Atbalsta grupas Jānis Pāvulēns, 29752750, pavulens@inbox.lvpavulens@inbox.lv. - презентация

1 Atbalsta grupas Jānis Pāvulēns, ,

2 Atbalsta grupas Populārs palīdzības un pašpalīdzības veids – iespēja sniegt atbalstu, informāciju, palīdzību, problēmu risināšanā vienlaicīgi vairākiem cilvēkiem relatīvi lēti

3 Ieguvumi atbalsta grupās jauni draugi, kontaktu loka paplašināšanās, jaunas idejas, informācija, zināšanas, prasme analizēt situāciju, saskatīt to no dažādiem aspektiem, kā sekas - jauns skatījums uz situāciju un cilvēku savstarpējām attiecībām, atgūta daļēji zaudētā ticība savām spējām, grupu dalībnieki vairs nejūtas vientuļi un nesaprasti, kas, savukārt, dod spēku tālāk meklēt darbu, izglītoties un kontaktēties ar apkārtējiem.

4 Atbalsta grupu organizēšana Parasti vada profesionāli padomdevēji, konsultanti, psihologi Dalībniekiem ir kāda kopēja problēma vai intereses. Ieteicams izstrādāt un izmantot dalībnieka pieteikšanās anketas, lai noskaidrotu kādas ir katra dalībnieka intereses, problēmas, iekļaujot tos jautājumus, kas šķiet svarīgi, lai veiksmīgi izveidotu grupas sastāvu.

5 Atbalsta grupu organizēšana Visoptimālākā atbalsta grupa ir 7-10 cilvēki. Sarežģīti, ja atbalsta grupā ir mazāk kā 5 cilvēki vai vairāk kā Pirmo atbalsta grupu vēlams sākt kopā ar dažiem personīgi pazīstamiem dalībniekiem vai arī ar tādiem grupas dalībniekiem, kuriem jau ir pieredze no iepriekšējām grupām. Lai uzsāktu atbalsta grupu nepieciešama pārliecība, ka šāda veida grupas ir nepieciešamas un tās varēs palīdzēt klientiem risināt viņu problēmas.

6 Atbalsta grupas plānošana Vai šādas grupas ir nepieciešamas sabiedrībai, valstij, pašvaldībai, organizācijai, iestādei, uzņēmumam,..., indivīdiem? Kāds mērķis tiks sasniegts ar atbalsta grupu palīdzību? konkr ē ts probl ē msitu ā cijas apraksts ilgtermi ņ a un ī stermi ņ a m ē r ķ i Lai mērķi nodrošinātu virzienu un fokusētu darbību, tiem jāatspoguļo mērķgrupas vajadzības un grupas organizatoru spēja šīs vajadzības apmierināt.

7 Atbalsta grupas mērķi paspārnē Mērķiem ir jābūt saskaņā ar iestādes, uzņēmuma utt. galvenajiem uzdevumiem un mērķiem (ja atbalsta grupa tiek organizēta kādās organizācijas paspārnē). Īstermiņa mērķiem ir jāpalīdz sasniegt ilgtermiņa mērķi, tiem ir jābūt konkrētiem un izmērāmiem, lai nodrošinātu iespēju regulāri novērtēt esošo situāciju.

8 Resursi, resursi, resursi... Nauda, nauda, nauda... Nauda, nauda, nauda... Nauda vadītājam Nauda vadītājam. Vai 2 vadītājiem? Vai ir kāds, kurš vēlas un ir gatavs grupu vadīt? Vai patiešām? Ideāli ja ir 2 cilvēki, kas katru reizi noteiktā laikā un vietā ir gatavi vadīt grupu: Ir cerība, ka ārkārtas gadījumos, vismaz viens no viņiem būs grupas nodarbībā un vadīs to, Iespējams daudz objektīvāk novērtēt grupā notiekošos procesus un sekot dalībnieku attīstībai tajā, papildinot vienam otru un dodot atgriezenisko saiti.

9 Resursi, resursi, resursi... Nauda, nauda, nauda... Nauda, nauda, nauda... Nauda telpai. Nauda telpai. Vai 2 telpām? Telpām jābūt: nemainīgām visu grupas norises laiku. stabilitātes un drošības sajūta dalībniekos, lielāka garantija to, ka dalībnieki regulāri ieradīsies uz visām nodarbībām (atradīs, nebūs apjukuši, nekavēs,...).

10 Resursi, resursi, resursi... Telpai jābūt: Telpai jābūt: atsevišķai, necaurstaigājamai, izolētai no pārējām telpām. sajūta, ka grupa ir droša vieta un neviens cits nedzirdēs to, kas tiek runāts un stāstīts (sajūta, ka telpa nodrošina noslēpuma saglabāšanu), jāizslēdz iespēja grupai nepiederošiem cilvēkiem iejaukties un/vai pārtraukt dalībniekus grupas darba laikā.

11 Resursi, resursi, resursi... Telpai jābūt: Telpai jābūt: pieejamai, piemērotai. pietiekami plašai un labi apgaismotai, lai būtu iespējams pārvietoties bez ierobežojumiem un dažādiem šķēršļiem. minētais attiecas arī uz ēku kopumā – tualetes, virtuve, utml.

12 Resursi, resursi, resursi... Telpai jābūt: Telpai jābūt: tīrai, ērtai, pēc iespējas vienkāršākai, bez liekiem priekšmetiem un mēbelēm. lai grupas dalībnieki nenovērstu savu uzmanību un spētu vairāk koncentrēties grupā notiekošajā.

13 Telpas iekārtojums Ja grupa strādās kopā ilgāku laiku, ieteicams grupai pašai iekārtot/pārkārtot savu telpu, kas radīs subjektīvi mājīgāku atmosfēru Minimums: aplī izvietoti krēsli, tāfele/ekrāns, paliktnīši dalībniekiem, galds kafijas pauzei.

14 Resursi, resursi, resursi... Transports Transports būtisks jautājums lauku rajonos dzīvojošiem, un cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi dažreiz nav naudas transportam, dažreiz kāds nevar atvest, neatkarīgi no paša cilvēka vēlmes piedalīties grupas darbā, viņš uz grupas nodarbībām ieradīsies neregulāri, jo būs atkarīgs no vecākiem, draugiem vai kāda cita, kuram, iespējams, atbalsta grupa liekas blēņošanās, tukša laika izniekošana

15 Resursi, resursi, resursi... Kafijas pauzes Kafijas pauzes nodarbības vidū no 10 līdz 15 min iespēja dalībniekiem apspriest iepriekš dzirdēto, pārrunāt nozīmīgus notikumus un atpūsties, iepazīt vienam otru labāk neformālā atmosfērā. Minimums (un arī maksimums) - minerālūdens, kafija, tēja, cukurs un cepumi vai pīrādziņi. Iespējama dalībnieku dalībmaksa kafijas paužu nodrošināšanā

16 Resursi, resursi, resursi... Viesmākslinieki un palīgi Viesmākslinieki un palīgi Cilvēks nav vientuļa sala kādam iespējams ir idejas par grupas nodarbību tēmām un iespējām. Nekautrējieties lūgt padomus... daudzi projekti ir atkarīgi no citu cilvēku palīdzības, vislabāk – iesaistīt citus jau plānošanas procesā, iespēja tikties ar citiem grupu vadītājiem ļauj dalīties pieredzē, risināt problēmas un sniegt savstarpēju atbalstu,

17 Grupas dalībnieki cik cilvēku tik dažādu uzskatu, interešu un gaidu no atbalsta grupas... nav vajadzības izveidot grupu, kura nav darboties spējīga... atbalsta grupās nepieciešama draudzīga, droša un atklāta vide tāpēc grupu nevar vienkārši izveidot no tiem cilvēkiem, kuri vēlas tajā piedalīties nepieciešama atlase

18 Grupas dalībnieki. DMK pieredze. Ilgstošie bezdarbnieki; Aktīvie darba meklētāji; Nesen kļuvušie par bezdarbniekiem; Bijušie ieslodzītie; Jaunie vecāki; Jaunieši; Invalīdi; Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki; Mazkvalificētie darbinieki. (Pupiņš, 2002)

19 Grupas dalībnieki. Apvienotās grupas. Aktīvie darba meklētāji + Jaunieši Nesen kļuvušie par bezdarbniekiem + Aktīvie darba meklētāji Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki + Invalīdi Bijušie ieslodzītie + Mazkvalificētie darbinieki Jaunieši + Jaunie vecāki Ilgstošie bezdarbnieki + Mazkvalificētie darbinieki Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki + Mazkvalificētie darbinieki (Pupiņš, 2002)

20 Grupas dalībnieki. pietiekami viendabīgas neviendabīgas Komplektējot mērķa auditorijas grupas, ir vēlams, lai tās būtu pietiekami viendabīgas pēc sociālajiem datiem (vecums, izglītība, kvalifikācija) un saskarsmes valodas un neviendabīgas pēc personības īpatnībām un dzimuma. (Pupiņš, 2002) Dalībniekam būtu jābūt spējīgam vismaz 1,5 - 2 stundas daudz maz patstāvīgi piedalīties grupas darbā

21 Grupas reklāma vislabākā reklāma – no mutes ausī (cilvēks cilvēkam), informācijas par atbalsta grupām iekļaušana organizācijas vai iestādes darbības prezentācijās dažādos pasākumos, preses relīzes un pasūtījuma raksti, ziņojums avīzē, vietējā radio vai televīzijā. plakāti vai paziņojumi (cilvēkiem saprotamā valodā) sabiedriskās vietās, kuras apmeklē mērķauditorijas pārstāvji

22 Dalībnieku skaits grupa nevar pastāvēt un veiksmīgi darboties, ja tajā ir mazāk par 5 dalībniekiem, vislabāk darbojas grupas, kurās ir 7 līdz 10 dalībnieki, darbs norit efektīvāk, ja dalībniekus var sadalīt pa pāriem. Ja grupā ir pārāk daudz dalībnieku, vadītājs nespēj: visus dalībniekus noturēt uzmanības centrā, piesaistīt viņu uzmanību, katram dalībniekam veltīt pietiekami daudz laika, nodrošināt individuālo darbu grupas ietvaros.

23 Dalībnieku dažādība pret dažādu vecumu intereses un problēmas var būt visai atšķirīgas pret cilvēki ar lielāku dzīves pieredzi var būt labs paraugs un atbalsts jauniešiem un otrādi pret vienas tautības cilvēks nesapratīs citas tautības cilvēku, jo viņiem ir dažādas kultūras, tradīcijas un mentalitāte pret līdzīgi pārdzīvojumi cilvēkus vieno daudz vairāk, nekā atsvešina individuālās un kultūras atšķirības pret valoda var būt ļoti nopietns šķērslis grupas attīstībā pret valodas barjera attīsta dalībniekos spēju ieklausīties vienam otrā, centienus saprast, ko otrs saka, valodas apguvi

24 Grupas vadītājs

25 Grupas vadītāja kompetences Grupas procesa veicināšanas (fasilitācijas) kompetence aktīva klausīšanās, atklātība un godīgums pret sevi un grupu, aktīva reaģēšana uz dažādiem procesiem grupā, grupas dalībnieku savstarpējo attiecību veicināšana, dalībnieku iesaistīšana grupas darbībā. Datu apkopošanas un novērtēšanas kompetence dalībnieku domu, jūtu un uzvedības atpazīšana un raksturošana, informācijas ievākšana (aptaujas lapas u.tml.), apkopošana un analizēšana. Grupas darbības nodrošināšanas kompetence

26 Grupas vadītāja kompetences Grupas darbības nodrošināšanas kompetence grupas vadīšana, domu, jūtu un darbības apkopošana, atbalsta sniegšana, grupas pārstrukturēšana, jaunu robežu veidošana, konfliktu atrisināšana, padomu, pieņēmumu, norādījumu un ieteikumu sniegšana, dalībnieku konfrontēšana nepieciešamības gadījumos, resursu nodrošināšana, modelēšanas, lomu spēļu vadīšana, u.tml.

27 Grupas vadītāja lomas Eksperts komentāri par katru indivīdu un par procesu grupā, palīdz grupas dalībniekiem novērtēt sevi, savu darbību un tās ietekmi uz citiem Katalizators, fasilitators, veicinātājs cenšas atbrīvot katra dalībnieka un grupas kopumā potenciālu, veicina notikumu attīstību grupā, tās darbību un emocijas, nodrošina atgriezenisko saiti Vadītājs, organizators (skat. arī iepriekš) sniedz atbalstu un aizstāv ikvienu, nodrošina līdztiesību, mērķu un uzdevumu īstenošanu Piemērs, paraugs dalībniekiem (ja ir un grib būt atklāts un godīgs)

28 Vadītājam aizliegts! 1. Izpaust grupā iegūto informāciju. 2. Radīt atkarību no sevis. 3. Uzspiest savu viedokli. 4. Pret atsevišķiem dalībniekiem izturēties savādāk kā pret citiem 5. Izmantot grupas dalībniekus savtīgās interesēs. 6. Pieņemt lēmumu grupas dalībnieka vietā. 7. Uzņemties atbildību par grupas dalībnieka personīgo dzīvi.

29 Ieteikumi Ikvienam ir nepieciešams laiks, lai netraucēti izteiktos. Mēģiniet katram atvēlēt /veltīt vienādu laiku. Atbildiet uz jautājumiem pēc iespējas skaidrāk. Centieties nenovirzīties no tēmas. Izstrādājiet katras tikšanās reizes laika grafiku un nenovirzies no tā. Iedrošiniet grupas dalībniekus satikties, sazvanīties vienam ar otru arī starpposmā starp grupas nodarbībām un pēc grupas darba noslēguma.

30 Ieteikumi Ikvienam ir tiesības piedalīties grupas lēmuma pieņemšanā. Piedāvājiet dalībniekiem piedalīties tikšanās reižu / nodarbību plānošanā. Ikvienam dalībniekam ir grupas darbībā izmantojamas iemaņas kaut ko plānot vai darīt. Grupas dalībniekiem apgūstot jaunas iemaņas nepieciešams atbalsts un iedrošinājums. Lai dalībnieki dalītos domās un jūtās, nebaidoties būt nesaprasti vai pazemoti nepieciešama droša, pozitīva vide.

31 Ieteikumi Esiet atklāts/-a un godīgs/-a. kas? kāpēc Grupas dalībniekiem ir jāzina kas? un kāpēc? notiek!(nodarbības tēma, laika plānojums, ieguvumi,...) Dalībnieku atbildības uzņemšanās veido pārliecību un uzticību par to, kas tiek darīts. Nepieļaujiet to, ka dalībnieks atnākot ar savu sāpi aiziet uz mājām neizrunājis to līdz galam. Iesaistiet grupu atbalsta sniegšanā. Izmantojiet lomu spēles.

32 Laika un nodarbību plānošana 2 stundu laikā katram grupas dalībniekam nepieciešams veltīt vismaz 10 minūtes nedalītas uzmanības. viss ļoti ātri aizmirstas, uzreiz pēc grupas nodarbības jāpieraksta dalībniekus, tēmu, visas aktivitātes (tas neļaus atkārtoties!) novērojumus un atziņas.

33 Kā TAS notiek?!

34 Grupas nodarbības struktūra (1) Sasveicināšanās (tradicionāla un netradicionāla, vairāku dienu nodarbībās – katru reizi savādāka) ne vairāk kā 15 minūtes. Ievads (nodarbības tēma, mērķis, paredzētas aktivitātes, posmi,...) 5 minūtes. Atmiņas ( iepriekšējo nodarbību informācijas atsvaidzināšana ) ne vairāk kā 10 minūtes.

35 Grupas nodarbības struktūra (2) Atmiņas ( iepriekšējo nodarbību informācijas atsvaidzināšana ) ne vairāk kā 10 minūtes. Tēmas izklāsts ( tiek sniegts priekšstats par interesējošo jautājumu un veicināta grupas dalībnieku domu, pieredzes un sajūtu izteikšana ) Tēmas iztirzājums ( brīva dalībnieku diskusija, problēmsituācijas analīze, papildus aktivitātes )

36 Grupas nodarbības struktūra (3) Mājas darbs ( reizēm, nākamajā nodarbībā jābūt ieplānotam laikam tā izvērtēšanai ) Nobeigums ( tēmas īss apkopojums, vienošanās par nākamo tikšanās reizi, ieskaitot tēmas apstiprināšanu ) Atsveicināšanās ( pēc iespējas vairāk interaktīvas darbības) 10 – 15 minūtes.

37 Pirmā tikšanās sasveicināšanās vairāk laika sasveicināšanās posmam (lai grupas dalībnieki varētu vairāk uzzināt viens par otru [un vadītāju]) vadītājs uzsāk iepazīšanos, pastāsta nedaudz par sevi, par savu lomu grupā, interesēm un gaidām no grupas, vadītājs aicina katru pēc kārtas darīt to pašu, tādējādi iedrošinot arī pārējos, nepieciešams pastāstīt par šo grupu, kāpēc tā izveidota un ko nozīmē [atbalsta] grupas, visiem aktuālo tēmu un kopējo problēmu noskaidrošana.

38 Pirmā tikšanās Grupas iekšējās kārtības noteikumu Grupas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšana tas, ko šeit redzam un dzirdam paliek šeit (konfidencialitāte), nerunā tad, kad cits runā, nepārtrauc, ļauj izteikties līdz galam, neliec sevi gaidīt citiem (punktualitāte), nenoniecini citu idejas, atļauj citiem Tev nepiekrist,... sakarieme-pastieminformācijas apmaiņukafijaspauzēmtualetēmsmēķēšanu Vienošanās par sakariem, e-pastiem, informācijas apmaiņu, kafijas pauzēm, tualetēm, smēķēšanu,...

39 Grupas dinamika 1.Orientēšanās (savas vietas atrašanas) posms 2. Salīdzināšanas / vērtēšanas posms 3. Sadarbības un vienotības posms 4. Atkarības posms

40 Orientēšanās posms lielāko enerģijas daļu dalībnieki velta savas vietas noteikšanai: jēgas un piederības meklēšana, taustīšanās, vēlme noskaidrot, ko dara grupas vadītājs, ko pārējie dalībnieki, piederības grupai, līdzīgo atrašana. no vadītāja tiek gaidīti norādījumi, atbalsts, trīs dalībnieki šo posmu parasti pārvar pirmo trīs tikšanās reižu laikā

41 Salīdzināšanas / vērtēšanas posms konflikti 1. grupā sāk rasties konflikti: starp dalībniekiem (par interesēm, uzskatiem un to, ko darīt grupā), starp dalībniekiem un vadītāju. negatīvo emociju izpausmes 2. grupā parādās negatīvo emociju izpausmes (tas nozīmē, ka dalībnieki spēj paust arī pozitīvās ) konkurence, cīņa par varu, kritizēšana kā cīņas paņēmiens, agresija pret vadītāju, pieprasot līdera lomu, vilšanās/agresija, jo nav konkrētu risinājumu, padomu.

42 Salīdzināšanas / vērtēšanas posms grupa kopumā vienmēr aizstāv vadītāju, jo tā apzinās, ka bez viņa nespēj pastāvēt dažos gadījumos kāds no dalībniekiem vēršas pret vadītāju, tomēr grupa kopumā vienmēr aizstāv vadītāju, jo tā apzinās, ka bez viņa nespēj pastāvēt, grupas vadītājam jāatšķir, kad uzbrukums ir vērsts pret viņu kā personu un kad pret viņa lomu, Cilvēks ir slinks radījums! Cerības, ka kāds dalībnieku vietā risinās viņu problēmas nepiepildās, iestājas vilšanās, frustrācija. Katrs reaģē pa savam...

43 Sadarbības un vienotības posms ceturtajā/piektajā lielākā daļa grupas dalībnieku ceturtajā/piektajā tikšanās reizē ir gatava: izveidot emocionāli tuvas attiecības, izteikt to, ko jūt, uztvert citus bez apvainošanās. grupā ir augsts uzticības, savstarpējas sapratnes līmenis, dalībnieka aiziešana no grupas šajā stadijā visbiežāk ir demonstratīvs protesta akts (dalībnieki ir veiksmīgi pārvarējuši dažas krīzes, bet šis cilvēks ir iestrēdzis kādā no tām un nevēlas to atzīt).

44 Sadarbības un vienotības posms tikšanās reizēm pēc tikšanās reizēm visticamāk būs apgūtas dažas no vispārējām grupas tēmām un sasniegti īstermiņa mērķi. jāsāk grupu vērt ciet... Atvadu rituāli... cik ilgi grupa pastāvēs ieteicams jau pašā grupas darbības sākumā vienoties gan par to, cik biežas būs tikšanās reizes, gan arī par to, cik ilgi grupa pastāvēs 3 līdz 6 mēneši visefektīvākais atbalsta grupas darbības ilgums ir 3 līdz 6 mēneši, ne ilgāk kā 1 gads (pie nosacījuma, ka grupas dalībnieki laiku pa laikam mainās) – ne ilgāk kā 1 gads

45 Atkarības posms Ak, nedod, Dievs.... Ak, nedod, Dievs.... dalībnieki grupā ieguvuši jaunus draugus, jaunu sociālo vidi, kurā viņi tiek pieņemti tādi, kādi ir, regulāra kopā sanākšana kļūst par dzīves veidu, dalībnieki ar nepacietību gaida kārtējo grupas tikšanos un domā, ja grupa vairs nepastāvēs, tad viņi vairs nespēs dzīvot dalībniekiem izveidojas atkarība no grupas

46 Grupas darbības novērtēšana Dalībnieku pašvērtējuma novērtēšana otrajā vai trešajā nodarbībā un grupas darbības noslēgumā Ietvertā (iekļautā, līdzdalības) novērošana Dal ī bnieku gaidu, realit ā tes un n ā kotnes pl ā na sal ī dzin ā jums Izvirz ī to m ē r ķ u un sasniegto rezult ā tu sal ī dzin ā jums

47 Grupas darbības novērtēšana Atgriezeniskā saite par katru nodarbību un par grupas darbu kopumā tēmas subjektīvā nozīmība, aktualitāte un pasniegšanas kvalitāte; vingrinājumu, uzdevumu, lomu spēļu nepieciešamība, piemērotība,... ieteikumi, priekšlikumi, vēlamās izmaiņas,... Anonīmi, bet atļaujot rakstīt savu vārdu...