Vēlēšanas 1. Vēlēšanu sistēmas a) Mažoritārā sistēma b) Proporcionālā sistēma c) Latvijas vēlēšanu sistēmas specifika 2. Elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas a) Socioloģiskā teorija b) Psiholoģiskā teorija c) Racionālās izvēles (ekonomiskā) teorija

Stāsts, kas ļoti uzskatāmi pierāda cik nozīmīgas ir vēlēšanas gadā par Čīles prezidenta amatu sacentās trīs kandidāti. Iegūstot 36,3% balsu uzvarēja sociālists Salvadors Aljende...

Vēl par vēlēšanu nozīmi: 1. Tīri tehniski nav iespējams tikt ne pie viena no demokrātiskiem valsts varas institūtiem bez vēlēšanām Absolūti lielākajai daļai pilsoņu vēlēšanas ir vienīgais politiskās līdzdalības veids un faktiski arī politiskās ietekmes instruments... 3.Tieši ar vēlēšanu palīdzību šodien galvenokārt tiek leģitimizēta valsts vara...

Mažoritārā sistēma

Mažoritārā sistēma balstās uz vairākuma principu. Tā ir sistēma, kur var būt tikai viens uzvarētājs (uzvarētājs paņem visu), visi pārējie ir zaudētāji. Šīs sistēmas izmantošanas gadījumā valsts tiek sadalīta tik vēlēšanu apgabalos, cik ir vietu parlamentā. Savā starpā sacenšas atsevišķi kandidāti, nevis vēlēšanu saraksti.

Mažoritārajā sistēmā tiek izmantoti 2 vairākuma noteikšanas paņēmieni: 1. Absolūtais balsu vairākums – 50%+ 1 balss; 2. Vienkāršais balsu vairākums – der jebkurš vairākums, lai tikai būtu vairāk kā citiem.

Mažoritārā vēlēšanu sistēma bieži tiek kritizēta. Tā tiek saukta par netaisnīgu vai pat par nedemokrātisku. Kāpēc?

Pirmkārt, tāpēc, ka mažoritārā sistēma liedz pārstāvniecību parlamentā nelielām vēlētāju grupām un nereti šīs nelielās vēlētāju grupas kopā veido pat vairākumu. Šī parādība raksturīga valstīm, kur tiek izmantots tieši vienkāršais balsu vairākus.

Otrkārt, mažoritārā vēlēšanu sistēma tiek kritizēta arī tāpēc, ka tad, ja tiek izmantots absolūtais balsu vairākums, tā ir darbietilpīga un dārga. Tas tāpēc, ka ļoti bieži pirmajā vēlēšanu kārtā neizdodas noskaidrot uzvarētāju un nākas rīkot otro vēlēšanu kārtu, kur savā starpā sacenšas tie divi, kas pirmajā kārtā savākuši visvairāk balsu.

Mažoritārā vēlēšanu sistēma - retāk, bet tiek arī slavēta. Kāpēc?

Galvenokārt tāpēc, ka tā nodrošina politisko stabilitāti. Ja valstī ir mažoritārā vēlēšanu sistēma (īpaši gadījumos, kad tiek izmantots vienkāršais balsu vairākums), parasti pēc vēlēšanām izdodas izveidot stabilu vairākumu parlamentā un arī stabilu valdību. Parlamentāro valdīšanas sistēmu gadījumos (kā mēs to jau zinām) tas ir ļoti būtiski.

Proporcionālā sistēma

Proporcionālā sistēma balstās uz proporcionalitātes principu. Tā ir sistēma, kur visi (vai gandrīz visi) ir lielāki vai mazāki uzvarētāji un nav zaudētāju (vai tikpat kā nav zaudētāju). Šīs sistēmas izmantošanas gadījumā valsts tiek sadalīta lielos vēlēšanu apgabalos (jo lielāks apgabals, jo labāk darbojas proporcionalitātes princips). Savā starpā sacenšas, vēlēšanu saraksti nevis atsevišķi kandidāti.

Vēlēšanu saraksti (t.s. listes) var būt dažādi: 1. Slēgtie – uzvārdus sarakstā izkārto partija; 2. Atvērtie - uzvārdus sarakstā izkārto vēlētājs; 3. Grozāmie (kā tos sauc pie mums Latvijā) – vēlētājs pats no dažādiem sarakstiem veido savu izlasi.

Piemērs. Tomasa Hēra metode Partijas A B C Vietu skaits parlamentā – 10 Vēlētāju skaits valstī – 1000 Tiek rēķināta vēlēšanu kvota (K). K= vēlētāju skaits valstī dalīts ar vietu skaitu parlamentā = 1000 : 10= 100 Vietas parlamentā tiek dalītas izmantojot vēlēšanu kvotu (K). Ar kvotu (K=100) tiek dalītas katras partijas saņemtās balsis (500:100=5; 400:100=4; 100:100=1). Tātad partija A saņem 5 vietas, partija B – 4 vietas un partija C – 1 vietu.

Proporcionālā vēlēšanu sistēma biežāk tiek slavēta nekā pelta. Tā parasti tiek saukta par vairāk demokrātisku nekā mažoritārā sistēma. Kāpēc?

Tāpēc, ka proporcionālā sistēma neliedz pārstāvniecību parlamentā nelielām vēlētāju grupām. Tomēr reizē tā ir arī šīs vēlēšanu sistēmas vājā vieta, jo parlamentā var iekļūt daudz partiju. Šī iemesla dēļ (tātad - lai parlaments pēc vēlēšanām nekļūtu pārāk sadrumstalots) tiek izmantota t.s. vēlēšanu barjera, kas atsijā sīkās partijas. Tieši pēdējais aspekts (sadrumstalotais parlaments) ir tas, kāpēc šī sistēma tiek arī kritizēta.

Vēlēšanu barjera. Latvijā, Vācijā, Čehijā,Ungārijā, Slovākijā, Igaunijā – 5% Zviedrijā, Norēģijā – 4% Dānijā – 2% Izraēlā (no 1992.gada, pirms tam – 1%) – 1,5% Nīderlandē – 0,67% Šrilankā – 12,5%

Latvijas vēlēšanu sistēmas specifika

Latvijas vēlēšanu sistēma Latvijā tiek izmantota t.s. Senlaga metode, kas paredz šādas dalītāju rindas izmantošanu vietu sadalē - 1;3;5;7;9;11 utt. A B C D E / 45000(2) 60000(1) 25000(3) 20000(4) 10000(8) 3/15000(6) 20000(5) / 9000(9) 12000(7) / (10) Tātad – partija A ir ieguvusi trīs vietas, partija B četras vietas, bet partijas C, D un E – katra pa vienai vietai.

Vēlreiz par mažoritārās un proporcionālās sistēmas + un -

Mažoritārās un proporcionālās sistēmas + un - Plusi Mažoritārā sistēma labāk nodrošina politisko stabilitāti. Proporcionālā sistēma labāk nodrošina dažādu (arī nelielu) sociālo grupu pārstāvniecību parlamentā.

Mīnusi Mažoritārā sistēma nenodrošina pietiekamu (īpaši nelielu sociālo grupu) politisko pārstāvniecību parlamentā. Mažoritārā sistēma ir dārga. Proporcionālā sistēma bieži nespēj nodrošināt politisko stabilitāti.

2. Elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas a) Socioloģiskā teorija b) Psiholoģiskā teorija c) Racionālās izvēles (ekonomiskā) teorija

Socioloģiskā teorija (Pauls Lāzarsfelds) Būtība – vēlētāju izvēli par kuru partiju balsot, būtiski ietekmē viņu piederība tai vai citai sociālai grupai.

Psiholoģiskā teorija (Anguss Kempbels) Būtība – vēlētāju izvēli par kuru partiju balsot, būtiski ietekmē divi faktori. Pirmais faktors (ilglaicīgās iedarbības faktors) - socializācijas procesā iegūtās politiskās orientācijas. Otrais faktors (īslaicīgās iedarbības faktors): a) Politisko līderu vērtējums; b) Attieksme pret galvenajiem priekšvēlēšanu cīņās diskutētajiem jautājumiem.

Racionālās izvēles teorija (Anthony Downs) Būtība – vēlētāju izvēli par kuru partiju balsot, būtiski ietekmē izdevīgums. Racionāls vēlētājs izvēlēsies to partiju, par kuru balsojot var iegūt maksimālu labumu sev. Viņš vienmēr orientēsies uz sev svarīgām problēmām un viņa izvēli noteiks paša vajadzību diapazons, kur prioritāte ir ekonomiskajām vajadzībām