Risku novērtēšana LR MK noteikumi nr. 660 ( )Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība Vadlīnijas – -> Publikācijas -> Vadlīnijas: Darba vides risku novērtēšana; Darba vides risku novērtēšana mazos un vidējos uzņēmumos....

Risku novērtēšana balstās uz: LR DARBA AIZSARDZĪBAS LIKUMS LR MK noteikumi nr. 660 ( )Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība 2. Darba vides iekšējās sastāv no šādiem posmiem: 2.1. darba vides iekšējās uzraudzības plānošana 2.2. darba vides riska novērtēšana. Eiropas savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC Councile Directive of 12 June 1989 on the introduction of measure to encourage improvements in the Safety and health at work 6.3 (a) un 9.1. (a) pantiem par prasībām risku novērtēšanas ieviešanu Eiropas Kopienas dalībvalstīs; Speciālām direktīvām par darba drošību darba vietās (89/654/EEC, 89/655/EEC, 89/656/EEC, 90/259/EEC, 90/270/EEC, 90/365/EEC) un darbinieku aizsardzību pret ķīmiskiem, fizikāliem un bioloģiskiem riskiem (80/1107/EEC, 88/629/EEC);

Risku novērtēšana balstās uz: Vides vadības standartu ISO 14001:1998 (Environment management system standarts); Kvalitātes standartu ISO 9001:1994 (Quality systems: Model for quality assurance in design, development, production, installation and servising); Arodveselības un darba drošības vadības sistēmu OHSAS (Occupational Health and Safety Assessment Series ); Profesionālām starptautiski atzītām datorizētām kvantitatīvām (matemātisko aprēķinu) vai puskvantitatīvām riska novērtēšanas metodēm, piemēram: HAZOP (Hazard and Operability Study) - briesmu un darba operāciju pētīšanas metode; FMEA (Failure Mode and Effect Analysis) – kļūmes stāvokļu un rezultātu analīze; What-if - metode kas notiks - ja; FTA (Fault Tree Analysis) - kļūdu koka analīze; PHA (Preliminary Hazard Analysis) – iepriekšēja briesmu analīze.

Dažādām jauktām vai modificētām metodēm, kas pamatā balstās uz risku kvantitatīvo analīzi un datorprogrammu izmantošanu, piemēram: DELPHI - tehnika; MOSAR - metode; Monte-Carlo - simulācija; PHA-5; Assessor; ErgoEaser; Auditwork; Markova metode u.c. Kvalitatīvām un puskvantitatīvām metodēm, izmantojot riska matricas, kur vērtēšanu veic : pēc ballēm (I...III); (I...V); (I...X) pēc punktiem (1..9); ( ); ( ) pēc indeksiem vai burtiem (1A; 3D u.tml.) Kvantitatīvajā analīzē lietotajām probitfunkcijām (piemēram, ķīmisko risku novērtēšanas probitfunkcija: Pr = a + b ln (Cn × t) kur C vielas koncentrācija, mg/m3; t iedarbības laiks, min; a, b, n koeficienti. Risku novērtēšana balstās uz:

Kāpēc jānovērtē riski ? Tāpēc, ka tas nozīmē veselīgāku darba vidi, kā rezultātā: mazāka darbinieku prombūtne slimību dēļ; mazāk darba traumu un negadījumu; labāka jušanās darbavietā; lielāks darba ražīgums; labāki produkti un pakalpojumi; labākas iespējas uzņēmumam iegūt vislabāko darba spēku.

Riska definīcija RISKS komplekss jēdziens, kas aptver nelaimes gadījuma atgadīšanās varbūtību un šī notikuma izraisīto nevēlamo seku apjoma novērtējumu Riska matemātiskā izteiksme: Risks = Q× p, kur Q iespējamība (varbūtība), ka pastāv noteikti riski p zaudējumi (riska sekas).

Kas ir riska novērtēšana ? Riska novērtēšana ir vadības instruments, kas ļauj darba devējam noteikt, ka darba drošība un strādājošo veselības politika (arodveselība) ir atbilstoša darba saturam, kā arī ierakstu (dokumentu) veidā fiksēt riskus darbā, parādot nepieciešamos pasākumus riska novēršanai. Riska novērtēšana process, kura ietvaros subjektīvi – relatīvā skalā (kvalitatīvi) vai skaitliski (kvantitatīvi) tiek novērtēts kā risks, kas iestājas no darba vietā pastāvošām briesmām, ietekmē darbinieku veselību un drošību darbā.

Novērtēšanas soļi

Piemērs uzņēmuma kopējam risku novērtējumam:

Somijas 5 ballu matricas raksturojums

Risku puskvantitatīvā novērtēšana pēc 9 ballu sistēmas (R=Q x p)

Paraugs riska novērtēšanai izmantojot 9 ballu matricu (R= 9 x 8 = 72) dB=

DARBA VIDES RISKU NOVĒRTĒŠANA Riska pakāpe tiek novērtēta 5 ballu sistēmā pēc Somijas metodes (Tamperes Universitātes matrica), Darbinieku aptaujas anketas – Birojs un citiem veidiemBirojscitiem veidiem sk. literatūru: V.Kaļkis, I.Kristiņš, Ž.Roja. Darba vides risku novērtēšana, LU, Rīga, 2003, 101 lpp. sk. literatūru: V.Kaļkis, I.Kristiņš, Ž.Roja. Darba vides risku novērtēšana, LU, Rīga, 2003, 101 lpp. Faktori, kas ietekmē drošību darbā un strādājošo veselību Iespējamie riskiRiska pakāpe I –V Atbilstība drošības prasībām vai normatīviem. Veicamie preventīvie pasākumi neatbilstības gadījumos Izpildes termiņš Fizikālie faktori Mikroklimats (temperatūra, relatīvais mitrums, gaisa plūsma ātrums) Saaukstēšanās un hronisku slimību paasināšanās Vispārējā ventilācijaSaslimšana ar elpceļu slimībām, saindēšanās ar ķīmiskām vielām. Vietējā noplūdes ventilācijaSaslimšana ar elpceļu slimībām, saindēšanās ar ķīmiskām vielām. Karstas virsmasIespējami termiskie apdegumi. Aukstas virsmasIespējami apsaldējumi. TroksnisIespējama arodsaslimšana – vājdzirdība vai kurlums

Kāpēc jānovērtē ergonomiskie riski ?

Likumdošana, kas nosaka ergonomisko risku novērtēšanu Eiropas direktīvas, kas nosaka strādājošo aizsardzību pret iespējamām muskuļu un skeleta sistēmas slimībām: Directive 89/391/EEC – pamatdirektīva par prasībām risku novērtēšanas ieviešanā Eiropas Kopienas dalībvalstīs. Directive 90/269 – smaguma celšanas ar rokām risku identifikācija, novēršana vai samazināšana Directive 90/270 – prasības, risku identifikācija un aizsardzība, strādājot ar displeju iekārtām un datoriem Directive 89/654 – minimālās drošības prasības darba vietām un darba stacijām, ieskaitot apgaismojumu, temperatūru, darba vietu izvietojumu Directive 89/655 – darba vietu ergonomiskā piemērotība Directive 89/656 – individuālo aizsardzības līdzekļu piemērotība Directive 98/37 – jaunā mašīnu direktīva (aizvieto Direktīvu 89/392) Directive 93/104 – darba laika organizācija

Likumdošana, kas nosaka ergonomisko risku novērtēšanu DARBA AIZSARDZĪBAS LIKUMS ( ) MK noteikumi 660 ( ) Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība MK noteikumi nr.344 ( ) Darba aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus MK noteikumi nr.125 ( ) Darba aizsardzības prasības darba vietās MK noteikumi nr.526 ( ) Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā MK noteikumi nr.219 ( ) Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude

ERGONOMISKO RISKU NOVĒRTĒŠANA Novērtēšanas galvenie kritēriji: Riski, no kuriem var izvairīties; Riski, no kuriem nevar izvairīties; Darba pielāgošana strādājošiem (darba vietas plānošana, ražošanas iekārtu izvēle, monotona darba samazināšana u.tml.); Bīstamu ražošanas faktoru aizstāšana ar drošiem vai mazāk bīstamiem; Darbinieku informēšana par bīstamiem faktoriem, atbilstoša un pienācīga instruēšana.

Ergonomiskā darba analīze – mehānisms, kuru pielieto, lai atvieglotu atsevišķu problēmu identificēšanu darbvietās. Sistemātiski reģistrējot izpildāmā darba specifiskos aspektus vai darba ietekmi uz strādājošo, var noteikt ergonomiskos riskus darbvietās un to ietekmi uz strādājošo veselību, kā arī izstrādāt pasākumus drošu un veselīgu darba vietu un darba apstākļu radīšanā. Pozitīvus rezultātus iegūst tad, kad minēto jautājumu risināšanā iesaistās darba aizsardzības speciālisti, dizaineri (vai projektētāji), aroda veselības ārsti un paši strādājošie.

Ergonomiskās darba analīzes metodes 1) Metodes, kuras balstās uz darbinieku aptauju, intervijām, novērošanu 2) Metodes, kurās tiek novērtēti darba apstākļi vai darba slodzes ietekme uz strādājošo, pielietojot biomehānikas un darba fizioloģijas atziņas (teorētiskās un eksperimentālās) FIZISKĀ SLODZES NOTEIKŠANA Pozas slodzi nosaka, izmantojot novērošanas datus, strādājošo aptauju un pielietojot dažādas kvalitatīvās (subjektīvās) vai objektīvās, piem., videonovērošanas) metodes, kur riski tiek novērtēti ar ballu vai punktu sistēmu. Novērtēšanai lieto arī datorprogrammas. Biomehānisko slodzi var novērtēt, izmantojot kvantitatīvās novērtēšanas metodes, matemātiski aprēķinot dinamiskā vai statiskā darba rādītājus (darba daudzumu, patērēto enerģiju u.c.), vai lietojot datorprogrammas, kas veic nepieciešamos aprēķinus. Fizioloģisko slodzi novērtē ar puskvantitatīvām vai kvantitatīvām (objektīvām) metodēm, veicot dažādu organisma fizioloģisko parametru mērījumus (piemēram, nosakot sirds ritmu, skābekļa patēriņu, pienskābes daudzumu asinīs, muskuļu elasticitāti u.c.).

Ergonomiskā darba analīze Uzsākot darba ergonomisko analīzi, jāievēro 3 galvenie principi: jānosaka un jāizvērtē uzdevums, kurš tiks analizēts; jāapraksta izvēlētais uzdevums; tikai tad, kad skaidri izprasts uzdevums, drīkst uzsākt ergonomisko analīzi. Shematiski to var attēlot: Ergonomiskās darba analīzes metodes shēma

Ergonomiskā darba analīze Darba stāvokļu un darba kustību novērošana un analīzes metodes: Ergonomiskā darba analīze vispārēja vizuāla novērošana, datu apstrāde, dokumentēšana videokameru izmantošana kompjuterizēta datu apstrāde darba stāvokļa novērošanas un analīzes sistēmas/metodes POPULĀRĀKĀS METODES ERGONOMISKO RISKU NOVĒRTĒŠANĀ Kvalitatīvās (subjektīvās) novērtēšanas metodes: Tīringas metode - Vācijas kodu punktu metode darba smaguma pakāpes noteikšanai, kas pamatā ņem vērā ergonomiskos apstākļus smaguma celšanā un pārvietošanā QEC metode – Amerikas metode ātrai slodzes ietekmes atklāšanai un novērtēšanai dažādiem darba apstākļiem (Quick Exposure Check – QEC) OWAS metode - Somijas metode, kas identificē un reģistrē (hronometrē) darba pozas darba procesā (Ovako Working Posture Analysis System - OWAS) RULA metode – Anglijas metode roku kustības un darba apstākļu analīzei pie monotona vai intensīva roku darba (Rapid Upper Limb Assessment - RULA)

Kvantitatīvās (objektīvās) novērtēšanas metodes: 1. Matemātiskās metodes –patērētās enerģijas aprēķini darba smaguma kategorijas noteikšanai 2. Datorprogrammas - darba slodzes noteikšanai (ErgoEaser, Assessor u.c.) 3. Eksperimentālās metodes – patērētās enerģijas noteikšanai un darba slodzes novērtēšanai reālos darba apstākļos: Sirds ritma mērījumi Muskuļu noslodzes mērījumi Skābekļa patēriņa mērījumi Pienskābes noteikšana asinīs u.c. POPULĀRĀKĀS METODES ERGONOMISKO RISKU NOVĒRTĒŠANĀ