Darba meklēšanas process. Ievads. Jānis Pāvulēns, ,

Patstāvīgais darbs darba meklētāja Rakstiska refleksija par darba meklētāja darba meklēšanas stratēģijas izstrādāšanu: darba meklētāja darba meklētāja situācijas izvērtējums un darba meklēšanas stratēģija, darba meklētāja darba meklētāja sociālo kontaktu tīkla karte, darba meklētājam darba devēju darba meklētājam piemērotāko darba devēju piedāvājumu izvērtējums, darba meklētāja darba meklētāja sludinājums, darba meklētāja darba meklētāja CV latviski un vēl vienā valodā, darba meklētāja darba meklētāja pieteikuma vēstule.

Literatūra Boitmane I. (2008) Personāla atlase un novērtēšana. Rīga: SIA Lietišķās informācijas dienests. Bolles, R. N. (2005) What Color is Your Parachute? Toronto:Ten Speed Press. Karjeras konsultēšanas metodes. (2009) Rīga, Valsts izglītības attīstības aģentūra Stabiņš J., Pupiņš M. (2008) Darba meklēšanas un uzsākšanas noslēpumu atslēga : kā būt par savas dzīves saimnieku un uzsākt darbu, kuru vēlies. Rīga: Latvijas Pedagogu Federācija. Boitmane I. (2009) Veiksmīgas karjeras anatomija. Rīga: SIA Lietišķās informācijas dienests. Фомина Л. (2002) Как найти работу. M: ТК Велби.

Uzvārdi, kurus derētu atpazīt Marie Jahoda ( ) Vīne, Ņujorka, Brunela universitāte, Lielbritānijā kopš1965, profesore Saseksas universitātes Sociālās psiholoģijas katedras vadītāja Jahoda M. (1982) Employment and unemployment: a social- psychological analysis. University Press, Cambridge

Bezdarba psiholoģiskās sekas izmaiņas laika struktūrā, regulāras darbības trūkums, izmaiņas dzīves jēgas un darbības mērķu izpratnē vai to zudums, sabiedriskā statusa zaudēšana, nepietiekama iesaistīšanās kolektīvu mērķu sasniegšanā, sociālo kontaktu sašaurināšanās.

Uzvārdi, kurus derētu atpazīt Peter Warr MA Kembridžā, PhD Šefīldā – abi 1961 g. Profesors (Emeritus) Darba psiholoģijas institūts, Šefīldas universitāte, Lielbritānija Warr, P. B. (1987).Work, Unemployment, and Mental Health. Oxford: Oxford University Press

Darbs un psihiskā veselība Ar darbu saistītie psihiskās veselības komponenti: emocionālā labklājībā (labpatika un uzbudinājums), kompetence, autonomija, pretenziju līmenis integrēta funkcionēšana (P. Warr no Reņģe, 2007)

Vitamīni, vitamīni Lietot bez ierobežojuma! Lietot bez ierobežojuma! Alga Sociālais statuss Fiziskā drošība Lietot saskaņā ar recepti! Lietot saskaņā ar recepti! Kontrolēšanas iespēja Iespēja pielietot prasmes un iemaņas Ārējie mērķi Daudzveidība, pārmaiņas Apkārtējās vides caurspīdība Iespēja veidot starppersonu attiecības Palīdzošā kontrole

Darbs ir... cilvēka mērķtiecīga darbība ar nolūku radīt materiālas vai garīgas vērtības, kurai ir būtiska nozīme cilvēka un viņa personības attīstībā (Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca, 2002); mērķtiecīga cilvēka darbība, kura vērsta uz dzīvesvides saglabāšanu, izmaiņu un pielāgošanu, savu vajadzību apmierināšanu, preču un pakalpojumu ražošanu, to var raksturot kā cilvēka ienākumu avotu vai ražošanas funkciju, parasti tā ir darbība ar ārējo kontroli pret atlīdzību (WordNet, 2009; Терешков, 2006);

Darbs ir... apzināta, mērķtiecīga un leģitīma cilvēka darbība materiālo vai garīgo labumu (lietu, preču, pakalpojumu, zinātnes un mākslas darbu, u.tml.) radīšanā (ražošanā), kuras spēj apmierināt noteiktas cilvēka vajadzības un ir tiem nepieciešamas (Рофе, Жуков, 1999); apzināta, mērķtiecīga leģitīma cilvēka darbība, garīga un fiziska piepūle, kas tiek vērsta uz derīgu produktu un lietu ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, informācijas uzkrāšanu un izmantošanu, savu materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanu; atsevišķa cilvēka un sabiedrības kopumā dzīvesdarbības pamatforma, sociālās esamības un sabiedrības attīstības galvenais priekšnoteikums (Ворожейкин, 1999);

Darbs nav ne cilvēka vajadzība, ne arī vienīgais vajadzību apmierināšanas līdzeklis, tādēļ darba motivācija tiek raksturota kā ar darba izmantošanu savu vajadzību apmierināšanai saistītas uzvedības izvēles process Терешков Д. А,. (2006) Почему люди работают. Менеджмент в России и за рубежом 6, 2006 [Tiešsaiste] [Skat ī ts ] Pieejams:

Kāpēc cilvēki izvēlas strādāt?

Kāpēc cilvēki strādā? (1) Vajadzība pēc cieņas un atzinības, pēc sociālā statusa saglabāšanas; Materiālo vajadzību apmierināšana – darba samaksa, prēmijas; Saskarsmes vajadzība, vajadzība pēc draudzīgām un koleģiālām attiecībām (spilgtāk izpaužas sievietēm); Izziņas vajadzības, jaunā izzināšana, pašapzināšanās; Каверин С.Б. (1998). Мотивация труда. Москва, Изд-во Институт психологии РАН.

Kāpēc cilvēki strādā? (2) Pašizpausmes vajadzība, apmierinātība ar savu dzīvi; Piederības vajadzība – pie sociālas grupas, organizācijas, valsts; Vajadzība būt apmierinātam ar sevi, ar savas dzīves tikumiskajiem aspektiem; Vajadzība pārvarēt šķēršļus un sasniegt rezultātus (karjeras iespējas) Каверин С.Б. (1998). Мотивация труда. Москва, Изд-во Институт психологии РАН.

Kāpēc cilvēki strādā? (3) Darbs tiek skatīts kā cilvēka ar viņa attīstību un virzīšanos pa [Maslova] vajadzību hierarhijas pakāpieniem vajadzību apmierināšanas iespēja Pupiņš M. (2002) Profesionālā pašnoteikšanās. – Rīga: BO VAS Valsts Nodarbinātības Centrs.

Kāpēc cilvēki strādā? (4) Darbs ir: fizioloģisko vajadzību fizioloģisko vajadzību (barība, siltums, ūdens, miegs, sekss), vajadzības pēc drošības izjūtas vajadzības pēc drošības izjūtas (stabils, drošs, prognozējams stāvoklis, kārtība, organizācija, noteiktie aizliegumi), vajadzības pēc piederības un mīlestības vajadzības pēc piederības un mīlestības (piederība organizācijai), vajadzības pēc pašcieņas pēc cieņas izjušanas no citu puses vajadzības pēc pašcieņas (vēlēšanās izjust kompetenci un personīgus sasniegumus), un pēc cieņas izjušanas no citu puses (sabiedriskais stāvoklis, slava, vērtējums un atzinība), kā arī vajadzības pēc pašaktualizācijas vajadzības pēc pašaktualizācijas (maksimāli izmantojot savas spējas un talantu darbā) apmierināšanas avots

Darba meklēšana – kas tas ir? īpašu pasākumu veikšana īpašu pasākumu veikšana, pūliņu veltīšana lai atrastu algotu darbu vai uzsāktu pašnodarbinātu darbību. Eiropas Komisijas Regula Nr. 1897/2000 (2000. gada 7. septembris); Hussmanns, Mehran, Verma, 1990 darbības personas mērķtiecīgas darbības nolūkā atrast algotu darbu piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir atrast darbu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums

Īpašie pasākumi sakari ar valsts nodarbinātības biroju darba atrašanas nolūkā neatkarīgi no tā, kura no pusēm ir attiecīgā pasākuma iniciatore; sakari ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, lai atrastu darbu; vēršanās tieši pie darba devēja; draugu, radinieku, savienību utt. iztaujāšana, lai atrastu darbu; darba sludinājumu izvietošana vai atbildes uz tiem; darba sludinājumu studēšana; dalība kādā darbā pieņemšanas pārbaudē, konkursā, vai intervijā; zemes, telpu vai iekārtu meklēšana; pasākumi, lai saņemtu atļaujas, licences vai finanšu resursus Eiropas Komisijas Regula Nr. 1897/2000 (2000. gada 7. septembris); Hussmanns, Mehran, Verma, 1990

Darba meklēšana – kas tas ir? process tīšu mērķtiecīgu darbību, kuru mērķis ir jauna vai cita darba atrašana, noteikšanas, uzsākšanas un īstenošanas process, ko iniciē mērķa identificēšana un apņemšanās to sasniegt Kanfer, Wanberg, Kantrowitz, 2001 uzvedība specifiska uzvedība, kurā indivīda pūles un laiks tiek mērķtiecīgi tērēti lai gūtu informāciju par alternatīvām iespējām darba tirgū, informācijas gūšanas aktivitāte Bretz, Boudreau, Judge, 1994

Darba meklēšana – kas tas ir? dinamisks kopums dinamisks, mainīgs ar darba atrašanu saistītu aktivitāšu un paņēmienu kopums Saks, 2005 secīgsprocess secīgs process, ko veido pašnovērtēšanas, iespējamo darba jomu apzināšanās, iespējamo darba vietu apzināšanās, darba meklēšanas stratēģiju, metožu un paņēmienu izvēles, darba meklēšanas stratēģiju, metožu un paņēmienu izvēles darba intervijas sagatavošanas, saņemto darba piedāvājumu izvērtēšanas un adaptācija jaunajā darba vietā posmi Ross, Beggs, Young, 2005

Darba meklēšana – kas tas ir? process vai process, ko veido informācijas par brīvajām darba vietām meklēšanas, pieteikšanās uz brīvajām darba vietām, darba intervijas, saņemto darba piedāvājumu novērtēšanas un lēmuma pieņemšanas posmi ( Occupational Outlook Handbook, 2006) vai informācijas ievākšanas par potenciālajām darba vietām, alternatīvu ģenerēšanas un novērtēšanas un lēmuma pieņemšanas posmi Barber, Daly, Giannantonio, Phillips, 1994 process divvirzienu informācijas gūšanas process, kas ietver savu prasmju, spēju, interešu un vēlmju novērtēšanu un informācijas par darba vietām un darba devējiem vākšanu un analīzi Riley, Ladkin, Szivas, 2002

Darba meklēšanas process Adapt ē ts no Munneke, G.A., Wayne, E.S., (2008) The legal career guide: from law student to lawyer. 5th ed.- American Bar Association

Darba meklēšanas process

Darba meklēšanas stratēģijas... plāns un darbības principi, kas vērsti uz kāda, parasti nozīmīga mērķa sasniegšanu. Adapt ē ts no Плюснин Ю. М., Пошевнёв Г. С. (1997). Социальная психология безработного. – Новосибирск : ЦСА

Darba meklēšanas metodes klasificē izmantojot 2 pazīmes raksturu raksturu (formālās un neformālās metodes) piederībupieposma piederību pie noteikta darba meklēšanas posma (sagatavošanās un aktīvās darbības metodes) Van Hoye, Van Hooft, Lievens, 2009 Sagatavošanās posmā notiek informācijas vākšana par potenciālajām darba vietām izmantojot dažādus avotus, aktīvajā darba meklēšanas posmā notiek aktīva kontaktēšanās ar iespējamajiem darba devējiem vai to pārstāvjiem Blau, 1994; Saks, 2005;Van Hoye, Van Hooft, Lievens, 2009

Darba meklēšanas sekmīgums darba meklēšanas intensitāte pozitīvi korelē ar darba atrašanu gan pirmā darba meklētāju, gan arī bezdarbnieku un strādājošo darba meklētāju grupās Kanfer, Wanberg, Kantrowitz, 2001; Reģionālie pētījumi..., 2006 vs pastāv būtiskas atšķirības atsevišķu darba meklēšanas metožu izmantošanā (piem., darba meklēšana ar sludinājumu un darbiekārtošanas aģentūru starpniecību) starp dažādām darba meklētāju grupām Van Hoye, Saks, 2008

Darba meklēšanas sekmīgums reāli, labi kristalizēti konkrēti darba mērķi neatkarīga, pašaktualizēta, mērķtiecīga uzvedība darba meklēšanas procesā aktīva karjeras konsultantu un citu, oficiālo un personīgo padomdevēju sniegto informāciju par saviem karjeras mērķiem atbilstošu vakanču pieejamību izmantošana atbilstība realitātes stadijas kristalizācijas un specifikācijas periodiem (Realistic Stage at the Crystallization and Specification periods) E. Ginzberga teorijā, (realitātes apakšposmam Pētniecības stadijā (realistic sub-stage of the Exploration Stage) D. Supera teorijā Stevens, 1971

Darba meklēšanas nesekmīgums realitātei neatbilstošas vēlmes raksturo nereāli vai nekonkrēti mērķi (šo vēlmju rezultāts) pasīva, atkarīga, nedroša un haotiska uzvedība, pārāk liela paļaušanās uz padomdevējiem, kuriem visbiežāk tiek lūgts atrisināt darba meklētāja problēmu vai pieņemt lēmumu viņa vietā Stevens, 1971

Darba nemeklētāja portrets vāji izteikta sasniegumu motivācija, VSAA izmaksātais pabalsts (izņemot bezdarbnieka pabalstu), (vairāk raksturīgs sievietēm) vecums 55 gadi un vairāk, viduvējas vai vājas latviešu valodas zināšanas, vispārējā vidējā, vispārējā pamata (vai zemāka) izglītība, uzskaites periods Nodarbinātības valsts aģentūrā 2 gadi un vairāk. Reģionālie pētījumi par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu (2006). Rīgas reģions Pētījuma atskaite.- Rīga, Market Lab

Darba meklēšanu ietekmē darba meklētāja personības iezīmes personības iezīmes (neirotisms, ekstraversija, atvērtība jaunai pieredzei, labvēlīgums un apzinīgums); gaidaskontroles lokussoptimisms vispārējās gaidas, un ar tām saistītais kontroles lokuss un optimisms; pašvērtējumspašcieņa pašefektivitāte pašvērtējums, pašcieņa un darba meklēšanas pašefektivitāte; finansiālās vajadzības darba subjektīvais nozīmīgums finansiālās vajadzības un darba subjektīvais nozīmīgums; atbalsts darba meklēšanā saņemtais tuvinieku atbalsts; dzimums, vecums, izglītība, rase darba pieredze biogrāfiskie mainīgie (dzimums, vecums, izglītība, rase un darba pieredze) Kanfer, Wanberg, Kantrowitz, 2001

Darba nemeklētāja portrets vāji izteikta sasniegumu motivācija, VSAA izmaksātais pabalsts (izņemot bezdarbnieka pabalstu), (vairāk raksturīgs sievietēm) vecums 55 gadi un vairāk, viduvējas vai vājas latviešu valodas zināšanas, vispārējā vidējā, vispārējā pamata (vai zemāka) izglītība, uzskaites periods Nodarbinātības valsts aģentūrā 2 gadi un vairāk. Reģionālie pētījumi par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu (2006). Rīgas reģions Pētījuma atskaite.- Rīga, Market Lab