dzimums ietekmē izziņas procesu un dzimumu atšķirības ir jāņem vērā mācību procesā. Avots: Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm. Tālākizglītības programma skolotājiem. Labklājības ministrija, 2005

4 Vairāki skolotāji uzskatīja, ka tas, kurš priekšmets skolēnam labāk padodas, nav atkarīgs no dzimuma, bet gan no individuālajām spējām. Iemesls, kas ietekmē skolēnu interesi un sekmes kādā mācību priekšmetā, ir tas, vai skolēns saskata šī mācību priekšmeta nozīmi savā turpmākajā dzīvē. Lai pamatotu, kāpēc viens vai otrs mācību priekšmets kādam skolēnam nepadodas, vairāki skolotāji minēja zēnu un meiteņu atšķirīgās īpašības un intereses. Avots: Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm. Tālākizglītības programma skolotājiem. Labklājības ministrija, 2005

5 Zēniem piemītošas īpašības: loģiskā domāšana, enerģiskums, nepacietība, nevēlēšanās iesaistīties un piedalīties, apzinīguma trūkums (vai vismaz zemāks apzinīguma līmenis nekā meitenēm) kautrīgi un bailīgi. Zēnu intereses: mūzika, tehnika, datori Meitenēm raksturīgs apzinīgums, aktivitāte, maigums. Avots: Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm. Tālākizglītības programma skolotājiem. Labklājības ministrija, 2005

6 Skolēni mācību priekšmetus iedalavīrišķīgajos (fizika, sports, informātika) unsievišķīgajos (literatūra, mūzika, vizuālā māksla) mācību priekšmetos Vīrišķīgie priekšmeti balstās uz abstrakti loģisko domāšanu un fizisko spēku,sievišķīgie – uz tēlaino domāšanu un emocionalitāti. Avots: Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm. Tālākizglītības programma skolotājiem. Labklājības ministrija, 2005

7 No izvēles iespējām nākotnē pašu dibinātajā firmā: 1.īpašnieks/-ce 2.sekretārs/-e 3.konsultants/-e 4.negribu strādāt firmā 5.priekšnieks/-ce 6.menedžeris/-e 7.strādnieks/-ce 8.priekšnieka/-ces vietnieks/-ce 9.sabiedrisko attiecību speciālists/-e 10.piestrādāt šad un tad Avots: Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm. Tālākizglītības programma skolotājiem. Labklājības ministrija, 2005

8 Zēni kopumā vairāk izvēlas vadošos amatus un plāno sev augstāku darba samaksu nekā meitenes. Zēni biežāk nekā meitenes uzņemtos: uzņēmuma/firmas īpašnieka (68% zēnu un 57% meiteņu), priekšnieka (19% un 14%), menedžera (5% un 1%) pienākumus un atbildību. Savukārt meitenes biežāk nekā zēni būtu: priekšnieka vietnieces (10% meiteņu un 3% zēnu), sabiedrisko attiecību speciālistes (6% un 0%), strādnieces (8% un 2%). Avots: Pieeja un darba paņēmieni vienādu iespēju nodrošināšanai zēniem un meitenēm. Tālākizglītības programma skolotājiem. Labklājības ministrija, 2005

9

10

11 Meitenēm ir augstāki vērtējumi gan mācību laikā, gan skolu absolvējot. Salīdzinot rezultātus valodās zēniem vērojama aptuveni 2 gadu atpalicība. Puišiem, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem ir lielāks risks nepabeigt mācības un pamest skolu.(Stearns E., Glennie E. (2006) When and Why Dropouts Leave High School. Youth & Society. Vol.38, No.1. p.35) Avots:Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas, risinājumi. Baltic Institute Of Social Sciences, 2007

12 Sākumskolā meitenēm parasti matemātika padodas un patīk tāpat kā zēniem, bet vēlāk daļai parādās bailes un nepatika pret šo priekšmetu. Mācību stundu ieraksti liecina, ka skolotāji jaunākajās klasēs stundas laikā vairāk uzmanības velta zēniem. Viņiem ir vairāk iespējas runāt un viņi saņem vairāk uzslavu. zēni ar savu uzvedību pieprasa vairāk uzmanības no skolotāju puses, bet meitenēm mācības padodas arī bez papildu uzmanības no skolotāju puses. Avots: Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas, risinājumi. Baltic Institute Of Social Sciences, 2007

13 TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study, Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskais pētījums, gadā pētījumā piedalījās 49 valstu ceturto un astoto klašu skolēni) pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi Vidusskolas klasēs zēniem ir augstāki sasniegumi kā meitenēm matemātikas disciplīnās un dabaszinātnēs, bet vājāki – valodās un literatūrā.

14 4. klasē matemātikā meiteņu un zēnu sasniegumi ir pilnīgi vienādi, dabaszinātnēs nedaudz labākas ir meitenes, bet rezultātu starpība nav statistiski nozīmīga. 8. klasē matemātikā meitenes ir nedaudz labākas, bet dabaszinātnēs labāki ir zēni. matemātikā meiteņu sasniegumi ir augstāki visās satura grupās, dabaszinātnēs bioloģijā meitenēm ir augstāki sasniegumi, ķīmijā tie ir vienādi, bet pārējās satura grupās (fizika, zemes zinātne, vide) zēnu sasniegumi ir augstāki. Abos iepriekšējos pētījumos zēnu sasniegumi bija augstāki gan matemātikā, gan dabaszinātnēs.

15 Izteiktākā dzimuma noteiktā izglītības sasniegumu atšķirība ir augstāki meiteņu sasniegumi lasītprasmē. Meitenes vidēji lasa vairāk nekā zēni, un viņām lasīšana sagādā lielāku prieku, viņas to uzskata par nozīmīgu. Augstāki meiteņu sasniegumi lasītprasmē ir vērojami visās valstīs, dažādās vecuma grupās, dažādos pārskata periodos un izglītības programmās. Informācijas atrašanai zēni biežāk kā meitenes izmanto internetu Starptautisks lasītprasmes novērtēšanas pētījums(PIRLS), Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (PISA)

16 Dabaszinātnes: Lielākajā daļā ES valstu zēniem un meitenēm ir līdzīgi sasniegumi, meitenes biežāk nekā zēni uzskata, ka viņu spējas dabaszinātnēs ir nepietiekamas. zēnus un meitenes interesē vienādā mērā, zēnu un meiteņu vēlme saistīt turpmāko izglītību vai profesiju ar dabaszinātnēm ir aptuveni vienāda.

17 Zēniem ir ievērojami labāki rezultāti testos ar izvēles jautājumiem visos mācību priekšmetos, savukārt meitenēm ir mazliet labāki sasniegumi kursa darbos un esejas veida darbos. Gipps, C and Murphy, P (1994) A fair test? Assessment, achievement and equity. Oxford University Press. Buckingham.

18 Agrīnās atšķirības zēnu un meiteņu sasniegumos izpaužas kā atpalicība mācībās un otrgadība, kas biežāk notiek ar zēniem. Zēni biežāk nekā meitenes priekšlaicīgi pamet skolu, vairāk meiteņu nekā zēnu saņem apliecību par vidējās izglītības beigšanu. Meitenēm parasti ir labākas atzīmes un citi rādītāji skolas noslēguma eksāmenos, kas savukārt palīdz viņām iestāties izvēlētajā universitātes programmā. Avots: Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas, risinājumi. Baltic Institute Of Social Sciences, 2007

19 Skotijā veiktu pētījumu kopums par dzimuma un īpašo vajadzību lomu izglītībā aplūko jautājumu par meiteņu ar īpašām vajadzībām ignorēšanu ( visvairāk uzmanības, rūpju un līdzekļu parasti piesaista zēni, kuriem ir grūtības mācībās, kā arī uzvedības un emocionālie sarežģījumi ). Avots: Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas, risinājumi. Baltic Institute Of Social Sciences, 2007

20 Un no kurienes tas viss?

21

22 Ludviga fon Bertalanfi (Karl Ludwig von Bertalanfy, – ) vispārējā sistēmu teorija (General System Theory) mērķtiecīgi organizētām sistēmām... lielākā daļa objektu, ieskaitot cilvēkus un sociālas grupas (arī ģimeni), var tikt uzskatīti par mērķtiecīgi organizētām sistēmām...

23 Saglabāšanās likums – jebkura sistēma cenšas saglabāt esošo stāvokli. Labāk zināma nelaime kā nezināma laime. attiecas gan uz funkcionālām gan disfunkcionālām sistēmām (ģimenēm), ģimene cenšas saglabāt un stabilizēt esošo stāvokli pat tad, ja savstarpējās attiecības ir mokošas, pateicoties saglabāšanās likumam ģimenes problēmas spēj pastāvēt ilgu laiku. Attīstības likums – jebkura atvērta sistēma cenšas īstenot savu attīstības ceļu no sākuma līdz beigām, ģimene– īstenot savu dzīves ciklu secīgu posmu veidā.

24

25 Saglabāšana: konservatīvisms, nostiprināšana, vienveidība, stabilitāte, vecais – drošais, zināmais, izdzīvošana. Attīstība: progress, jauni meklējumi, daudzveidība, pārmaiņas, jauni virzieni, apstākļi, dzīves telpa, medību lauki, jaunais – riskantais, nezināmais.

26 Radītājs sargā sievieti, jo pēcnācēju rašanās ir būtiski atkarīga no katras sievietes – viņa var radīt ierobežotu skaitu pēcnācēju, atšķirībā no vīrieša miljoniem..., tādēļ mazāks vīriešu skaits nenozīmē sugas izmiršanu... Vīriešu vidū ir lielāka iedzimto īpašību daudzveidība (varietāte), vairāk attīstībai derīgu un bīstamu mutāciju. Uz 100 nedzirdīgām meitenēm ir 122 nedzirdīgi zēni, lielāks skaits ar novirzēm krāsu redzē, šķielēšanu, disleksiju, alāliju un citiem runas defektiem, psihiskās attīstības aizturēm, vairāk kreiļu.

27 Vīriešu genotips (iedzimto pazīmju komplekss, visu organisma hromosomālo gēnu kopums, iedzimtības konstitūcija; plašākā nozīmē - visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ieskaitot ārpushromosomu gēnus) ir daudzveidīgāks kā sieviešu, sievietes ir vienādākas. Atšķiras arī fenotips (genotipa ārējā izpausme konkrētos ārējās vides apstākļos).

28 Vienas olšūnas dvīņiem (identisks genotips), kuri auguši dažādos apstākļos, vīriešu pāru vidū konstatēta lielāka līdzība kā sieviešu pāros, Divu olšūnu dvīņiem (dažādi genotipi), kuri auguši vienādos apstākļos, konstatēta liekāka līdzība sieviešu pāros, kas liecina par sieviešu labāku pielāgošanās spēju mainoties ārējiem apstākļiem. Tas nozīmē gan spēju mainīt ķermeņa masu plašās robežas (neatkarīgi no genotipa), gan arī būtiskas atšķirības starp divās vienas olšūnas dvīņumāsām (dažādi fenotipi), kā arī dzīves laikā izveidojušos līdzību (līdzīgi fenotipi) divu olšūnu dvīņu starpā. Zēniem ārējo līdzību vairāk nosaka iedzimtās pazīmes, meitenēm – vides ietekme....arī skolas vidē

29 Strauji mainoties dzīves apstākļiem, pateicoties fenotipiskajai mainībai, sievietes spēj pielāgoties saglabājot genotipu. Visās pārmaiņās, arī sociālajās, vairāk cieš vīrieši, kuriem iespējamie varianti – iet bojā vai meklēt jaunus apstākļus, dzīves telpu. Tas, savukārt, nozīmē augstāku meklēšanas aktivitāti, kā arī lielāku risku, savainojumus, lielākas un trauslākas smadzenes... Traumas 7 – 15 gadu vecumā zēniem ir 2x biežākas kā meitenēm.

30 Zēni biežāk kā meitenes ir grūti audzināmie. Sarunās ar zēniem pieaugušie biežāk lieto tiešus norādījumus – noliec, atnes, beidz, sāc,..., ar meitenēm daudz vairāk runā pat emocionāliem stāvokļiem – patīk, priecīga, bēdīga, jautra,....

31 8 gadu vecumā zēnu dzirde ir asāka kā meitenēm, tomēr troksni sliktāk pārdzīvo meitenes. Meitenēm šajā vecumā ir augstāks ādas jutīgums, kas izpaužas biežākos pieskārienos, apskāvienos. meitenēm rotaļām pietiek ar mazu stūrīti, kurā iekārtot māju, zēniem nepieciešama plaša dzīves telpa, kura tiek mērķtiecīgi paplašināta rotaļu laikā, apgūstot gan horizontālo gan vertikālo (koki, štābi,...) plakni.

32 Atbildot uz jautājumu stundā zēns atbild nekontrolējot skolotāja reakciju, meitene atrodot apstiprinājumu skolotāja žestos vai mīmikā turpina atbildēt drošāk. Zēni pieaugušajiem biežāk uzdod konkrētus jautājumus informācijas saņemšanai, meitenes – kontakta uzturēšanai. Secinājums – zēni vairāk orientēti uz informāciju, meitenes – uz attiecībām.

33 Iestrādāšanās laiks stundā ir atšķirīgs – meitenes uzreiz ir gatavas darbam ātrā tempā, pie tam skolotājam ir iespēja nolasīt šo gatavību no skatieniem, kas rada iespaidu, ka VISI ir gatavi darbam. Zēni iešūpojas daudz lēnāk un skatās uz skolotāju retāk – gatavību nevar nolasīt. Laikā, kad meitenes sāk nogurt, zēniem iestājas īstā gatavība...

34

35 Meitenes labāk atrod risinājuma nianses – uzcelt māju, garāžu, žogu,..., Zēni jaunus pielietojumus – par slogu gurķu sālīšanā, par ieroci,... Tendence – vīriešiem augstāka meklēšanas aktivitāte, vairāk jaunu ideju, labāk risina principiāli jaunus uzdevumus, zemākas prasības pret izpildījuma kvalitāti, rūpīgumu, noformējumu. Skolā – atrod nestandarta risinājumu, kļūdās aprēķinos un rezultāts – nepietiekams vērtējums. Sievietes - labi risina tipiskus uzdevumus, kuros nepieciešama rūpīga, niansēta pieeja, detaļu izstrādāšana.

36 calis.lv Portāla calis.lv diskusijā uzdotais jautājums Vai skola piemērota tikai meitenēm? ( sistema-piemerota-tikai-meitenem/ ) ir ar pozitīvu atbildi, ja skolā problēmu risinājumi nav jāmeklē, tos izstrādājis pieaugušais, bet tiek prasīta precīza reproducēšana, noslīpēšana, atstrādāšana. sistema-piemerota-tikai-meitenem/ Zēniem nepieciešams norādīt virzienu, lai ķepurojas paši, meitenēm labāk patīk situācijas, kurās minimālās prasības novitātei, maksimālas – izpildījuma kvalitātei.

37

38 Adīšanu Itālijā 13. gs. izdomāja vīrieši un pāris gadsimtus tas bija vīriešu arods, To pārņēma sievietes un noveda līdz tādai izpildījuma kvalitātei, ar kuru vīrieši nespēja konkurēt. Tas noticis ar lielāko profesiju daļu - vīrieši to apgūst, sievietes noved līdz pilnībai, noslīpē. Komponisti un izgudrotāji vairākumā vīrieši, izpildītāji un racionalizatori ir abu dzimumu pārstāvji. Pavārgrāmatas bieži raksta vīrieši, sievietes gatavo izmantojot šīs receptes.

39 Dabā vīrieši izdzīvo pateicoties apķērībai, atjautībai, izdomai, sievietes – pielāgošanās spējai. Nelabvēlīgos apstākļos ( piem., ja pedagoģiskā ietekme neatbilst bērna psihes individuālajai attīstības likumsakarībām ), meitenes adaptējas, pielāgojas un vairāk vai mazāk veiksmīgi atrisina problēmas/uzdevumus. Zēni, sakarā ar zemākām pielāgošanās spējām un augstāku meklēšanas aktivitāti, cenšas nepakļauties, izvairīties.

40

41

42 Vides ietekmju ekoloģiskais modelis. Adaptēts no (Shaffer, 1996)

43 Ģimenes un mājas mācību vides (MMV) faktori atstāj ilgstošu ietekmi uz sekmēm. MMV ietver lasīšanu bērnam (līdz 3 gadu vecumam) priekšā, bibliotēkas apmeklēšanu, dziesmu un skaitāmpantiņu mācīšanu, spēlēšanos ar burtiem un cipariem, zīmēšanu, gleznošanu utt. Meitenēm (pēc vecāku sniegtās informācijas) ir labāka MMV nekā zēniem, tādējādi dzimuma noteiktās atšķirības jaunākā vecuma bērnu sasniegumos (meiteņu pārākums), lielā mērā atspoguļo atšķirīgu vecāku atbalstu. Melhuish, et al. (2008). Preschool influences on mathematics achievement. Science, 321,

44 Skolotāji atzīst, ka zēni ir vieglāk satraucami, sakaitināmi, nemierīgāki, nepacietīgāki, nesavaldīgāki, nedrošāki, nepārliecinātāki un agresīvāki kā meitenes. Salīdzinot skolotāju un vecāku dotos raksturojumus vērojamas būtiskas atšķirības zēnu un meiteņu aprakstos, kuri būtiski atšķiras zēniem un gandrīz sakrīt meitenēm.

45

46

47 Ar vienu aci var redzēt negatīvu informāciju, ar otru – pozitīvu. Attēli tiek mainīti vietām. Pirmsskolnieki biežāk redz smaidīgo, gan zēni, gan meitenes. Pirmās klases noslēgumā? Meitenēm rezultāti nemainās, un arī turpmāk paliek nosacīti noturīgi, zēni biežāk saskata bēdīgo sejiņu... Autoritāru, pat ārēji labvēlīgu skolotāju klasēs šī atšķirība nozīmīgāka, demokrātisku – mazāka.

48 Smadzeņu aktivitātes pieraksti liecina, ka zēni īslaicīgi un ļoti impulsīvi reaģē uz emocionāli nozīmīgu kairinātāju aktivizējot noteiktus, ar konkrēto darbību saistītus smadzeņu centrus, vispārējās smadzeņu aktivitātes līmenis ir zems, meitenēm pieaug vispārējās aktivitātes līmenis, uzturot augstā gatavībā visas smadzeņu daļas.

49 Meitenes smadzenes ir gatavas reaģēt uz jebkuru problēmu, un tādējādi adaptēties, izdzīvot. Vīrieši ātrāk pārslēdzas uz produktīvu darbību, jo nespēj izturēt ilgstošu emocionālo spriedzi. Moralizēšanu, audzināšanu viņi tiešām nedzird, jo smadzenes atslēgušas dzirdes kanālu.

50 Atšķirības nav būtiskas un noteikti nav attiecināmas uz VISIEM vīriešiem un VISĀM sievietēm! Tomēr – meitenes [vidēji] agrāk iemācās runāt un lasīt un 2 – 4x retāk cieš no disleksijas (Willis T. (2010) Dyslexia More Common in Boys, th/story?id=117122&page= 1http://abcnews.go.com/Heal th/story?id=117122&page= 1 )

51 Disleksija ir specifisks lasīšanas procesa traucējums, kam ir neirobioloģiska izcelsme. Cilvēkiem ar disleksiju ir grūti sapludināt vārdus zilbēs, zilbes vārdos, precīzi un/vai ātri lasīt. Cilvēkiem ar disleksiju parasti ir arī grūtības rakstīt – viņi izlaiž burtus, jauc to kārtību, jauc vārda skaņu un zilbju sastāvu (disgrāfija). Lasīšanas traucējumiem nav nekāda sakara ar intelektu; vairumam cilvēku ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem ir vidējs vai augstāks par vidējo intelekts. Eva Birzniece, disleksijahttp:// disleksija

52

53

54

55

56

57

58 1. Dala kārtis? 2. Noskrūvē uzgriezni? 3. Aplaudē? 4. Glāsta rotaļlietu? 5. Ver adatā diegu? 6. Aizdedz sērkociņu? 7. Atver pudeli? 8. Maisa tēju, kafiju?

59

60

61

62 Avots: puslodes-labas-puslodes-uznacienshttp:// puslodes-labas-puslodes-uznaciens

63 Runas centri atrodas: Labajā puslodē Kreisajā puslodē ? Runas centri atrodas: Kreisajā puslodē Labajā puslodē ?

64

65 RantisSpalrode

66 Verbālie intelektuālas attīstības testi Verbālie intelektuālas attīstības testi + uzmanības, atmiņas un tēlainās domāšanas izpēte Verbālie intelektuālas attīstības testi + padziļināta telpiskās. tēlainās domāšanas izpēte Verbālie intelektuālas attīstības testi + padziļināta telpiskās. tēlainās domāšanas izpēte, radoši uzdevumi KPLPjauktiLP, (kreiļi) LP + jauktiKP + jaukti KPKP + jaukti Meitenēm – visur KP, vai jaukti (vadošā acs – labā!)

67

68 Vīriešiem konstatēta izteiktāka lielo pusložu specializācija, sievietēm verbālās un telpiskās funkcijas nodrošina abas puslodes, vīriešiem verbālās kreisajā puslodē, telpiskās – labajā Vīriešiem konstatēts sliktāk attīstīts lielais smadzeņu saiklis (corpus callosum, colossal commissure ). Jāatzīmē, ka šī doma tiek apstrīdēta

69 Witelson, 1976

70

71 200 abu dzimumu g.v. labroču Katrai rokai 10 sekundes jādarbojas ar neparastas sarežģītas formas priekšmetu Jāatpazīst priekšmets attēlā Zēni daudz labāk pazina kreisajā rokā pabijušo priekšmetu Meiteņu rezultāti bija līdzīgi abām rokām Witelson, 1976

72 Bērnu attīstības ar dzimumu saistīto atšķirību pamatā nav smadzeņu struktūras, bet atsevišķu smadzeņu apgabalu attīstības secības un dinamikas atšķirības, t.i. Zēnu un meiteņu smadzenes attīstās atšķirīgi, sasniedzot ļoti līdzīgus rezultātus pieaugušo vecumposmā.

73 Zēniem lēnāk attīstās kreisā puslode, meitenēm – labā. Meitenes līdz 10 gv. labāk iegaumē skaitļus, risina loģikas uzdevumus un labāk veic ar runu saistītos uzdevumus, zēniem labāka orientācija laikā un telpā. Attīstības gaitā zēniem kreisā puslode kļūst vadošā. Nogurstot zēniem vairāk nogurst kreisā puslode (loģika un runa), meitenēm – labā(tēlainā domāšana, telpas un laika izjūta, emocionālā pašsajūta)

74 KP Darbības vārdiLP Lietvārdi un īpašības vārdi zēniem Un varbūt tieši tādēļ vecāki sarunājoties ar zēniem biežāk lieto darbības vārdus, bet ar meitenēm - lietvārdus un īpašības vārdus ?!

75 Mācīties nozīmē atcerēties to, ko jūs jau zināt. Darīt nozīmē parādīt, ka jūs to zināt. Mācīšanās ir atgādināšana citiem, ka viņi zina tieši tikpat labi kā jūs. Jūs visi esat skolnieki, darītāji un skolotāji. Vislabāk jūs mācāt citiem to, ko jums visvairāk vajadzētu mācīties pašam. Ričards Bahs Ilūzijas Tā tas ir. Paldies par uzmanību!