B ē rnu ar m ā c ī bu gr ū t ī b ā m rehabilit ā cijas iesp ē jas visp ā rizgl ī tojošaj ā skol ā. - презентация

1 B ē rnu ar m ā c ī bu gr ū t ī b ā m rehabilit ā cijas iesp ē jas visp ā rizgl ī tojošaj ā skol ā

2 Daugavpils 16. vidusskola Fakultat ī va KORI ĢĒ JOŠ Ā VINGROŠANA izgl ī tojamiem ar speci ā l ā m vajadz ī b ā m programma 4.-9.klasei Skol. Ludmila Mantulova 2011./2012. m. g.

3 Programmas ī stenošanas m ē r ķ i: nodrošin ā t katram b ē rnam ar speci ā l ā m vajadz ī b ā m speci ā lo korekciju un rehabilit ā ciju; veicin ā t skol ē nu ar m ā c ī šan ā s gr ū t ī b ā m integr ē šanu visp ā r ē j ā s izgl ī t ī bas iest ā d ē s; vispus ī ga b ē rna att ī st ī ba, vi ņ a person ī bas ī paš ī bu, intelektu ā lo un radošo sp ē ju pilnveidošana; nostiprin ā t fizisko un psihisko vesel ī bu, pozit ī vi ietekm ē t b ē rna emocion ā lo un gar ī go l ī dzsvaru.

4 Nodarb ī bu process Nodarb ī bu skaits: 2 stundas ned ēļā. Programmas ī stenošanas m ē r ķ auditorija: klases skol ē ni ar speci ā l ā m vajadz ī b ā m. Vienas nodarb ī bas ilgums: 40 min. Programmas ī stenošanai nepieciešamie pamatresursi: Nodarb ī bas notiek sporta z ā l ē un peldbasein ā.

5 Rehabilit ā cijas pas ā kumi: Peld ē šana. Peldēšanas ietekme ir daudzpusīga. Peldēšanai ir ļoti liela nozīme, tā pozitīvi ietekmē gandrīz visus orgānus un visas organisma sistēmas. Peldēšana ir dabīgs līdzeklis, ādas un muskuļu masieris (īpaši sīkai muskulatūrai), attīra sviedru dziedzerus, veicinot ādas elpošanu un asinsrites perifēriju. Peldēšanu fiziologi sauc par elpošanas sistēmas vingrošanu, tā kā tā lieliski attīsta elpošanas aparātu un palielina plaušu tilpumu.

6 Peld ē šanas laik ā cilv ē kam ir nepieciešams p ā rvar ē t da Ž ā das gr ū t ī bas: nogurumu, bailes. Lai p ā rvar ē tu š ī s gr ū t ī bas, ir nepieciešamas stingras rakstura ī paš ī bas. T ā p ē c peld ē šanas nodarb ī bas att ī sta neatlaid ī bu, drosmi, izl ē m ī gumu un citas ī paš ī bas. Fiziskās nodarbības ūdenī stiprina bērna imunitāti. Peld ē šanas nodarb ī bas ī paši iesaka tiem b ē rniem, kuriem ir paaugstin ā ts vai pazemin ā ts musku ļ u tonuss. Peld ē šanas nodarb ī bas att ī sta ar ī soci ā l ā s prasmes, pieradina saskarsmei ar citiem, iedraudz ē ties un sastr ā d ā ties.

7 ĀRSTNIECISKĀ VINGROŠANA

8 KORI ĢĒ JOŠ Ā VINGROŠANA Kori ģē jošaj ā vingrošan ā izmanto speci ā lus vingrojumus savilkt ā s muskulat ū ras stiepšanai un v ā j ā s muskulat ū ras stiprin ā šanai, lai likvid ē tu muskulat ū ras disbalansu un mazin ā tu kaulu deform ā cijas. Vingrošana pal ī dz kori ģē t un apzin ā ties savu st ā ju, stiprin ā t musku ļ us, tren ē t l ī dzsvaru un koordin ā ciju. Nodarb ī b ā s tiek apvienotas un sintez ē tas da Ž ā das vingrošanas sist ē mas - Pilates, joga, McKenzie muguras skolas un citas p ā rbaud ī tas un laika gait ā sevi apliecin ā jušas metodes. Elpošanas vingrin ā jumi pal ī dz ne tikai att ī st ī t elpošanas org ā nu pareizu darb ī bu, bet ar ī sniedz nomierinošu un relaks ē jošu saj ū tu.

9 ir piln ī gi jauns un unik ā ls treni ņ a veids, kur ā cilv ē kiem tiek dota iesp ē ja izprast sava ķ erme ņ a kust ī bas, uzlabot l ī dzsvara sp ē jas un veicin ā t pareizas st ā jas izj ū tu. Vingrin ā jumi tiek veikti bas ā m k ā j ā m. M ū su p ē das ilgstoši atrodas apavos, pirksti ir saliekti un, n ē s ā jot nepiem ē rotus apavus, rodas p ē du deform ā cijas. Apavi nospie Ž refleksu zonas, kas atrodas p ē d ā s, un tas negat ī vi ietekm ē m ū su organismu. Vingrojot bas ā m k ā j ā m, palielin ā s asins cirkul ā cija p ē d ā s un p ē du muskulat ū ra tiek akt ī v ā k nodarbin ā ta. M ū su p ē du refleksu zonas tiek izmas ē tas, k ā rezult ā t ā samazin ā s galvas s ā pes, s ā pes mugurkaul ā, k ā ar ī uzlabojas asins cirkul ā cija gan sird ī, gan perif ē rij ā (kardiovaskul ā rais) L Ī DZSVARA TRENI Ņ Š

10 RITMIKAS NODARB Ī BAS Ritmika ir mākslinieciski pedagoģiska metode, kuras pamatā ir mūzikas un kustības vienība. Ritmikas metode veicina vispusīgu personības attīstību un pozitīvi ietekmē kognitīvo, afektīvi sociālo un pragmātiski motoriskās darbības attīstību. Ritmika palīdz attīstīt un izkopt dzirdes, redzes, kustību, kā arī citas uztveres spēju koordinēšanas prasmes.

11 Rota ļ as un sp ē les Sp ē le un rota ļ a ir l ī dzeklis, lai att ī st ī tu b ē rna valodu, dom ā šanu, izt ē li, atmi ņ u, lai paplašin ā tu priekšstatus par apk ā rt ē jo dz ī vi. Rota ļ as p ē c pedagoga J. A. Komenska uzskatiem nostiprina b ē rna vesel ī bu, att ī sta vi ņ a j ū tas, ieaudzina v ē r ī gumu, pilnveido kust ī bas, izkopj veikl ī bu, rada gar ī go spirgtumu. Rota ļ u un sp ēļ u izmantošana nodarb ī b ā s veicina b ē rna pozit ī v ā s emocijas. H. G ā rdners uzskata, ka prasme izmantot b ē rna pozit ī v ā s emocijas ļ auj skolot ā jam iesaist ī t skol ē nu m ā c ī bu proces ā, kas savuk ā rt dod iesp ē ju izkopt un att ī st ī t b ē rna sp ē jas. Rota ļ as vingrina b ē rnus sare Ž ģī taj ā saskarsmes darb ī b ā.

12 Pirkstu rota ļ as P ē t ī jumi pier ā da, ka b ē rnu pirkstu s ī ko kust ī bu vingrin ā jumi veicina runas att ī st ī bas intensit ā ti un ar ī t ā s kvalit ā ti. Ja b ē rna pirksti ir saspringti, saliecas un atliecas visi reiz ē vai otr ā di – tas var atst ā t ietekmi uz runas att ī st ī bu. Kam ē r visu pirkstu kust ī bas nek ļū st br ī vas, atrais ī tas, pareizas, runas att ī st ī ba ir ierobe Ž ota.

13 Mēs visi cenšamies mūsu bērniem dot iespēju attīstīt visu to labāko, kas viņiem sniegts no dabas. Mēs tiecamies uz to, lai mūsu bērni justos komfortabli visos apstākļos, jebkurā situācijā, lai viņi spētu viegli risināt dialogu, spētu argumentēt savus uzskatus, lai viņi būtu uzmanīgi klausītāji un patīkami sarunu biedri, komunikabli un pārliecināti par sevi.