Nacionālas reliģijas pasaulē. Nacionālas reliģijas - ir reliģijas, kas ir izplatītas vienas valsts robežās vai ir sekotāji lielākoties vienas nācijas. - презентация

1 Nacionālas reliģijas pasaulē

2 Nacionālas reliģijas - ir reliģijas, kas ir izplatītas vienas valsts robežās vai ir sekotāji lielākoties vienas nācijas pārstāvju starpā.

3 Pie universālām (pasaules) reliģijām pieder kristietība, islāms un budisms. To ticīgo skaits veido 75% no pasaules iedzīvotājiem. Tās ir izplatījušās ar sludinātāju un misionāru palīdzību. Ikviens var kļūt par šo reliģiju piekritēju, tās ir atvērtas. Nacionālās (etniskās, lokālās) reliģijas ir cieši piesaistītas noteiktai kultūrai. Pie tām pieder hinduisms, sintoisms, konfūcisms, jūdaisms un sikhisms. Tradicionāli par šo reliģiju piederīgo var kļūt tie, kas ir dzimuši šajā kultūrā, vai pieņēmuši dzīvesveidu un kultūras kompleksu. Šo reliģiju piederīgie parasti necenšas svešos piesaistīt savai reliģijai, tās veido diezgan noslēgtas kopienas. Cilšu (vietējās, pirmatnējās) reliģijas ir īpašs nacionālo reliģiju veids. Tās ir nelielas lokālas kopienas, kas nav iesaistījušās mūsdienu sabiedrībā. Tām ir cieša saikne ar dabu. Kā pirmatnējās jeb cilšu reliģijas var minēt: totēmismu, animismu, fetišismu, šamanismu. Indiāņi, aborigēni, Sibīrijas un Tālo austrumu tautas Krievijā.

4 Kristietība Tā ir pasaules izplatītākā reliģija, gan teritoriāli, gan pēc ticīgo skaita. Tai pieder 1,9 miljardi ticīgo, vai 1/3 cilvēces. Kristietība sadalījusies vairākos novirzienos. Sākotnēji rietumu 1054.g. sadalījās (Romas, latīņu valodā) un austrumu (grieķu, Konstantinopoles (Stambulas)) kristietībā. 16.gs. vācu mūks Mārtins Luters, reformācija, luterānisms. Vēlāk arī dažādi novirzieni, ASV vien ap 2000 (baptisti, mormoņi). Reliģiskas atziņas apkopotas Bībelē, Vecajā un Jaunajā derībā.

5 » Pareizticība Pareizticība - viens no pasaules tradicionālās reliģijas, kas ir sena vēsture (apmēram 2 tūkstošiem gadu). Pašlaik Pareizticība ir visvairāk sekotāju Krievijā, pareizticīgo draudzēm Krievijā daudzas reizes vairāk nekā citu ticību un konfesiju draudzes. Laika gaitā, pareizticība bija tikai reliģiju, kas sludināja krievu tautu. Un līdz šai dienai vairums Krievijas iedzīvotāju uzdoties pareizticīgo ticības. Vissvarīgākais avoti pareizticīgo ticība ir Svēto Rakstu un Svēto tradīcijas. Rakstu - Bībeles (grāmatas Jaunās un Vecās Derības - kas apraksta atklāsmi no Dieva). Pareizticība ir saprotams tikai kontekstā ar tradīcijām, proti, darbi Svēto Tēvu, kas pielūgsmes, dogmatiski un lēmumi par Ekumēnisko padomju noteikumus vai norādes par Baznīcas tekstus. Visu kopā sauc par tradīciju un izskaidro, kā var pareizticīgo personai saprast visus pamatus ticībai. Tradīcijā uzskata par visu garīgo dzīvi pareizticība.

6

7 Pareizticīgo baznīca Sākumā kristietība bija katoliska. Taču gadā kristīgā baznīca sadalījās. Radās nesaskaņas par kristīgās pasaules vadību starp Romas pāvestu un patriarhu, baznīcas vadītāju Konstantinopolē, kas noveda pie tā ka atdalījās rietumu (Romas katoļu) un austrumu (pareizticīgo) baznīcas. Katoļiem un pareizticīgajiem, tādiem kā Krievijā un Grieķijā, ir daudz kopīga. Taču pareizticīgie neatzīst pāvestu. Daudzi kristieši Austrumeiropā un Rietumāzijā pieder pie pareizticīgo baznīcas. Pareizticīgie uzskata par svētiem reliģiskus portretus, kurus sauc par ikonām.

8 » Katolicisms Romas katoļi ir lielākā kristiešu grupa. Viņi tic, ka pāvests, katoļu baznīcas vadītājs, ir Dieva vietnieks zemes virsū. Vienmēr tiek paklausīts viņa viedoklim reliģiskos jautājumos. Pāvests dzīvo Vatikānā, mazā neatkarīgā valstī Romas teritorijā. Katolicisms ir izplatījies pa visu pasauli un ir vadošais daudzās valstīs, piemēram, Spānijā, Īrijā un Francijā. Svētdienās katoļi cenšas apmeklēt Misi un regulāri izsūdzēt grēkus priesterim. Viņi pielūdz Dievu un lūdzas uz Mariju, Jēzus māti, un uz daudziem svētajiem kas ir bijuši reliģiozi cilvēki un bieži vien miruši ticības dēļ.

9

10 Katoļu baznīcas starptautiskais centrs un tās galvas – Romas pāvesta rezidence ir Vatikāns – mierīga valstiņa Romas centrā. Vatikāna valsts aptver Sv. Pētera laukumu un baziliku, pāvesta pilis, kā arī virkni baznīcu un citu celtņu. Ar Romas kūrijas – katoļu baznīcas centrālā administratīvā aparāta starpniecību pāvests vada visu baznīcu un tās daudzās organizācijas, kas darbojas pasaules valstu lielumi lielajā vairākumā. Katolicisma vēstures dažādos periodos tautas masas nemitīgi cīnījās pret valdošajām šķirām un pret baznīcu, kas svētīja ekspluatācijas iekārtu. Šīs antifeodālās un pret baznīcu vērstās akcijas reizēm izvērtās par plašām tautas masu kustībām, kas vienmēr paliks tautas masu atbrīvošanās cīņu slavenajā hronikā.

11 » Protestantisms ir noteikts dažādas un neatkarīgas baznīcas un sektas, attiecās tikai uz tās izcelsmi. Par protestantisms, ko raksturo galējas daudzveidība ārējo formām un praksi, no baznīcas uz baznīcu un nosaukumu, lai nosaukumu. Šī iemesla dēļ protestantisms, un kā tāds var raksturot tikai vispārīgi.

12 Lielākā protestantu baznīca Vācijā.

13 Islāms Islāms ir otra lielākā universālā reliģija pasaulē. Tajā 1,1 miljards ticīgo. Izplatīta gan Āzijas tuksnešu joslā, gan Ziemeļāfrikā, gan Indonēzijā un Filipīnās. Tā ir jaunākā reliģija radusies 7. gs. (622.g. no tā gadu skaitīšanas) Arābijas pussalā, Medīnā. No tās rašanās laika saglabājušās rakstītas liecības. Reliģiskas atziņas apkopotas Korānā. Liela nozīme ikdienas dzīvē, izveidoti likumi – šariata likumi. Musulmaņiem Islāms ir dzīve. Tā jādzīvo, pakļaujoties Allāham. Kā dabiska tiek uztverta Allāha vēlēšanās pakļaut sev visu pasauli. Arābu vārda islām pamatnozīme ir sevis nodošana jeb padošanās: Islāms ir pakļaušanās reliģija. Tās sekotāji, musulmaņi, ir tie, kuri nodod sevi dieva (Allāha) gribai. Islāma reliģijā tiek uzsvērta uzvara, un tādējādi tā ir kareivīgi misionāristiska reliģija. Apzinoties savu diženo pagātni un spēcīgo ietekmi mūsdienās, Islāma piekritēji ir apņēmības pilni iekarot pasauli. Musulmaņi tic, ka viņu ticība atbilsts visām cilvēces garīgajām un reliģiskajām prasībām. Islāma rašanās tiek saistīta ar pravieti Muhamedu, kurš dzimis aptuveni 571. gadā Arābijas pilsētā Mekā. Kad Muhamedam bija jau četrdesmit gadi, viņš pieredzēja atklāsmi, kurā tika aicināts atmaskot Mekas pagānismu un daudzveidību, tā vietā sludinot vienīgā īstenā Dieva – Allāha – pastāvēšanu. Pirmajos desmit gados viņam bija tikai daži sekotāji.

14 Galvenais islama konceptuālais pamats ir tavhīd: Dievs ir vienīgais visuma valdnieks un vienīgais pielūgsmes cienīgais. Musulmaņiem ir tikai viens Dievs, kas ir Kungs un Valdnieks, kuram ikvienam ir jāpakļaujas un jāuzticas. Tā ir islama ticības pamatideja. Seši galvenie un būtiskākie dogmatiskie principi ir:

15 ticība vienam Dievam ticība eņģeļiem, kuri darbojas mums neredzamajā pasaulē;eņģeļiem ticība praviešiem, no kuriem dižais pravietis Muhameds ir pēdējais pravietis;praviešiem ticība Dieva sūtītajām Grāmatām ; ticība lielai Tiesas dienai (Pastarajai tiesai); ticība laba un ļauna predestinācijai.

16

17 Budisms Budisms ir viena no Pasaules lielākajām reliģijām. Lai gan radusies Indijā, tā tagad pastāv galvenokārt citās Āzijas zemēs. Budisms ir vēsturiska reliģija, jo tās sākumi saistīti ar reālās personas Šākjamunī, jeb Sidhārtas Gautamas Budas darbību.

18 Budisms ir liela pasaules reliģija, kura sākotnes meklējama Indijā. Tas pamatlicējs Šākamajuni jeb Sidhārtha (pāli val,; Sidhātha) Gautuma Buda (sanskr buddba - Apskaidrotais, atmodinātais), kas dzīvojis g. pr. Kr.Indijas - Nepālas pierobežā un darbojies tagadējo Utarpredešas un Bihāras štatu apvidū. Ilgu laiku budisms bija Indijas galvenā reliģija, līdz tas pamazām sāka izplatīties ārpus Indijas, un mūsdienās jau vairums budistu mīt citās Āzijas zemēs - Indoķīnas valstīs, Japānā, Ķīnā, Šrilankā un citur..

19 Budisma mācības kodols ietverts četrās patiesībās: (1) dzīve ir ciešanas; (2) ciešanām ir cēlonis; (3) ciešanu izbeigšanās; (4) ceļš, kas ved uz ciešanu izbeigšanos.

20 No ciešanām var atbrīvoties, iznīcinot cilvēkā alkas. Rezultātā tiek sasniegts dzīves mērķis - nirvāna – valodnieciski neizzināma realitāte, kas nepieder pie lietu kategorijas. Nirvāna nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana. Buda mācīja vidusceļu - astoņu posmu ceļu, kura gaitā, ievērjot stingru disciplīnu, var aizsniegt nirvānu. Ciešanu pārvarēšana saistīta ar savu vēlmju pārvarēšanu. Līdz ar to ciešanu izbeigšanās ir cilvēka individuāla lieta, kas saistīta ar domāšanas kontroli. Budisma praktizēšanas mērķis ir izbeigt cikliskās eksistences (samsāras) ciešanas, atmodinot cilvēkā īstās patiesības redzējumu un ļaujot sasniegt apskaidrību - nirvānu. To var sasniegt neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai kastas, lai arī pats Buda sākotnēji neļāva sievietēm kļūt par budisma mūķenēm un pēcāk lika viņām pildīt vairāk priekšrakstu. Lai sasniegtu nirvānu, ir jārīkojas atbilstoši karmiskajiem likumiem - jārīkojas pareizi, jāizvairās no kaitējošas rīcības, jāatbrīvo un jāvingrina apziņa. Budisma morāle balstās uz nekaitēšanu un mērenību.

21 Budas dzīve Mūsdienās vairs nav gandrīz nekādu šaubu par to, ka vēsturiskais Buda - budisma pamatlicējs, ir patiesi dzīvojis. Viņa dzīve ir leģendām apvīta, un tradīcija piedāvā ne tik daudz detalizētu informāciju, cik tāda cilvēka idealizētu portretu, kādam būtu jātiecas kļūt katram labam budistam. Un tomēr daži Budas dzīves fakti ir diezgan skaidri konstatējami.

22 Galvenās pasaules reliģijas -Kristietība: 2,1 miljardu; - Islam: 1,3 miljardus; - Sekular / ateisti / agnostics: 1.1 miljardi; - Hinduisms: 900 miljoni; - Ķīnas tradicionālās reliģijas: miljoni 394; - Budisms: 376 miljonu apmērā; - Vietējās reliģiskās grupas: 300 miljoni; - Āfrikas tradicionālās reliģijas un diasporik (diasporas): 100 miljoni; - Sikhisms (Sikhisms): ; - Juche: 19 milj; - Spiritismam: 15 miljonus; - Jūdaisms: 14 miljoniem; - Bahai ; - Džainisms: 4,2 miljoniem; - Sintoisms: 4 miljoni; - Cao Dai (Cao Dai): ; - Zoroastrisms: 2,6 miljoni; - Tenkuo (Tenrikio): ; - Neo-pagānisms: 1 milj; - Universālisma: tūkstoši 800; - Rastavarianizm (Rastafarianism): ; - Saientologija (scientoloģijas):

23